Citas ziņas sadaļā
"Spiced" - lai Eiropas garšvielu tirgus būtu drošs
Latvija panākusi vislielāko siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu ES dalībvalstu starpā
VID sagatavojis izvērstu analītisko apskatu par lauksaimniecību
Miglavs: zeme kaut vai namībietim, bet tā jāizmanto produktīvi
Kas notiek svaigpiena tirgū? Atjaunināta informācijas sadaļa AgroPolā
Jaunākais Latvijas, Eiropas un pasaules svaigpiena tirgū
Bioloģiskās saimniecības pelna vairāk par konvencionālajām
Koki krīt, un kopprodukts aug
Mēs esam tas, ko mēs ēdam
Starptautiskajā Fonterra piena produktu izsolē cenām nelielas izmaiņas
ApskatiSituācija Latvijas stādaudzēšanas nozarē un sagaidāmie nākotnes izaicinājumiAgnese Krieviņa, AgroPols
19.03.2010 Latvijas Stādu audzētāju biedrība (SAB) nozarē ir apzinājusi 150 tirgus dalībniekus, kas stādu produkcijas audzēšanai kopumā izmanto ap 630 ha, pastāvīgi nodarbinot 405 cilvēkus, bet sezonā vēl papildu 589 cilvēkus. Nozares dalībnieku struktūru liecina, ka nozarē dominē nelielas saimniecības - ap 60% saimniecību apgrozījums ir līdz LVL 20 tūkst. Latvijas stādaudzēšanas nozare piedāvā plašu stādu produkcijas klāstu, kas aptver vasara puķes, ziemcietes, dekoratīvos lapu kokus un krūmus, dekoratīvos skujkokus, augļu kokus un ogulājus, kā arī meža stādus. Latvijas Stādu audzētāju biedrība (SAB) nozarē ir apzinājusi 150 tirgus dalībniekus, kas stādu produkcijas audzēšanai kopumā izmanto ap 630 ha, pastāvīgi nodarbinot 405 cilvēkus, bet sezonā vēl papildu 589 cilvēkus. Nozares dalībnieku struktūru liecina, ka nozarē dominē nelielas saimniecības - ap 60% saimniecību apgrozījums ir līdz LVL 20 tūkst. SAB vērtē, ka 2009. gadā stādu nozares ietilpība bijusi LVL 7,7 milj., no kuriem LVL 3,4 milj. bijusi Latvijas Valsts mežu audzētie meža stādi. Dekoratīvo un augļaugu stādu ietilpība Latvijā 2009. gadā veidojusi LVL 3,7 milj. Tirgus dinamikas novērtējuma dati par dekoratīvajiem un augļaugu stādiem liecina, ka ekonomiskās situācijas pasliktināšanās skārusi arī stādu pieprasījumu - vietējais tirgus pēdējo gadu laikā krities par aptuveni 30% jeb LVL 1,5milj. (2009. gadā pret 2007. gadu)(skat. tabulu). Lai arī ražošanas apjomi kāpuši, tomēr šobrīd trūkst eksportspējīga produkta (gan cenā, kvalitātē un izmēros pieprasīta). Importa aizvietošana ar vietējo stādu produkciju notiek gausi, šobrīd joprojām pastāv lielizmēra koku, skujkoku un rododendru stādu deficīts. Tāpat nozares eksperti uzskata, ka tikai daži no vietējiem uzņēmumiem par savu stratēģiju produktu ražošanai un virzīšanai tirgū izvēlējušies orientāciju uz vairumprodukta ražošanu un eksporta tirgiem.
Taču, lai izmantotu attīstības iespējas, stādaudzētājiem būtu jāizvirza mērķis ražot kādu no produktiem vairumā, ar orientāciju uz vairumpircēju, kam pamatnosacījums būtu eksportspējīga cena. Tāpat būs nepieciešama koordinēta sadarbība specializējoties vairumprodukcijas ražošanai, vairumtirgus apgūšanā un vairumpircēju apkalpošanā. Būs nepieciešamas arī ilgtermiņa investīcijas eksporta produktu ražošanas ciklu ieviešanai, kam priekšnosacījums ir arī finanšu resursu pieejamība un banku pretimnākšana. |