NVO ziņas

LOSP: Lauksaimniecības nozare 2015.gadā

2015.gada rudenī beidzot lauku iedzīvotājiem un aktīvistiem bija iespēja pieteikties uz ilgi gaidītajiem pasākumiem, tādiem, kā Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai un Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības un jaunu saimniecību veidošanos.

GADA PANĀKUMI

Valsts un Eiropas Savienības (ES) subsīdiju neiekļaušana ar nodokli apliekamajos ieņēmumos, kā tas iepriekš bija plānots. Tāpat likumā par akcīzes nodokli tika panākts definējums, ka iekrāsoto dīzeļdegvielu lauksaimnieki varēs izmantot izaudzētās lauksaimniecības produkcijas pārvadāšanai un arī ražošanai nepieciešamo izejvielu pašpārvadājumiem.

Lai veicinātu bioloģiskā piena un bioloģisku dārzeņu un augļu pieejamību vispārējo izglītības iestāžu 1.-9. klašu skolēniem - p rogrammās „Skolas piens” un „Skolas auglis” tiek iekļauti arī bioloģiskais piens, dārzeņi un augļi.

Lai atvieglotu lauksaimniecības zemes iegādi, izveidots Latvijas Zemes fonds, kura mērķis ir veicināt kredītresursu pieejamību lauksaimniecības zemes iegādei.

Lai sakārtotu lauku infrastruktūru - Lauku attīstības programmā (LAP) ir iestrādāti pasākumi efektivitātes paaugstināšanai, paredzot finansējumu ceļiem, tehnikai, kā arī meliorācijai.

“SITIENI” NOZAREI

Piena cenu kritums, kuru ietekmēja vairāki faktori - piena ražošanas kvotas režīma atcelšana 2015.gada 31. martā, kā arī Krievijas embargo. Cūkkopībā- Āfrikas cūku mēris, Krievijas embargo.

GADA JAUNUMS

2015.gadā lauksaimniekiem bija daudz jaunas lietas, kurām vajadzēja pielāgoties, piemēram, pirmais gads, kad bija jāiepazīstas un jāievēro jaunās zaļināšanas prasības.

GADA IESPĒJAS

2015.gada rudenī beidzot lauku iedzīvotājiem un aktīvistiem bija iespēja pieteikties uz ilgi gaidītajiem pasākumiem, tādiem, kā Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai un Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības un jaunu saimniecību veidošanos. Cerams, ka jau drīzumā varēs manīt atbalsta pozitīvo ietekmi, un šis atbalsts dos iespēju lauksaimniekiem dažādos Latvijas reģionos atsperties un attīstīt savu saimniecību.

GADA LEPNUMS

2015.gadā pirmo reizi norisinājās LOSP konkurss „Gada labākā NVO 2015” LOSP dalīborganizācijām. Konkursa mērķis bija noteikt labākās lauksaimniecības nevalstiskās organizācijas noteiktajās nominācijās, veicināt Latvijas lauksaimniecības nevalstisko organizāciju, biedrību atpazīstamību un popularitāti, kā arī informēt sabiedrību par labākajām Latvijas lauksaimniecības nevalstiskajām organizācijām, to sasniegumiem un paaugstināt zemnieku motivāciju iestāties tajās.

LOSP ir lepns par laureātiem:

Nominācijā “Gada labākā daudznozaru NVO 2015”:

1. vieta - Biedrība "Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija"

2. vieta - Biedrība "Latvijas Zemnieku federācija"

3. vieta - Biedrība "Jauno Zemnieku klubs"

Nominācijā „Gada labākā nozaru NVO 2015”:

1. vieta - Latvijas Biškopības biedrība

2. vieta - Latvijas Zirgaudzētāju biedrība

3. vieta - Stādu audzētāju biedrība

GADA SADARBĪBA

Kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) esam savstarpēji biedri un vienoti strādājam, lai aizstāvētu uzņēmējus interesējošos budžeta veidošanas jautājumus, lai budžeta papildus ienākumi netiktu nodrošināti papildus apliekot uzņēmējus ar nodokļiem un nodevām, bet gan iekasējot nodokļus no nerezidentu darbībām Latvijā.

Tāpat esam sadarbojušies ar visām nozarei saistošajām ministrijām, kā galvenais sadarbības partneris Zemkopības ministrija. Tāpat regulāri sadarbojamies ar Lauku atbalsta dienestu (LAD), Ekonomikas ministriju, Latvijas darba devēju konfederāciju, piedalāmies vietējo LEADER stratēģiju izstrādē, esam Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas padomē, MK sadarbības memoranda īstenošanas padomē. Tāpat LOSP piedalās Nozaru ekspertu padomes (NEP) darbā, lai sakārtotu profesionālās izglītības sistēmu.

LAUKSAIMNIECĪBAS un PĀRTIKAS RŪPNIECĪBAS IZGLĪTĪBA

Kopš 2015.gada marta LOSP ir iekļauts Profesionālās izglītības likumā, kā Pārtikas rūpniecības un lauksaimniecības Nozaru ekspertu padomes koordinators. Gada laikā, iesaistot nozaru profesionālās organizācijas ir izstrādātas Pārtikas rūpniecības un lauksaimniecības nozaru profesiju kartes profesionālajai izglītībai - http://www.nozaruekspertupadomes.lv/nozaru-kvalifikaciju-sistema/partikas-rupnieciba-un-lauksaimnieciba/profesiju-karte/lauksaimnieciba

Pārtikas rūpniecībā, sadarbībā ar Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju ir nodefinētas 4 mācību iestādes valstī, kurās attīstīt pārtikas nozares specializāciju apgūšanu – Rīga, Rēzekne, Valmiera un Kuldīga.

Lauksaimniecībā, profesionālās izglītības reformas rezultātā ir palikušas 5 mācību iestādes, kur var apgūt lauksaimniecisko izglītību – Priekuļi, Malnava (Višķi), Kandava (Saulaine un Cīrava), Smiltene un Bulduri.

Iesāktais darbs turpināsies, lai izveidotu kvalitatīvas izglītības iegūšanas vietas, kas atbilst nozares darba devēju prasībām!

GADA NERAŽA

Kā šā gada ne tas pozitīvākais piemērs minama situācija, kas visa gada garumā apvija piena pārstrādes uzņēmuma “Latvijas Piens” lielākā īpašnieka Trikātas KS maksātnespējas pasludināšanu, tā atstājot smagas pēdas piena kooperācijas līdzšinējā un turpmākajā praksē.

GADA APSPRIESTĀKIE NOTEIKUMI

Visvairāk diskusijas lauksaimnieku sabiedrībā izraisīja likuma „Par akcīzes nodokli” grozījumi, kas paredz, ka, sākot ar 2015. gada 30. oktobri, Latvijas lauksaimniekiem jāiegādājas marķētā dīzeļdegviela. Ar grozījumu stāšanos spēkā lauksaimnieki saņem būtiski vairāk dīzeļdegvielas ar pazeminātu akcīzes nodokļa likmi. Tāpat grozījumi nosaka, ka marķēto dīzeļdegvielu var izmantot pašpārvadājumiem.

NĀKAMĀ GADA IZAICINĀJUMI

Piena saimniecību izdzīvošana un pielāgošanās tirgus situācijai, konkurētspējas paaugstināšana Jo nesen ES konferencē izteiktās prognozes par cenām nav daudzsološas, “ES piena cenas neatgūs 2014.gada augsto līmeni līdz šīs desmitgades beigām, jo produktu izlaide joprojām ir spēcīga un krājumi ir uzkrājušies” (AgraFacts nr.89-15).

Jāpanāk, lai pārejas valsts posma atbalsts tiktu nodrošināts tādā līmenī, lai atbalsta maksājumi būtu līdzvērtīgi vismaz ES dalībvalstu vidējam līmenim. Valsts atbalsts lauksaimniecībai jāatgriež tādā apjomā, kā bija pirmskrīzes periodā. Jāpanāk darbaspēka nodokļa samazināšana, kā arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšana pārtikai. Jāstrādā pie tā, lai arī turpmāk subsīdijas netiktu iekļautas ar nodokli apliekamajos ieņēmumos.

Lauku vides saglabāšanas nolūkos un legālās nodarbinātības veicināšanai laukos, būtu nepieciešams Mikrouzņēmuma nodokļa ietvaros paplašināt iespēju nomaksājot konstantu nodevu, nodarboties ar produkcijas ražošanu sev un tirgum nelielos, bet tirgū pieprasītos apjomos. Piemēram, mājražotājs audzējot gurķus un nomaksājot 50 eiro gada nodevu, var nodrošināt sev produktus pašpatēriņam un pārējo legāli pārdot tirgū.

Jāturpina un jāaktivizē izaudzētās lauksaimniecības produkcijas pārstrāde katrai zemnieku saimniecībai un tām apvienojoties, dibinot pārstrādes uzņēmējsabiedrības. Jāizmanto iespēja izejvielai pievienoto vērtību radīt pašu mājās, nevis tirgot izejvielas.

Viennozīmīgi izaicinājums nākamajam gadam ir saglabāt stabilu nodokļu sistēmu valstī, nepieļaujot esošo nodokļu paaugstināšanu vai piemērošanu jaunām ieņēmumu kategorijām, kā arī nepieļaut jaunu nodokļu ieviešanu.

NĀKOTNES IZAICINĀJUMI

Izaicinājums nākamajiem gadiem būs: Klimata pārmaiņas un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas. Ja jautājums ES līmenī tiks virzīts ar mērķi samazināt SEG emisijas, neņemot vērā kultūraugu absorbēto oglekļa apjomu, tad lauksaimniecībai tie būs papildus izdevumi. Risinājums ir tikai un vienīgi virzīties un panākt  nulles SEG bilanci. Latvijai prasība SEG emisiju samazināšanai ir ļoti svarīga, jo mēs esam apņēmušies atgriezt lauksaimnieciskajā ražošanā vēl 900 tūkst. ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Ja ES pieņems Regulu, kura noteiks SEG emisiju samazināšanu bez bilances izvērtējuma, tad mēs būsim tikpat neapskaužamā situācijā, kā ar "godīgajiem" platību maksājumiem. Latvijai nekavējoties ir jārod finansējums pētniecībai, lai argumentēti pierādītu floras oglekļa absorbciju.