Raksti&pētījumi&stāsti

Reformētās ES KLP pilnīga ieviešana Latvijā: iespējamā tiešmaksājumu reģionālā un nozaru diferencēšana. 2006/02/18

Noslēdzošais ziņojums LVAEI pētījumu sērijā par ES KLP 2003. gada reformas pasākumu īstenošanas Latvijas izvēles iespēju novērtējumu. 

Iepriekšējos 2 pētījumu sadaļās LVAEI, 2004./2005. gadā analizēja KLP reformas pasākumu īstenošanas kompleksā ietekme uz Latvijas lauksaimniecības sektora attīstību reģionos un valstī kopumā, akcentējot uzmanību uz iespējamām Latvijas izvēlēm attiecībā uz pilnapjoma reformas ieviešanas laiku un tiešā atbalsta atdalīšanas pakāpi no ražošanas.

Šeit pievienotajā pārskatā ir aptverta pētījuma sadaļa, kurā novērtēti  KLP tiešmaksājumu reformas scenāriji Latvijā, ievērojot tiešā atbalsta iespējamo reģionalizāciju un Vienotā maksājuma tiesību vērtību likmju dažādošanu:

1)      izstrādāti iespējamie ES KLP tiešmaksājumu piemērošanas scenāriji,  ievērojot TM likmju reģionālās un nozaru diferencēšanas iespējas;

2)      novērtētas TM ietekmes mijiedarbībā ar ML maksājumiem un bez tiem;

3)      formulēti lauksaimniecības reģionāli līdzsvarotu attīstību virzošas TM piemērošanas sistēmas iespējamie risinājumi; 

4)      novērtēta tiešmaksājumu pilnīgas atdalīšanas no lauksaimniecības ražošanas ar lielāku VM likmi laukaugu/zālāju platībām ietekme. 

Pētījumā izmantotas kvalitatīvās analīzes metodes un lauksaimniecības politikas analīzes LAPA modelis kā kvantitatīvās analīzes metode, kuras lietojot, ir iegūts novērtējums tiešmaksājumu reformas ietekmei uz lauksaimniecisko ražošanu nozaru un reģionālā griezumā, sektora ienākumu līmeni un struktūru reģionālā griezumā, kā arī zemes izmantošanas līmeni un struktūru reģionālā griezumā.

Papildus tika izvērtēta nosacīti “tīrā” tiešmaksājumu reformas ietekme uz Latvijas lauksaimniecības sektora attīstību - bez MLA maksājumu ietekmes uz pilnapjoma reformas ieviešanas rezultātiem.

Sagatavotais gala ziņojums atspoguļo projekta realizācijas gaitā paveikto darbu un tā rezultātus:

Ø  izstrādātos scenārijus un to veidošanas aspektus,

Ø  šo scenāriju kvantificētos raksturojumus, pieņēmumus un kvalitatīvās analīzes rezultātus,

Ø  kvantitatīvās analīzes rezultātus.

Ziņojumu veido 3 nodaļas. Pirmajā nodaļā ir parādīta scenāriju veidošanas aspektu kvalitatīvā analīze, sākotnēji definēto scenāriju kopa, kā arī sniegta iespējamās reģionalizācijas, maksājumu diferencēšanas un atbalsta daļējas saistības scenāriju kvalitatīvais novērtējums. Analizētas dažādiem scenārijiem kvantificētās tiešmaksājumu likmes un kopējais tiešā atbalsta apjoms reģionālā griezumā, kā arī formulēta galīgā scenāriju kopa. Otrajā nodaļā aprakstīti pamatpieņēmumi kvantitatīvās analīzes metodēm un pētījumā izmantotā informācija. Trešajā nodaļā ir iekļauti analīzes rezultāti.

Ziņojuma pielikumos pievienotas tabulas ar dažādiem scenārijiem aprēķinātām tiešā atbalsta likmēm un kopējo finansējumu, LAPA modeļa pieņēmumi.

Balstoties uz veikto KLP reformas kvantitatīvo analīzi, iegūtajiem aprēķiniem un izdarītajiem secinājumiem, formulētas rekomendācijas:

1.       KLP politikas reformu Latvijā būtu vēlami ieviest iespējami vēlākajā gadā, turpinot Vienotā platību maksājuma shēmu piemērošanu līdz 2009. gadam. Tas ļaus:

Ø  Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un lauku teritoriju iedzīvotājiem nodrošināt lielāku papildu atbalsta apjomu absorbēšanu, kas 2008.gadā var veidot ap Ls 18 milj., un radīs papildu impulsu agrārā sektora attīstībai un sektora kopējo ienākumu palielinājumam;

Ø  papildus iesaistīt apritē vairāk nekā 200 tūkst. ha lauksaimnieciski izmantojamās zemes, tādējādi arī dodot iespēju lielākam cilvēku skaitam lauku teritorijās saistīt savu saimniecisko darbību ar lauksaimniecības sektoru;

Ø  labāk sagatavot institucionālo bāzi politikas pārmaiņām nākotnē, nodrošinot iespējamo lauksaimniecības un lauku politikas pēctecību un mijiedarbību, saskaņojot lauksaimniecības un lauku politikas mērķus un pasākumus (piem., lauku attīstības programmu ar tiešā atbalsta jaunā mehānisma ieviešanu) un veidojot pamatu jaunam politikas programmēšanas periodam.

2.       Zinot, ka atbalsts mazāk labvēlīgiem apvidiem var būtiski ietekmēt visu KLP reformas ieviešanas gaitu Latvijas lauku teritorijās, var rekomendēt sabalansēt KLP pirmā un otrā pīlāra pasākumu piemērošanu. Pārmērīgu mazāk labvēlīgo apvidu atbalsta maksājumu turpinājums Latvijas lauku teritorijās var mazināt tiešā atbalsta atdalīšanas nozīmi un KLP reformas mērķis - vairāk orientēt ražotājus uz tirgus vajadzībām un, atbilstoši tirgus situācijai, paaugstināt lauksaimnieku atbildību par pieņemtiem lēmumiem - var arī līdz galam nebūt sasniegts.

3.       Lai izvairītos no atsevišķu teritoriju pārkompensēšanas, var rekomendēt apsvērt ideju par MLA atbalsta samazināšanu vai pat atcelšanu jau tuvākajā laikā (sākot no 2007. gada), transformējot MLA atbalstu citos lauku attīstības pasākumos, piemēram, atbalstā investīcijām.

4.       MLA maksājumu atcelšanas gadījumā varētu rekomendēt atbalstu samazināt pakāpeniski - ar mērķi vismaz nesamazināt lauksaimnieku ienākumus un zemes izmantošanu, lai izvairītos no sociāliem konfliktiem un veidotu nosacījumus pakāpeniskai zemnieku adaptācijai jaunajās politikas izmaiņās. Reformu ieviešot 2009. gadā, MLA maksājumi varētu būt atcelti pavisam, pārorientējot atbalstāmos līdzekļus citiem lauku attīstības pasākumiem.

5.       Ņemot vērā KLP reformas ieviešanas variantu (scenāriju) kvantitatīvo novērtējumu, var apgalvot, ka viennozīmīgi “vislabākā” politikas attīstības varianta nav, jo katrs politikas īstenošanas scenārijs var būt vērtējams no dažādiem aspektiem un katru no tiem var raksturot virkne priekšrocību un trūkumu.

6.       Tomēr, izanalizējot katra scenārija pozitīvās un negatīvās īpašības, varam rekomendēt apsvērt KLP reformas S9 vai S9a scenāriju īstenošanas iespējas. Šie scenāriji ir visai līdzīgi un paredz vai nu maksimālo TM sasaisti ar ražošanu 2009. gadā visos lauksaimniecības pamatsektoros (S9), vai tikai maksimāli atļauto 25% laukaugu maksājumu un 100% maksājumu par saražotajām sēklām sasaisti ar ražošanu. Šo scenāriju galvenās priekšrocības un trūkumi, salīdzinājumā ar pārējiem KLP reformas īstenošanas scenārijiem, atspoguļoti tabulā:

S5. tabula. S9 un S9a scenāriju kopnovērtējums

7.       Nebūtu lietderīgi piemērot iespējamo tiešā atbalsta diferencēšanu Latvijā ar mērķi zālāju maksājumiem novirzīt lielāko daļu no lopkopības nozarei piemērotajiem nacionālajiem finansu “griestiem”. Lopkopības maksājumu „aplokšņu” īpatsvars kopējā atbalstā, atšķirībā no zālāju īpatsvara kopējā LIZ, ir neliels, un lopkopības attīstības veicināšanai paredzētā zālāju atbalsta likme veidojas zemāka nekā ir vienotā likme.

Par tiešā atbalsta reģionalizācijas lietderību Latvijā KLP reformēšanas ietvaros varētu spriest, tikai pamatojoties uz konkrētiem kritērijiem atbalsta reģionālai dalīšanai.

Kopumā ir pamats apgalvot, ka reģionālā atbalsta politika varētu būt krietni spēcīgāks un efektīvāks valsts iejaukšanas līdzeklis lauksaimniecības reģionālajā izvietojumā, nekā vienādu tiesību likmju piemērošana visā Latvijā.

LVAEI veiktajā analītiskajā novērtējumā ir piedāvāti trīs iespējamie varianti atbalsta reģionalizācijai: 1) atbalstu vairāk novirzīt intensīvi ražojošiem lauksaimniecības reģioniem; 2) atbalstu vairāk novirzīt reģioniem ar mazāk attīstītu lauksaimniecisko ražošanu un ekstensīvu zemes izmantošanu 3) sadalīt atbalstu Latvijas reģioniem atbilstoši pašreizējai lauksaimniecības ražošanas struktūrai. Pieņemot lēmumu novirzīt atbalstu reģioniem ar samērā ekstensīvu lauksaimniecisko ražošanu (RE scenārijs), lai veicinātu saimniecisko darbību tajos, tad rajonos ar intensīvāku zemes izmantošanu apsaimniekotās platību var samazināties, kas neatbilstu KLP reformas vispārējam mērķim paaugstināt lauksaimnieciskās ražošanas konkurētspēju. 

Informatīvo atbalstu ES KLP reformas dokumentu interpretācijā sniedza ZM speciālisti Ginta Jakobsone, Aija Vīgnere un Ilona Rodina.