Pētījumi

Lauksaimnieku skatījums uz politikas attīstību. Mirkli pirms ES lauksaimniecības un lauku attīstības politikas veselības pārbaudes

Viedokļi par ar ražošanu nesaistīto tiešmaksājumu likmju noteikšanu

LVAEI 2007.gada novembrī, sadarbībā ar pētījumu centru SKDS veica lauksaimnieku aptauju.
Tās mērķis - uzzināt viedokļus par ES KLP attīstības procesu kopumā un vēlamās politikas īstenošanai nepieciešamiem instrumentiem.
Aptaujā iekļauto saimniecību izlase – 412 saimniecības. Rezultāti attiecināmi reģionu un dažāda (>2 ELV) ekonomiskā lieluma saimniecību grupās. 

Daži secinājumi: 

- Neatkarīgi no apgrozījuma, tiek atbalstīta maksājumu saistība ar pašreizējo ražošanas līmeni.

- 75% saimniecību būtu gatavas katru gadu deklarēt atbalstam atbilstošos hektārus, rēķinoties,  ka valsts kopējais atbalsta apjoms paliek nemainīgs, un, jo lielāks deklarēto hektāru skaits, jo lielāks iespējamais atbalsta likmes samazinājums. Jo lielāks ir saimniecības apgrozījums, jo konkrētāks viedoklis. 16% no mazāka apgrozījuma saimniecību grupas nav varējušas formulēt atbildi, savukārt lielākā apgrozījuma grupā to nav varējuši izdarīt tikai 6%

- Atbildot uz jautājumu "Cik lielā mērā iepriekšējā gada laikā gūtie ienākumi ir izlietoti saimniecību attīstībai vai dzīves līmeņa uzlabošanai", lielākā daļa gūto ienākumu ir izlietoti drīzāk dzīves līmeņa uzlabošanai  nekā ieguldījumiem uzņēmumu attīstībā. Nozīmīgas atšķirības starp saimniecībām ar dažādu apgrozījuma līmeni ienākumu izlietojumā nepastāv

- Ievērojot, ka ar ražošanu nesaistītie tiešmaksājumi ietekmē lauksaimniecības zemes cenu un nomas maksas pieaugumu, tomēr 62% no aptaujas dalībniekiem vēlas saņemt visā Eiropā uz 1ha vienādu, bet maksimāli augstu tiešmaksājumu likmi

- Tikai 22% no respondentiem atzīst, ka likme nedrīkstētu sasniegt zāles appļaušanas izmaksas.

- Naudas novirzīšanu no atdalītajiem tiešmaksājumiem uz citiem mērķiem atzīst tikai 2% no zemniekiem

- Savukārt viedokļi par ar ražošanu nesaistīto tiešmaksājumu likmju noteikšanu ir pretrunā ar atbildēm uz iepriekšējo jautājumu.  78% ir atzinuši, ka jāņem vērā izmaksas par zemes uzturēšanu labā lauksaimniecības stāvoklī, kas faktiski ir zāles pļaušanas izmaksas.

- Atkarībā no saimniecību ieņēmumiem, mainās viedoklis, kādai vajadzētu būt minimālai platībai, par kuru tiek piešķirti tiešmaksājumi. To zemnieku, kuru apgrozījums nepārsniedz 20 tūkst. latu, vairākums atbalsta vai nu 0,3 vai 1 hektāra robežas noteikšanu (76%). 74% no vidēja apgrozījuma saimniecībām atbalsta 1 vai 5 hektāru sliekšņa noteikšanu. 51% no 40 tūkst. latu apgrozījuma saimniecībām atbalsta 5 ha minimālo platību.

- kādiem mērķiem būtu novirzāms iespējamas tiešmaksājumu samazināšanas rezultātā atbrīvojies finansējums- priekšroka tiek dota vietējas nozīmes lauku ceļu kvalitātes uzlabošanai

- aptuveni puse no aptaujātiem piena ražotājiem atbalsta piena kvotas atcelšanu pēc iespējas ātrāk, bet vēl aptuveni 30% atbalsta to atcelšanu pakāpeniski tuvāko gadu laikā.