DokumentiDĀRZEŅKOPĪBA: nozares attīstības programmas pamati - 1998Iveta Ozoliņa, Kārlis Strazdiņš, Jānis Bērziņš, Nora Lapiņa , LR Zemkopības ministrija (ZM)
01.06.1998 DĀRZEŅKOPĪIBAS nozares attīstības rīcības programmas pamati ir izstrādāti liela kopdarba ietvaros, kura galvenais mērķis ir radīt un turpmāk īstenot valsts politiku visā lauksaimniecības un lauku attīstībā. Lasāmākā formātā dokuments pievienots pielikumā PDF formāta failā Lauksaimniecības un tās nozaru attīstības programmas pamati - 1998:
Dārzeņkopība
SatursDarbā lietotie saīsinājumi Ievads 1. Nozares vispārīgais raksrurojums 1.1. Nozares produkti 1.2. Ar kvalitātes atbilstības novērtējumu atzītie gala produkti 1.3. Ražošanas apjomi 1.4. Nozares galvenās problēmas 1.5. Reālo saimniecību un pārstrādes uzņēmumu lielumi 1.6. Ražošanas reìionālā stuktūra 1.7. Pielietotās kultūru augsekas 2. Nozares un saimniecības budžets 3. Ekonomiskie dati 3.1. Latvijas iekšzemes mazumtirdzniecības cenas, vairumtirdzniecības cenas un saimniecības piegādes cenas 3.2. Importēto dārzeņu cenas 4. Nozares institucionālā vadība 4.1. Pastāvošā institucionālā vadība 4.2. Galvenās tirdzniecības metodes nozarē 4.3. Likums par līgumiem 4.4. Kvalitātes vadīšanas bāze ražošanā, pārstrādē, glabāšanā, iesaiņošanā, realizācijā 4.5. Veselība un higiēna 4.6. Nozares ìenētiskais potenciāls: uzturēšana un potenciāls 4.7. Nepieciešamie juridiskie un institucionālie pasākumi nozarē 5. Mārketinga kanāli 5.1. Saimniecību tipu ražošanas daļa 5.2. Tirgus daļa 5.3. Pārstrādes uzņēmumi nozarē 5.4. Importēto produktu daļa 5.5. Latvijas ražotāju konkurenti ārējā tirgū. Potenciālie eksporta tirgi. Nepieciešamie pasākumi eksporta veicināšani 6. Investīcijas nozarē 6.1. Nepieciešamais kapitāls ražošanai 6.2. Nepieciešamais kapitāls pārstrādei 6.3. Nepieciešamais kapitāls realizācijai, mārketingam un citiem pakalpojumiem 6.4. Iespējamie finansēšanas avoti 7. Pašreizējā politika 7.1. Tirgus barjeras un eksportam - importam nepieciešamās procedūras 7.2. Iekšējās tirgus cenu regulācijas apraksts 7.3. Valsts atbalsts ìenētiskai padziļināšanai 7.4. Vispārīgi veicamās izmaiņas politikas vidē
Darbā lietotie saīsinājumiLR Latvijas Republika MK Ministru Kabinets LRZM Latvijas Republikas Zemkopības ministrija VSK Valsts Statistikas komiteja LVAEI Latvijas Valsts Agrārais ekonomikas institūts LLU Latvijas Lauksaimniecības universitāte LZA Latvijas Zinātņu Akadēmija LLMZA Latvijas Lauksaimniecības un Meža Zinātņu Akadēmija LLKIAC Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītību atbalsta centrs MFN Vislielākais labvēlības režīms Latvijā BTL Brīvais tirdzniecības līgums ES Eiropas Savienība EBTA Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstis CZ Èehijas Republika SK Slovākijas Republika SI Slovēnijas Republika EE Igaunijas Republika LT Lietuvas Republika UA Ukraina PL Polijas Republika NVS Neatkarīgo Valstu Savienība SIA Sabiedrība ar ierobežotu atbildību Z/s Zemnieku saimniecība IevadsŠīs programmas izpildē ir piedalījusies darba grupa: 1) Iveta Ozoliņa - ZM Augkopības nodaļas vecākā referente, 2) Kārlis Strazdiņš - Ogres raj., Madlienas pag., z/s “Galiņi”, 3) Jānis Bērziņš - SIA “Mārupe” siltumnīcu kombināta vadītājs, Rīgas raj., 4) Nora Lapiņa - ZM jaunākā eksperte. Paldies jāsaka visai šīs nozares rīcības programmas izstrādes darba grupai, kā arī liels paldies jāsaka Dr. agr. M.Gailītim un SIA “Spāre” direktoram U.Rozenbergam par sniegtajiem materiāliem un iesaistīšanos rīcības programmas izstrādē. Tā pat arī nepieciešamo informāciju sniedza Tirgus politikas departamenta darbiniece L.Konovalova,VSK Lauksaimniecības nodaļas vadītāja Ligita Ārgale. Darba izpilde nav iedomājama bez LVAEI direktora Dr. oec. Andra Miglava un ZM stratēìijas un kopsavilkuma nodaļas vadītāja vietnieka Daina Saukāna. Kā arī paldies jāsaka LLU profesoram, Dr. habil. agr., LZA kor. loceklim, LLMZA Goda loceklim Kazimiram Špoìim un LVAEI profesoram Dr. oec. Visvaldim Pirkstam par iesaistīšanos darba izpildē. 1. Nozares vispārīgais raksturojumsDārzeņi pārtikas produktu patēriņā Latvijā ar 11% ieņem 4. vietu pēc piena, gaļas un maizes produktu patēriņa izmaksām, bet pēc kopējās fiziskās masas 3. vietu aiz piena un kartupeļu patēriņa. 1.1.Nozares produktiŠajā nodaļā aplūkota (analizēta) dārzeņkopības nozare. Šīs nozares produkcija iedalāma divās galvenajās grupās: 1) dārzeņkopības produkcija: * patēriņam svaigā veidā, * pārstrādei, 2) dārzeņkopības ražojumu pārstrādes produkcija. Latvijā dārzeņus audzē segtajās un atklātā lauka platībās. Segtajās platībās galvenā produkcija patēriņam svaigā veidā ir: 1) tomāti, 2) guríi, 3) salāti, 4) loki, 5) redīsi. Savukārt atklātā laukā kā galvenos var uzskaitīt : 1) kāpostus, 2) burkānus, 3) bietes, 4) guríus, 5) sīpolus. Pārstādei galvenokārt tiek izmantoti atklātā lauka dārzeņi. Galvenie uzņēmumos pārstrādātie dārzeņi ir : 1) guríi, 2) zaļie zirnīši, 3) burkāni, 4) kāposti, 5) bites, 6) mārrutki. Samazinoties pārstrādes uzņēmumu skaitam, 90.gadu sākumā krasi samazinājās pieprasījums pēc tādiem dārzeņiem, kuri paredzēti tikai pārstrādei (mārrutki, rabarberi), līdz ar to šo dārzeņu stādījumi ir ievērojami samazinājušies, kaut gan tagad pieprasījums ir gan Latvijā, gan arī ārpus tās. Mārrutki Latvijas uzņēmumos tiek pārstrādāti un dažos tas ir viens no galvenajiem pārstrādes veidiem ziemas sezonā. Viens no noteicošiem kritērijiem, kas nosaka galvenos pārstrādes produktus ir tirgus pieprasījums. 1.2. Ar kvalitātes atbilstības novērtējumu atzītie gala produktiPašreiz Latvijā tiek izstrādāti kvalitātes prasību un kontroles rādītāji dārzeņiem, pēc kuriem būs iespējams noteikt piedāvāto dārzeņu atbilstību kvalitātes šíirām. Pašlaik spēkā esošie normatīvie dokomenti paredz minimālu dārzeņu šíirošanu un praktiski ražotājs piegādā produkciju pēc savstarpējās vienošanos ar pircēju. Tā pat netiek pietiekami uzskaitīts, kāda daļa saražotā produkcija atbilst kvalitātes prasībām, bet kāda ne, līdz ar to nevar parādīt konkrētu produktu skaitu, kas atzīts ar kvalitāti. Latvijā nav daudz produktu, kas būtu pazīstami tirgū ar savu firmas zīmi. Viens no šādiem produkcijas veidiem ir "Spilvas" ražotā produkcija. Patērētājs pazīst šo produkciju pēc specifiskā noformējuma un firmas zīmes. Patērētāja atzīts produkts ir Mārupes guríi, tomāti, kuriem ir augsta kvalitāte. Daudzi pircēji neņem vērā, produkcijas izcelsmi un kvalitāti, galvenais lai tā būtu lēta. 1.3. Ražošanas apjomi, sējumu platība un raža, haSākot ar 1995.gadu Latvijā netika apkopoti dati par dārzeņu kultūrām, bet tikai par dārzeņiem kopumā. Šogad VSK atsāka informācijas vākšanu un tika apkopoti dati par situāciju dārzeņkopībā pagājušā gadā. Šos datus sniegusi Valsts Statistikas komiteja. 90.gadu sākumā dārzeņu ražošana Latvijā progresē (1.3.1.tabula) un manāmi palielinās to ražošanas apjomi. Sākot ar 94.gadu dārzeņu audzēšanai ir tendence samazināties. Salīdzinot ar 1996.gadu, 1997.gadā dārzeņu sējumu platības samazinājās par 2,2 tūkst. ha, līdz ar to ir samazinājusies kopraža par 17 tūkst. t. Dārzeņu ražības un kopražas rādītājus būtiski ietekmē kultūras strukturālās svārstības. Zemākā ražība ir zemnieku saimniecībās, kam cēlonis var būt profesionālo iemaņu un materiālo resursu trūkums. 1.3.1.tabula Dārzeņu ražošana Latvijā 1990. - 1997.gadam
Avots: Valsts Statistikas komiteja Šeit jāpiemin kāds būtisks faktors, kas ietekmē šo datu analīzi, tas ir, izmantojot šos datus nevar spriest par visām Latvijas saimniecībām, jo esošā aptaujas metodika nav pietiekoši piemērota dārzeņkopības nozarei. Tāpēc nevar konkrēti apgalvot, ka visās saimniecībās būtu vērojama lejupslīde. Taèu nevar teikt, ka šie dati būtu aplami, jo tie raksturo tās saimniecības, kuras tikušas aptaujātas. Atklātā laukā dārzeņu audzēšanā noteicošo vietu ieņem zemnieku saimniecības un piemāju un personiskās palīgsaimniecības, kuru dārzeņu platība sastāda 97.6% no kopējās kultūraugu platības (1.3.2.tabula). Tātad pārējo saimniecību īpatsvars te ir niecīgs. Lielākās sējumu platības 1997.gadā visās saimniecībās kopumā aizņēma kāposti 33.2%, burkāni 25.6%, bietes 12.3% un guríi 11.4%. Sagaidāms, ka arī tuvākajā perspektīvā dārzeņu ražošanā noteicoša loma vēl saglabāsies piemājas saimniecībām un mazdārziņos ražotajai produkcijai, jo šo saimniecību nelielās platības ir ļoti piemērotas dārzeņu audzēšanai un ìimenes locekļu darbam. Bez tam daudzām maznodrošinātajām ìimenēm pašu izaudzētie dārzeņi ir viena no svarīgākajām uztura sastāvdaļām, bet pārpalikumu realizācija dod iespēju uzlabot ìimenes budžetu. Par svarīgākajām produktu ražotājām tirgum var uzskatīt statūtsabiedrības un zemnieku saimniecības, kas būtu tiešie dārzeņu audzētāji tirgum. 1.3.2.tabula Atklātā lauka dārzeņu sējumu platības Latvijā 1997.g. (ha)
Avots: Valsts Statistikas komiteja Pagājušā gadā valsts saimniecībās un statūtsabiedrībās dārzeņu kopraža bija 3.5% no visas dārzeņu kopražas (1.3.3. tabula), savukārt zemnieku saimniecībās 35.7% un piemāju un personīgajās palīgsaimniecībās 60.8%. 1.3.3. tabula Atklātā lauka dārzeņu kopraža Latvijā 1997.g. (cnt)
Avots: Valsts Statistikas komiteja Produkcija, kas tīri domāta tirgum sastāda 3.5% un vēl zemnieku saimniecībās saražotā produkcija, vienīgi jāatskaita tā daļa, ko zemnieku saimniecības atstāj savam pašpatēriņam. Lielākais īpatsvars dārzeņu kopražā ir tām kultūrām, kas dod lielāku masu no platības vienības - kāposti, burkāni, bietes. 1997. gadā vidēji augstāko ražību sasniegušas valsts saimniecības un statūtsabiedrības -168 cnt/ha (1.3.4. tabula). Atsevišíās kultūrās zemnieku saimniecības ieguvušas lielāku ražu no hektāra, tas ir, bietēm 172 cnt/ha, zaļiem zirnīšiem 86.5cnt/ha, íiplokiem 74.8 cnt/ha.
1.3.4. tabula Aklātā lauka dārzeņu vidējās ražības Latvijā 1997.g. (cnt no ha)
Avots: Valsts Statistikas komiteja Svarīgākie ražības priekšnosacījumi ir kvalitatīva agrotehniska metodoloìija, mēríiem atbilstošas sēklas izmantošana. Ražību arī ietekmē nepiemērotas tehnikas lietošana un nepareizas tehnoloìijas izmantošana. Informācija par dārzeņu audzēšanu segtajās platībās ir daudz ierobežotāka. Iegūtā informācija par dārzeņu audzēšanu segtajās platībās sakārtota 1.3.5.tabulā. 1.3.5. tabula Dārzeņu audzēšanā segtajās platībās Latvijā 1995. - 1997.gadam
Avots: Valsts Statistikas komiteja Kā redzams no 1.3.5.tabulas datiem dārzeņu segtās platības diezgan strauji samazinās, bet ražības pieaugums to nekompensē. Tāpēc samazinājusies arī dārzeņu kopraža segtajās platībās. Detalizētāk to var redzēt 1.3.6.tabulā. 1.3.6. tabula Dārzeņu kopraža segtajās platībās Latvijā (tūkst. cnt)
Avots: Valsts Statistikas komiteja Sadārdzinoties kurināmajam, elektrībai un palielinoties citiem izdevumiem, netiek izmantotas visas segtās platības ar iepriekšējo intensitāti. Līdz ar to samazinās dārzeņu kopraža segtajās platībās. Segtajās platībās izaudzētais dārzeņu sortiments nav plašs. Galvenokārt audzē guríus un tomātus, jo, salīdzinot ar citām siltumnīcu kultūrām, tie dod vislielāko ražu un līdz ar to ienākumus no platības vienības. Kamēr nemainīsies tirgus konjunktūra, Latvijā ražoto siltumnīcu dārzeņu sortimenta paplašināšanās nav paredzama. 1.4. Nozares galvenās problēmasPašlaik nozares ražošanā jāsaskaras ar šādām problēmām: 1) Latvijā izaudzēto dārzeņu raža nepietiekoši tiek uzglabāta realizācijai pavasara mēnešiem, jo trūkst piemērotas sakņu glabātuves vai tās neatrodas ražotāju saimniecībās; 2) likvidētas vai netiek izmantotas laistīšanas iekārtas (1990.gadā kopumā bija 16.5 tūkst. ha laistāmo platību, no tām dārzeņu audzēšanai piemērotas 7.1 tūkst. ha). Krasi samazinājies siltumnīcu saimniecību skaits un platības; 3) dārzeņu pārstrāde no vietējās produkcijas notiek minimālos apjomos, jo maz tiek pielietotas pārstrādei piemērotas tehnoloìijas un ne vienmēr pieejamas izejvielas atbilstošos apjomos un kvalitātē; 4) nepietiekams specializētu saimniecību skaits; 5) maz tiek pielietota augstražīga, specializēta tehnika un tehnoloìijas, tāpēc ir augsta produkcijas pašizmaksa; 6) nepietiekoša informācija un pieredze jaunu tehnoloìiju pielietošanā;[1] 7) lauksaimniecības ražošanas uzņēmumiem netiek piemēroti vienādi nodokļu apmēri - daļa zemnieku saimniecības, kuras realizē lauksaimniecības produkciju nav PVN maksātājas. To izmanto tirgotāji, īpaši tirdzniecības firmas. Tā rezultātā tiek veicināta nelegāla importa tirdzniecība; 8) sakarā ar zemāku energoresursu un citu materiālo resursu cenām, Lietuva un Igaunija var ievest Latvijā letāku produkciju. 1.5. Reālo saimniecību un pārstrādes uzņēmumu lielumiPašreiz nav reālu datu, kas raksturotu dārzeņu audzētāju saimniecības lielumus Latvijā. Nevar uzskaitīt konkrētus saimniecības lielumus, jo ir saimniecības, kas, piemēram, ir 20 ha lielas, bet dārzeņus audzē tikai 5 ha. Dārzeņu audzēšanā saimniecību lielums nav ierobežots, jo var audzēt dārzeņus arī mazās platībās, piemēram, garšaugus. Pēc ekspertu vērtējuma lielākais saimniecību īpatsvars ir mazām 1 - 5 ha saimniecībām, bet ir tendence veidoties atsevišíām specializētām 30- 40 ha lielām saimniecībām. Ir saimniecības, kas mēìina gadu no gada vienmērīgi palielināt dārzeņu platības un ražošanas apjomus, bet ir tādas, kas mēìina reaìē uz tirgus svārstībām un audzē tikai tās kultūras, kas iepriekšējā gadā bija deficīts, tādejādi radot neprognozējamas tirgus svārstības un veicinot tirdzniecību par dempinga cenām. 1.6. Ražošanas reìionālā struktūraDārzeņu audzēšanu būtiski ietekmē faktors, ka visas vietas Latvijā nav noderīgas dārzeņu audzēšanai. Dārzeņi ir produkcija, kas pārsvarā ir ātri realizējama, tādēļ ir jāaudzē tuvu noieta vietai. Dārzeņu produkcijas ražotāji galvenokārt ir koncentrējušies ap lielajām pilsētām - Rīgu, Jelgavu, Liepāju, Ogri, Bausku, u.c. Produkciju, kuru var un ir iespējams uzglabāt, var audzēt arī citos rajonos. Otra grupa ir saimniecības, kas orientējas uz dārzeņu ražošanu pārstrādei, jo audzē kultūras, kas domātas tikai pārstrādei (zirņi, mārrutki). Pārstrādes uzņēmumi var būt kā otrais atrisinājums tiem dārzeņu ražotājiem, kam neizdodas savu produkciju realizēt tirgū. 1.7. Pielietotās kultūras augsekasPašlaik Latvijā ir maz tādu daudznozaru universālu saimniecību, kuras ievērotu un pielietotu specializētas dārzeņu augsekas. Ja saimniecība ir specializējusies dārzeņu audzēšanā, tad tai jāveido dārzeņu kultūru augseka. Tāpēc daudzās saimniecībās tiek pielietotas arī starpkultūras, sējot eļļas rutku, facēliju u.c., ko izmanto zaļmēslojumam. Pēc eksperta domām svarīgākais, kas būtu jāievēro, veidojot augseku laukus: 1) lai viena un tā pati dārzeņu kultūra neatkārtotos; 2) tā kā saimniecībās ir liela dārzeņu kultūru dažādība, tad radniecīgās kultūras jāgrupē; 3) kā starpkultūru izmantot zaļmēslojumu kultūras. 2. Nozares un saimniecības budžetsAprēíiniem izmantoti LLKIAC dati par darbu un resursu izmaksām un VSK dati par attiecīgo kultūru ražībām. Ieviesto tehnoloìiju galvenā atšíirība tuvākajos 2 - 3 gados ir tikai jauno intensīvo hibrīdo šíirņu ieviešana ražošanā un savlaicīga visu darbu procesu izpilde. 3.1.tabulā sakārtots budžeta aprēíins guríu audzēšanai. 3.1. tabula Saimniecības budžeta aprēíins, audzējot guríus Latvijā 1997. g.
Avots: Latvijas Lauksaimniecības konsultācijas un izglītību atbalsta centrs un Valsts Statistikas komiteja Budžets guríiem tiek rēíināts segtām un atklātā lauka platībām. Pie pastāvošās tehnoloìijas tiek rēíināts budžets saimniecībai, kas ražo guríus segtajās platībās nepilnu ciklu, tas ir, 6 - 9 mēneši gadā. Uzlabotā tehnoloìija tiek aprēíināta saimniecībai, kura siltumnīcas izmanto ražas ieguvei cauru gadu. Uzlabojot tehnoloìisko procesu saimniecībā, manāmi uzlabojas saimniecības peļņa. Ieguldot līdzekļus kvalitatīvāku sēklu pirkšanai, mēslojumam, augu aizsardzībai tiek iegūta lielāka ražība un kvalitatīvāka produkcija. Līdz ar to iespējams realizēt produkciju par augstāku cenu (segtās platībās audzētajiem guríiem). Audzējot guríus ar pastāvošo tenoloìiju segtās platības netiek intensīvi noslogotas līdz ar to arī samazinās saimniecības ieņēmumi. LLKIAC organizēto demonstrējumu saimniecību programmas izpilde rāda, ka kāpostu ražība var būt 40 - 60 t/ha, burkāniem 35 - 45 t/ha līmenī.Pašreiz pie zemajām ražām, ja ieskaita audzētāja darba samaksu, kāpostu audzēšana ir ar zaudējumiem.Sīkražotājs savu darbu neuzskaita, tāpēc dārzeņu audzēšana vēl turpinās. Rēíinot saimniecības budžetu kāpostu un burkānu audzēšanai, darba alga ir iekļauta roku darbā. Pēc 3.2.tabulas datiem var skaidri redzēt, ja saimniecībā tiks uzlabots tehnoloìiskais process, pirmkārt jau paaugstināsies kāpostu ražība, otrkārt, izmantojot kvalitatīvāku stādāmo materiālu kā arī mēslojumu un pesticīdus, tad saimniecība gūs lielākus ienākumus un varēs saimniekot ar peļņu. 3.2. tabula Saimniecības budžeta aprēíins, audzējot kāpostus Latvijā 1997. g.(ha)
Avots: Latvijas Lauksaimniecības konsultācijas un izglītību atbalsta centrs un Valsts Statistikas komiteja No 3.3.tabulā sakārtotiem datiem redzams,ka burkānus audzējot saimnieciba gūst peļņu arī ar pastāvošo tehnoloìiju, bet tomēr šo tehnoloìisko procesu uzlabojot, peļņa ievērojami pieaug. 3.3.tabula Saimniecības budžeta aprēíins audzējot burkānus Latvijā 1997. g.(ha)
Avots: Latvijas Lauksaimniecības konsultācijas centrs un Valsts Statistikas komiteja Uzlabotās lauku dārzeņu tehnoloìija paredz palielinātu mašīnu darba pielietošanu un attiecīgi arī dīzeļdegvielas patēriņu, kas vidēji pēc ekspertu vērtējuma jau tagad sasniedz 220 l/ha. Pēdējos gados dārzeņkopības ienesīgums, sakarā ar realizācijas cenu pazemināšanos un resursu pieaugumu, ir samazinājies. Samazinājies arī vidējās dārzeņu ražība, kas daļēji saistīta ar audzējamo kultūru struktūras izmaiņām, bet galvenokārt ar audzētāju sastāva izmaiņām. Vairumam jauno dārzeņkopju nav pietiekošas pieredzes, bieži tiek nokavēta augu aizsardzība (sevišíi kaitēkļu apkarošanā), samazinājies arī mēslojuma patēriņš. Pēc 2000.gada var paredzēt jaunu ražas novākšanas un laistīšanas mašīnu ieviešanu ražošanā, bet tam vajadzīgi lielāki ražošanas apjomi ar vienotu tehnoloìiju vienā vai vairāku saimniecību kooperācijā un investīcijas. Siltumnīcu dārzeņkopībā jaunā tehnoloìija paredz guríu un tomātu audzēšanu kūdras vai minerālvates substrātā. 3. Ekonomiskie dati3.1. Latvijas iekšzemes mazumtirdzniecības cenas, vairumtirdzniecības cenas un saimniecību piegādes cenasAnalizējot mazumtirdzniecības cenas, tiek izmantoti Valsts Statistikas komitejas dati. Cenas tiek analizētas galvenajiem dārzeņkopības produktiem - guríiem, kāpostiem, burkāniem un sīpoliem. Salīdzinot 1997.gada cenas ar 1996.gada cenām, ir redzamas būtiskas izmaiņas (3.1.1.tabula). Cenas, segtajās platībās audzētajiem guríiem, samazinās ar katru gadu, bet atklātā laukā audzēto dārzeņu cenu svārstības saistītas ar ražošanas svārstībām. Kāpostu cenas augstākas bijušas sākot ar augusta mēnesi vidēji par 0.02 Ls/kg.Tas ir laiks, kad ražotājs var pārdot jauno produkciju un 1997.g. tas izdevies par augstāku cenu kā 1996.g. Savukārt burkāni dārgāki bujuši 1997.gada sākumā, jo izbeidzas iepriekšējā gada krājumi noliktavās. Burkāni ir grūtāk uzglabājami līdz ar to, burkānu cenas pieaug, kad to piedāvājums vairs nav tik liels un to cenu pieaugums ir 1997.g. bijis lielāks kā 1996.g. Burkānu cenas krītas, kad ražotājs var sākt piedāvāt jaunizaudzēto produkciju un tās apjomi 1997.gadā krasi palielinās salīdzinot ar 1996.gadu.
3.1.1. tabula Veikalu mazumtirzniecības cenas Latvijā ( Ls/kg )
Avots: Valsts Statistikas komitejas dati Sīpolu cenas palielinājušās vasaras mēnešos, kad iepriekšējā gada krājumi ir izsīkuši, bet jaunā raža vēl nav. Pretēji pārējo dārzeņu cenām, sīpolu cenas rudenī 1997.g. ir augstākas kā 1996.g. Sīpolu cenas ietekmē Eiropu cenu svārstības, jo Latvijā ir liels importēto sīpolu apjoms. Tirgus cenas dažādos Latvijas tirgos ir publicētas “ Tirgus & Cenas apskatā”. Mazumtirzniecības cenas veikalos ir augstākas nekā tirgos, jo par veikalos tirgoto produkciju tiek maksāts PVN. Lai parādītu, kāda ir šo cenu starpība, tiek izvēlēti divi tirgi - Rīgas centrāltirgus, kas ir Latvijas lielākā dārzeņu tirdzniecības vieta, kur realizēt izaudzēto produkciju un nelielas pilsētas tirgus Tukumā (3.1.1.zīmējums). Analizējot cenas, ir mēneši, kuros trūkst informācija par tirgus cenām. To varētu izskaidrot ar to, ka tai dienā, kad tikuši vākti dati tirgū, šī produkcija nav bijusi, jo produkcijas piegāde tirgiem ir neregulāra, protams, nav izslēdzami arī citi faktori. Apskatot visus 3 grafikos attēlus var teikt, ka veikalu mazumtirzniecības cenas ir augstākas kā tirgū. Taèu cenu svārstības gan tirgos, gan veikalos notiek aptuveni vienādi. Analizējot guríu cenas ir jāievēro, ka guríus audzē gan segtās, gan atklātās platībās, bet, audzējot segtās platībās: audzēšanas izmaksas ir daudz augstākas. Līdz ar to mēnešos, kad tiek piedāvāti guríi, kas audzēti segtajās platībās, to cena ir daudz augstāka kā mēnešos, kad tiek iegūta produkcija no atklātā lauka platībām.
3.1.1.zīmējums. Guríu mazumtirzniecības cenas Latvijā 1997.g. ( Ls/kg ) Avots: “ Tirgus & Cenu apskats Būtiski cenu svārstības ietekmē arī importētās produkcijas apjomi. Viszemāk guríu cenas nokritušās augusta mēnesī līdz pat 0.18 Ls/kg. Tātad šai laikā ir bijis vislielākais produkcijas piedāvājums. Atklātā laukā audzētajiem dārzeņiem cenas ietekmē piegādātais apjoms, kas ir atkarīgs no laika apstākļiem, ražas novākšanas laika, ražības u.c. Tukuma tirgū jūnija mēnesī strauji ir cēlušās kāpostu cenas. To varētu izskaidrot ar kāpostu piedāvājuma samazināšanos, bet pieprasījums pēc produkcijas ir palielinājies un izsaucis strauju cenu celšanos.
3.1.2.zīmējums. Kāpostu mazumtirzniecības cenas Latvijā 1997.g. ( Ls/kg ) Avots: “ Tirgus & Cenu apskats Šajā mēnesī cenas ir paaugstinājušās arī centrāltirgū un veikalos. Izņemot to, ka Tukuma tirgū cenas ir paaugstinājušās arī novembra mēnesī, pārējos mēnešos cenas ir bijušas diezgan stabilas. Burkānu cenas bijušas svārstīgākas. No janvāra līdz pat jūlijam tās paugstinājušas gan veikalos, gan arī tirgos, jo bija zems piedāvātās produkcijas apjoms, bet pēc tam cenas atkal krītas. Novembra mēnesī krasi cenas atšíiras Tukuma tirgū, bet tā kā tas nav sevišíi liels tirgus, tad var būt reizes, kad produkcijas piedāvājums tirgū ir tik mazs, ka izsauc cenas paaugstināšanos.
3.1.3.zīmējums. Burkānu mazumtirzniecības cenas Latvijā 1997.g.( Ls/kg ) Avots: “ Tirgus & Cenu apskats Atšíirībā no pārējiem dārzeņiem sīpolu cenas ir daudz svārstīgākas, ko būtiski var redzēt 3.1.4.zīm. Ir vairāki mēneši, kuros tirgus cenas pārsniedz veikalu cenas, kas nebija raksturīgi iepriekš minētajiem dārzeņiem. Sīpolu cenu svārstības izsauc importa sīpolu ieplūšana tirgū, kas ir lētāki kā vietējā produkcija. Līdz ar to vietējie tirgotāji ir spiesti samazināt cenas, lai realizētu savu produkciju.
3.1.4.zīmējums. Sīpolu mazumtirzniecības cenas Latvijā 1997.g. ( Ls/kg ) Avots: “ Tirgus & Cenu apskats Lai pētītu saimniecības piegādes cenas, par piemēru tiek ņemta SIA “Mārupe“ saimniecība. Analizēti tie paši produkcijas veidi, izņemot sīpolus, kurus saimniecība neaudzē. Saimniecības dati atbilst statistikas datiem. 3.1.2.tabulā var redzēt kādas ir realizētās produkcijas cenas izmaiņas. 1997.g. realizācijas cenas ir bijušas zemākas kā 1996.g. Līdz ar to saimniecībai ir bijuši mazāki ienākumi. 3.1.2. tabula Mārupes saimniecības piegādes cenas ( Ls/kg )
Avots: SIA “ Mārupe” sniegtie dati Lai iegūtu pilnīgāku ainu analizejam vairumtirdzniecības cenas, pa piemēru ņemot burkānu cenas. Vairumtirdzniecības cena praktiski sastāda 60 - 70 % no saimniecības cenas. Tātad piemēram, ja burkānu saimniecības cena ir 0.08 Ls/kg, tad 60 - 70 % no šīs cenas ir 0.048 - 0.056 Ls/kg un vairumtirdzniecības cena ir 0.128 - 0.136 Ls/kg. Kopumā šī cenu íēdīte ir attēlota 3.1.3.tabulā. 3.1.3.tabula Burkānu cenas Latvijā 1997.g.( Ls/kg)
Avots: SIA “ Mārupe” un Valsts Statistikas komitejas sniegtie dati
Praktiski var redzēt, kā mainās cenas no ražošanas līdz pat realizācijai: vairumcena jau ir par 40% augstāka par saimniecības cenu, tirgus cena 2 - 3 reizes, bet veikalu cena 3 - 4 reizes augstāka. 3.2. Importēto dārzeņu cenas 1997.gadāInformācija iegūta Zemkopības Ministrijas Tirgus politikas departamentā, kur saņemta informācija no muitas par importēto produkciju apjomiem un no 1997.g. augusta arī ziņas, par kādu summu šī produkcija tiek ievesta. Tā kā nav uzrādīti dati, cik maksā viens ievestās produkcijas kilograms, tad, lai iegūtu šos datus kopējā apjoma cena tiek dalīta ar kopējā apjoma daudzumu, līdz ar to iegūstot informāciju, cik maksā viens ievestās produkcijas kilograms. Cenas ir zināmas par konkrētiem periodiem un no kādām valstīm šī produkcija tiek ievesta Latvijā. Analizējam tos pašus produkcijas veidus, kā iepriekš. Galvenās konkurentu valstis guríu tirdzniecībā ir Lietuva un Nīderlande. Cenas, par kadām tiek ievesti guríi Latvijā, var redzēt 3.2.1.tabulā. 3.2.1.tabula Guríu importa cenas 1997.g. ( Ls/kg )
Avots: Zemkopības Ministrijas Tirgus politikas departaments No jūlija līdz novembrim ievestās produkcijas vidējā cena ir augstāka kā Latvijas mazumtirdzniecības cena (0.32 Ls/kg), jo ievestie apjomi ir minimāli. Savukārt gada beigās ievestā produkcija ir daudz lētāka kā vietējā tirgū (1.00 Ls/kg). Līdz ar to ievestie guríi rada lielu konkurenci iekšējā tirgū. Ievesto kāpostu cenas, izņemot septembra mēnesi, ir augstākas par iekšējā tirgus mazumtirdzniecības cenām (3.2.2.tabula). Importēto kāpostu apjomi ir ļoti niecīgi, pārsvarā tie ir ekstra klases kāposti, kas tiek piegādāti restorāniem. Tāpēc importa produkcijas cena iekšējo tirgu neiespaido. 3.2.2. tabula Kāpostu importu cenas 1997.g. ( Ls/kg )
Avots: Zemkopības Ministrijas Tirgus politikas departaments Savukārt burkāni visus mēnešus ir ievesti par daudz zemākām cenām, līdz ar to pilnībā var konkurēt ar vietējo produkciju (3.2.3.tabula). 3.2.3. tabula Burkānu importa cenas 1997.g. ( Ls/kg )
Avots: Zemkopības Ministrijas Tirgus politikas departaments Jāņem vērā, ka dārzeņu audzētāji ārzemēs saņem valsts atbalstu un tādēļ var realizēt preci par zemāku cenu un izkonkurēt ražotājus Latvijā. 4. Nozares institucionālā vadība4.1.Pastāvošā institucionālā vadībaPastāvošās institūcijas: 1) Zemkopības Ministrija ar rajona departamentiem, 2) Latvijas Lauksaimniecības konsultācijas un izglītību atbalsta centrs Ozolniekos, 3) Bulduru tehnikums kā dārzkopju izglītības centrs, 4) Latvijas Lauksaimniecības Universitāte, 5) Latvijas dārznieku asociācija. Šīm institūcijām nav vienotas metodiskas vadības, kuras koordinācijas vajadzētu uzņemties ZM.
4.2.Galvenās tirdzniecības metodes nozarēPatšeiz Latvijā galvenie dārzeņkopības produkcijas tirgotāji ir sīktirgotāji. Produkcija tiek tirgota veikalos, kur pārdod arī citu lauksaimniecības nozaru produkciju. Latvijā nav daudz tādu veikalu, kas pārdotu tikai dārzeņus. Pašreizējos apstākļos šādi veikali nevar nodrošināt sev peļņu, jo dārzeņi, salīdzinoši ar citām precēm, ir lēti. Pircējs to nepieprasa tādos daudzumos, lai šāda tipa veikali pastāvētu. Liela daļa dārzeņkopības produkcijas tiek realizēta tirgū, līdz ar to šī produkcija ir lētāka un pilsētās, kurās ir attīstīts tirgus atvērt, veikalu, kas specializējies uz dārzeņu tirgu, pašreiz ir nerentabli. Pašreiz Latvijā sāk veidoties lieltirgotāji, par viņu skaitu konkrētas informācijas pagaidām nav, bet tā ir pozitīva pazīme. 4.3.Likums par līgumiemNe visos pārstrādes uzņēmumos ražotājs savu naudu par nodoto produkciju saņem uzreiz. Tā tiek solīta atdot, tiklīdz uzņēmumam būs līdzekļi, bet bieži gadās tā, ka šo naudiņu gaida, bet rezultātu nav. Gadās, ka šī gaidīšana ieilgst un reizēm pat šī nauda aiziet zudumā un cietējs ir ražotājs. Latvijā 1995.gada 15.novembrī Saeima ir pieņēmusi un valsts prezidents ir izsludinajis likumu “Par norēíiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem”. Tajā ir noteikts, ka norēíini starp produkcijas ražotājiem un uzņēmumiem tiek veikti desmit dienu laikā no piegādes dienas. Šis norādītais norēíinu termiņš neattiecas uz banku norēíiniem. Ja norēíini par produkcijas piegādi nav veikti desmit dienu laikā vai noslēgtā līguma paredzētajā termiņā, uzņēmumi par nokavējumu maksā soda naudu Latvijas Bankas noteiktās refinansēšanas likmes apmērā.[4]. Daudzi uzņēmumi neievēro šo likumu, tādejādi cieš ražotājs, kas varbūt pat nezina savas tiesības un uzņēmums to reizēm izmanto. Lai izvairītos no riska, būtu jāslēdz līgumi, bet daudzi produkcijas ražotāji uz to vēl nav gatavi. Slēdzot līgumus ir risks vai produkciju būs iespējams piegādat laikā, nepieciešamā daudzumā un atbilstošā kvalitātē. Slēdzot līgumu, ir jāuzņemas atbildība, ja kaut kas neizdodas, tad jāmaksā sods. Šeit likums nedarbojas, daudzi darījumi notiek bez līgumu slēgšanas, līdz ar to gan ražotājs, gan uzņēmējs var izvairīties no atbildības. 4.4.Kvalitātes vadīšanas bāze ražošanā, pārstrādē, glabāšanā, iesaiņošanā, realizācijāPašreizējie LR tiesību akti, kas attiecas uz dārzeņu kvalitāti: · LR likums par atbilstības novērtēšanu. Stājies spēkā no 1996.g. septembra. · Pārtikas aprites uzraudzības likums. Stājies spēkā no 1998.g. · Pārtikas preèu maríēšanas noteikumi. MK noteikumi Nr 349, stājas spēkā no 1997.g. 7.oktobra. · Par pārtikas produktu un preèu, kosmētikas līdzekļu un rotaļlietu atbilstību noteikumiem, MK noteikumi Nr 399, stājās spēkā no 1997.g. 2.decembra. · Sanitārās robežinspekcijas noteikumi. Nr 148, stājas spēkā no 1997.g. 15. aprīļa. · Latsert nolikums. Stājies spēkā no 1996.g. · Valsts standarts (GOST) · Valsts sanitārās inspekcijas nolikums.MK noteikumi Nr 261, stājas spēkā no 1997.g. 29.jūlija. · LR likums par preèu un pakalpojumu drošumu un ražotāja un pakalpojumu sniedzēja atbildību. Stājies spēkā no 1996.g. 8.oktobra. · . Kārtība, kādā LR tiek atzīti ārvalstīs izdotie produktu, procesu vai pakalpojumu atbilstības novērtēšanas apliecinājumi un apstiprinājumi reglamentējamai sfērai. MK noteikumi Nr 464, stājās spēkā no 1996.g. 24.decembra. · Higiēnas prasības pārtikas apritē. MK noteikumi Nr 130, stājās spēkā no 1996.g. 14.aprīļa. · Par aromatizētāju lietošanu pārtikā. MK noteikumi Nr 131, stājās spēkā no 1996.g. 14.aprīļa. · Pārtikas piedevu lietošanas kārtība. MK noteikumi Nr 170, stājās spēkā no 1997.g. 6.maija. Eiropas Padomes Noteikumi Nr 2251/96 par svaigo augļu un dārzeņu kvalitātes pārbaudi. Daļēji ietver iepriekš minēto likumu noteikumus. ES noteikumi attiecībā par augļu un dārzeņu kvalitātes prasībām tiek tulkoti un sagatavoti iestrādāšanai LR likumdošanā. Latvijā saražoto dārzeņu kvalitāte atbilst citu valstu pieprasījumam, bet produkcija netiek atbilstoši iesaiņota, kas ir svarīgs nosacījums eksporta kravu noformēšanā. Latvijā ir pietiekami daudz dārzeņu kultūru (lauku guríi, íiploki u.c.), kuru produkcija pēc íīmiskā sastāva ir augstvērtīgāka un ekoloìiski tīrāka, jo pesticīdu pielietojumu nepieciešamība nav liela, tā pat ir 2 - 3 reizes mazāka nekā valstīs, kur meteoroloìiske apstākļi ir piemēroti kaitēkļu un slimību plašai izplatībai.[3]. Lielas problēmas sagādā dārzeņu uzglabāšana. Latvijā ir iespējams saražot nepieciešamo produkcijas daudzumu, bet nav kur to uzglabāt, līdz ar to ziemas un pavasara mēnešos nevar nodrošināt pircējus ar pieprasīto produkciju. Latvijā ir vairāki uzņēmumi, kuri tikai fasē produkciju. Tomēr ir produkcija, kas ir nekvalitatīvi iesaiņota. 4.5.Veselība un higiēnaUz veselību un higiēnu attiecas atsevišíi LR tiesību akti, kas jau nosaukti 4.4.nodaļā. Kā piemēram, Higiēnas prasības pārtikas apritē, MK valsts sanitārās inspekcijas nolikums. Pārstrādes uzņēmumos notiek sanitārās pārbaudes, kādos apstākļos notiek ražošana, vai šie apstākļi ir piemēroti dārzeņu pārstrādei. Šajos uzņēmumos strādājošiem ir jāiziet medicīniskās apskates, nokārtojot sanitāro grāmatiņu. 4.6.Nozares ìenētiskais potenciāls: uzturēšana un attīstībaViens no efektīvas ražošanas priekšnosacījumiem ir, audzēšanas apstākļiem un mēríiem atbilstošas šíirnes izvēle un kvalitatīvas sēklas materiālu izmantošana. Mūsdienu tirgus apstākļos šíirnei tiek uzstādītas noteiktas prasības - augsts ražas potenciāls, izturība pret slimībām un kaitēkļiem, kvalitatīva, izlīdzināta produkcija, labas glabāšanas īpašības.Agrāk Latvijā selekcionētās galveno dārzeņu kultūru šíirnes neatbilst šiem noteikumiem, bet patreiz šī selekcija vispār nenotiek. Profesionālie dārzeņkopji izmanto perspektīvākas ārzemju šíirnes, galvenokārt no Holandes, Dānijas, Vācijas. Tomēr vēl pastāv ļoti augsts piemāju un personīgo palīgsaimniecību īpatsvars, kurās dārzeņi tiek audzēti savam patēriņam. Tā kā importa sēklu cena ir augsta, līdz šim tirgū vēl joprojām tiek pieprasītas vietējās šíirnes, kuras Latvijā ir pazīstamas un tiek audzētas jau 15 - 20 gadus, tāpēc turpmāk vietējo dārzeņu šíirņu sēklaudzēšana pastāvēs. [3]. 4.7.Nepieciešamie juridiskie un instucionālie pasākumi nozarēLai nostabilizētu dārzeņu ražošanu, pilnveidotu to sortimentu un uzlabotu Latvijas iedzīvotāju apgādi, nepieciešams: · noteikt tirgus kontroli, lai pasargātu Latvijas dārzeņu audzētājus no importa produkcijas par dempinga cenām; · veicināt kooperešanos, kas nodrošinātu augu aizsardzības pasākumus, uzlabotu ražotās produkcijas uzglabāšanas , pārstrādes un realizācijas iespējas; · izstrādāt produkcijas standartus un kvalitātes normatīvus; · diferencēt dīzeļdegvielas akcīzes nodokli dārzeņkopības saimniecībām; · vinādas nodokļu sistēmas piemērošana lauksaimniecības produkcijas realizētājiem (PVN visiem jāmaksā vienādi); · nepieciešama valsts programma dārzeņu eksporta veicināšanai. 5. Mārketinga kanāli5.1. Saimniecību tipu ražošanas daļaLatvijā nav zināms, cik lielu tirgus daļu aizņem konkrēta saimniecība, kas audzē un piegādā tirgum dārzeņus. Nav daudz tādu lielsaimniecību, kas būtu specializējusies dārzeņu audzēšanā un apgādātu konkrētu tirgus daļu. Pārsvarā funkcionē nelielas saimniecības, kas audzē vairākas dārzeņu kultūras, līdz ar to ražošana ir ļoti sadrumstalota. Lielā mērā to ietekmē tas, ka Latvijā trūkst lieltirgotāju, kas būtu spējīgi pārdot produkciju lielos apjomos. Vienīgā iespēja ir pārstrādes uzņēmumi, kas būtu gatavi šo produkciju pārstrādāt. Runājot par segtajās platībās audzēto produkciju, dominē vairākas lielas 5 - 6 saimniecības, kas aizņem 70 - 75% no Latvijā ražotās produkcijas. Būtisku tirgus daļu aizņem arī importētā produkcija. 5.2.Tirgus daļaStatistikas informācija nav. Pēc ekspertu vērtējuma, izsekojot tirgus un patēriņu struktūru var secināt: 1) pašpatēriņš - 67%, 2) preèu produkcija - 33%. 5.3.Pārstrādes uzņēmumi nozarēPašreiz dārzeņkopības nozarē darbojas 40 pārstrādes uzņēmumi, ieskaitot tos, kas produkciju tikai fasē. 5.4.Importētā produktu daļaDatus par importēto produkcijas apjomu sniedza Zemkopības ministrijas Tirgus politikas departaments, kas no Muitas saņem datus par importēto produkcijas apjomu un no augusta mēneša arī datus, par kādu summu šī produkcija ir importēta. 1997.gadā no visiem minētajiem dārzeņiem visvairāk Latvijā ievesti ir sīpoli 46.8%, tomāti 27.1% un guríi 14.6% (5.4.1.tabula). 5.4.1. tabula Dārzeņkopības produkcijas imports Latvijā 1997.gadā
Avots: Zemkopības ministrijas Tirgus politikas departaments Skatoties šo valstu importēto produkciju (5.4.2. tabula), pagājušā gadā tomāti visvairāk importēti ir no Nīderlandes un Lietuvas tāpat arī guríi. Tātad lielākie konkurenti Latvijas guríu un tomātu audzētājiem ir šīs valstis. 5.4.2. tabula Latvijā no dažādām valstīm importētā produkcija 1997.g.
Avots: Zemkopības ministrijas Tirgus politikas departaments Lielākā daļa kāpostu un sīpolu ir ievesti no Polijas, burkāni no Nīderlandes un Beļìijas. 5.5.Latvijas ražotāju konkurenti ārējā tirgū. Potenciālie eksporta tirgi. Eksporta veicināšanas nepieciešamie pasākumiLavija dārzeņus praktiski neeksportē, to kavē nesakārtotās attiecības ar NVS valstīm un lielā konkurence Rietumu tirgū. Latvijas ražotāju konkurenti iekšējā tirgū : · Lietuva, · Holande, · Polija, · Beļìija. Potenciālie eksporta tirgi Latvijas ražotājiem: · Skandināvija, · NVS, · Vācija. Nepieciešamie pasākumi eksporta veicināšanai: 1) starpvaldību līgumi; 2) stingra muitas kontrole; 3) sakārtots iekšējais tirgus; 4) stabila nodokļu politika. 6. Investīcijas nozarē6.1. Nepieciešamais kapitāls ražošanaiLai uzsāktu audzēt dārzeņus, tāpat kā citām nozarēm, ir nepieciešamas augsnes apstrādes tehnika un dažas mašīnas, kas ir specifiskas audzējot dārzeņus. 6.1.1. tabulā ir parādīta tehnika, kāda ir nepieciešama un uz kādu platības vienību ir vajadzīga viena resursu vienība. Pēc ekspertu domām augsnes apstrādes tehnika ir nepieciešama katrā ražojošā saimniecībā, bet dārzeņu audzēšanai specializētā tehnika varētu atrasties nomas punktos, tie varētu būt desmit nomas punkti, kas izvietojušies pa Latvijas reìioniem. Nosakot tehnikas cenu, tiek ņemta vērā reālā pirktspēja Lavijā, līdz ar to šīs cenas neatbilst augstas klases tehnikai, jo varam nopirkt modernu sējmašīnu uz 50 ha, kura maksā 15000 Ls un varam nopirkt traktorvilkmes sējmašīnu uz 10 ha par 1500 Ls, bet mazām saimniecībām piemērota būs rokas sējmašīna par 200 Ls. Ja ņemam vērā, ka varētu tikt izveidoti šie nomas punkti, tad tajos varētu atrasties arī šīs augstas klases specializētās mašīnas. Šajos aprēíinos tiek ņemta traktorvilknes sējmašīna. 6.1.1. tabula Nepieciešamie resursi dārzeņu audzēšanai Latvijā
* atkarībā no saimniecības lieluma Novērtējot iedzīvotāju dārzeņu patēriņu, nepieciešamās tehnikas un kapitāla aprēíiniem, pēc ekspertu vērtējuma, ar uzlaboto tehnoloìiju, kāposti jāaudzē vismaz 3500ha, burkāni un bietes 2500ha, sīpoli 700ha. Atkarībā no iespējamā saimniecību lielumu (30 - 80ha) un analizējamām kultūrām tabulā 6.1.1. pieņemtas atsevišíu mašīnu slodzes. Specializēto mašīnu un pārējās tehnikas iegādei specializētajām saimniecībām, kas uzsāk dārzeņu audzēšanu, pēc aprēíiniem nepieciešami 17,4 miljoni latu. Latvijā jau šobrīd ir daļa saimniecību, kas ir nodrošināta ar nepieciešamo tehniku, bet liela daļa no šīm mašīnām ir nolietojušās, līdz ar to kopējās tehnikas vajadzības varētu samazināties par 10%. Pēc ekspertu domām Latvijā nepieciešams izveidot 100 specializētu saimniecību ar 30 - 40ha dārzeņu platību. Ja tiek izveidotas šāda veida saimniecības, tad katrai no tām nepieciešamas modernizētas glabāšanas iekārtas, var nebūt būvētas no jauna, bet rekonstruētas kādas esošās vecās ēkas (piem., pamestās fermas). Tas nozīmē, ka nepieciešamas 100 glabātuves ar 1000 t katrā. Puse no šiem apjomiem būtu jānodrošina ar aukstumiekārtām - 15000 Ls, un pagrabu modernizācijai vidēji nepieciešams 10000 Ls. Kopā uz 1000 t nepieciešami 25000 Ls kapitālieguldījumu. Šis mēríis tiek nosprausts vismaz uz septiņiem gadiem. Lai Latvijā varētu saražot agrīnos dārzeņus, ir nepieciešami 60 ha segto platību. Tādas platības vārētu apgūt divpadsmit gadu laikā. Katru gadu jāuzbūvē vai jārekonstruē 5 ha siltumnīcu ar nepieciešamo kapitālu 3 miljoni gadā. Ja ar ieviestām tehnoloìijām iegūst 50 000 Ls lielu peļņu, tad šīs siltumnīcas atmaksāsies desmit gados. 6.2. Nepieciešamais kapitāls pārstrādeiDārzeņu ražošanai Latvijā nav tik labvēlīgi dabas un klimatiskie apstākļi, lai varētu konkurēt pasaulē ar dārzeņiem kā konservu izejmateriāliem. Lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotājus ar pārstrādāto dārzeņu produkciju ir nepieciešami 4 - 5 moderni pārstrādes uzņēmumi. Tāpēc nav nepieciešams celt no jauna pārstrādes uzņēmumus, bet ieguldīt līdzekļus esošajos. Šo 4 - 5 uzņēmumu modernizācijai nepieciešams ieguldīt 1 miljonu latu. 6.3. Nepieciešamais kapitāls realizācijai, mārketingam un citiem pakalpojumiemEksperti uzskata, ka ar valsts atbalstu nepieciešams izveidot akciju sabiedrību, kas nodarbotos ar dārzkopības un kartupeļu produkcijas eksportu. Šādas akcijas sabiedrības izveidošana varētu sekmēt Latvijas dārzkopības un kartupeļu produkcijas konkurētspēju (cenu līmeņu ziņā) ārējā tirgū. Akciju sabiedrība sekmētu arī valūtas ieplūšanu valstī, kas būtu nepieciešama labu tehnoloìiju iepirkšanai no ārvalstīm. Viennozīmīgs ir uzskats, ka dārzeņkopības nozarei ir lielas attīstības perspektīves. Ja tiek pieņemts priekšlikums par akciju sabiedrību dibināšanu un izveidoti nepieciešamie ražošanas nosacījumi, izmantotas piemērotas tehnoloìijas, šie ieguldītie kapitāli atmaksāsies. Lai attīstītu dārzeņkopības nozari Latvijā, nepieciešams 56, 9 milj.Ls. Ja šo mēríi nospraužam uz septiņiem gadiem, tad katru gadu jāiegulda 8,1 milj.Ls. Pieprasītās investīcijas ir paredzētas arī 20% eksporta tirgum. 6.4. Iespējamie finasēšanas avotiIespējamie finasēšanas avoti: · pašu ražotāju līdzekļi, · ilgtermiņa kredīti, · subsīdijas, · ārvalstu investori. 7. Pašreizējā politika7.1. Tirgus barjeras un eksportam - importam nepieciešamās procedūrasLatvijā dārzeņkopības produkcijai pašreizējās eksporta kvotas pastāv tikai ar ES. Eksportējot produkciju uz Krieviju, ir jāmaksā dubultnodevas. Pašreiz ne eksportam, ne importam nekādu licenèu nav vajadzīgs. Importētajai produkcijai ir noteikti ievedmuitas tarifi (7.1.1.tabula). 7.1.1. tabula Ievedmuitas tarifi pārtikas darzeņiem Latvijā 1998.g.
Avots: Muitas likums
7.2. Iekšējās tirgus cenu regulācijas aprakstsLatvijā dārzeņkopības produkcijai cenas netiek regulētas.Cenas nosaka produkcijas pieprasījums un piedāvājums. 7.3. Valsts atbalsts ìenētiskai padziļināšanaiDārzeņkopības zinātne ir likvidēta. Praktiski vairs nenotiek nekāda dārzeņu šíirņu selekcionēšana. Pašreiz vēl neliels atbalsts ir Pūres izmēìinājuma stacijai genofonda saglabāšanai. 7.4. Vispārīgi veicamās izmaiņas politikas vidēDārzeņkopības nozarei ir daudz lielāka nozīme nekā valsts to novērtē. Kā jau sākumā konstatējām, dārzeņi pārtikas patēriņā Latvijā ieņem 3. vietu pēc, piena un kartupeļiem. Dārzeņkopība ir perspektīva nozare,jo: 1) tā ir izdevīga un arī piemērota nelielajām saimniecībām, kas audzē dārzeņus, 2) rada darba vietas laukos un pārstrādes uzņēmumos, 3) spēj saražot produkciju eksportam. Perspektīvē attīstot eksportu dārzeņkopībā var paaugstināt ražošanas apjomu pusotras reizes. Latvijā ir pietiekoši dārzeņkopības speciālistu ražošanas attīstībai. 8. Secinājumi un priekšlikumi rīcības programmai1) nepietiekams specializētu saimniecību skaits; 2) lai palielinātu Latvijā pašražoto dārzeņu īpatsvaru pavasara mēnešos un samazināt izaudzētās ražas zudumus, nepieciešams vismaz 100 piemērotu dārzeņu glabātuves ražotāju saimniecībās vai to tiešā tuvumā ar kopējo ietilpību vismaz 100 000 t, tam nepieciešami kapitālieguldījumi 2,5 milj.Ls apmērā; 3) nepieciešams izveidot 60 ha segto platību, kam nepieciešams 36 milj.Ls; 4) pašreiz dārzeņu pārstrāde notiek minimālos apjomos, lai palielinātu dārzeņu pārstrādi, jāmodernizē 4 - 5 pārstrādes uzņēmumi, ieguldot 1 milj.Ls; 5) maz tiek pielietota augstražīga, specializēta tehnika un tehnoloìijas, jaunas tehnikas iegādei nepieciešams 17,4 milj.Ls; 6) jāpilnveido LLKIAC un lauksaimniecības izglītību iestāžu darbs dārzeņkopju nodrošināšanā ar informāciju, pieredzi jauno tehnoloìiju pielietošanā, vairāk izmantojot praktisko ražotāju pieredzi, it īpaši valsts atbalstītās labas prakses saimniecībās; 7) pielietot vienādu nodokļu sistēmu lauksaimniecības produktu realizētājiem (attiecas uz PVN); 8) lauka dārzeņu ražas ieguvei nepieciešams izlietot 220 l/ha dīzeļdegvielas. Tādēļ nosakot akcīzes nodokļa atmaksu ir nepieciešams pašreiz noteiktajām iesētajām lauku dārzeņu platībām pielietot koeficientu 1,83; 9) nepieciešama valsts programma dārzeņu eksporta veicināšanai.
Izmantotā literatūra1. Lauksaimniecības attīstības koncepcija/ LRZM,- 1998. 2. V. Pirksts, V. Rozenbergs. Lauksaimniecības produkcijas vajadzība un tās ražošanas iespējas. - Latvijas lauksaimniecība - attīstība un iespējas , problēmas / LVAEI, rīga, 1995. 6.maijs, - 44 - 46.lpp. 3. Lauksaimniecības gada ziņojums / LRZM,- Rīga, 1997.g. jūnijs,- 21.lpp. 4. Par norēíiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem: Latvijas Republika likums / Latvijas Vēstnesis, -1995.-177. 5. Tirgus & Cenu apskats / LVAEI Lauksaimniecības tirgus veicinošā centra izdevums, -1997.
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Trešdiena, 15. maijs
 |
