Patiesībā jau šī tēma it kā nebūtu vairs sarunas vērta. Spriedums ir pasludināts. Un tam pielasīto motivāciju pat vairs nav vērts lasīt, jo pārsūdzams šis spriedums neesot.

Un vēl jo vairāk man, vispār nebūtot nedz juristam, nedz, vēl jo vairāk- konstitucionālo tiesību ekspertam.

Esmu tikai parasts ierindas pilsonis. Kuram ar cieņu būtu jāizturas pret tiesu varu un Satversmes tiesu, kā šīs varas pamatu kontrolējošo virsotni. Tomēr dažas domas ir jāieliek kastītē vēsturei.

 

Nav jautājums par konkrētu reformas lēmumu. Politiski lēmumi var būt dažādi. Īpaši, tik sarežģītās sistēmās, kā sabiedrības pārvalde. Un tā patiešām ir Saeimas un Ministru kabineta kompetence - meklēt risinājumu alternatīvas un izdarīt politisko izvēli, nesot par šiem lēmumiem attiecīgu politisko atbildību.

 

Šis vispār nebija pat process par Ikšķili un Skulti. Un par konkrētā risinājuma pareizību šo divu novadu gadījumā. Un arī ne par citu Satversmē tiesā pieteikumu iesniegušo 20 pašvaldību konkrētajiem gadījumiem.

 

Patiesībā šis bija tiesas process, kurā bija runa par divām pavisam citām lietām:

 

- Pirmkārt - vai valsts politiskās varas daži dalībnieki, pokerējot ar politisko kāršu kombināciju (valdības koalīcijas veidošanās strupceļš) un aktīvo-domājošo cilvēku vienmēr mazāku īpatsvaru sabiedrībā pret pasīvajiem, vienaldzīgajiem, nedomājošajiem - var visai Latvijas sabiedrībai uzspiest voluntāru un neargumentētu, milzīgu aktīvo sabiedrības dalībnieku skaitu intereses pārkāpjošu un aizskarošu visas valsts nākotnes dzīvi būtiski ietekmējošu politisku lēmumu, pārkāpjot visus valstī noteiktos reformu procedūras un zinātniskā literatūrā aprakstītos reformu veidošanas un īstenošanas principus. Neraugoties uz to, ka tomēr veselas 46 pašvaldības - vairāk kā 40% no novadu pašvaldībām, spēja vienoties par kopēju viedokli vēstulē prezidentam un ļaudis pat piketos izgāja ielās - cik vispār tādu gadījumu mums ir??

 

Diskusijā vispār nespējot (un pat nevēloties) argumentēt sava plāna nepieciešamību un pamatotību, argumentēti neatbildot ne uz vienu vietējās "konsultācijās" un citās diskusijās uzdotu jautājumu. Melojot visā reformas virzīšanas un lemšanas procesā. Un pārkāpjot arī pat savus reformas attīstības procesā pieņemtos nolēmumus - konkrēti Saeimas Marta nolēmumu un virkni citus tiesību aktus. Bet tā saucamās "konsultācijas" pilnīgi atklāti degradējot par politisko teātri - tajā skaitā pirmajos procesos principā ierobežojot vietējo ļaužu iespējas pat šādās parodētās konsultācijās piedalīties, nosakot tiesības konsultāciju telpā ieiet vien tikai apvienojamo pašvaldību domju deputātiem. Nerunājot par konsultāciju vedēja atklāti formālo attieksmi pret šo procesu - sak, runājiet, runājiet, mani tas vispār neinteresē- Saeima lika, es atbraucu, bet darāmo pats zinu un jūsu viedoklis mani pat tik ļoti neinteresē, ka neviens to pat negrasās pierakstīt. Un nerunājot par aizlieguma iespēju meklēšanu visā procesa laikā iedzīvotājiem vispār savu viedokli organizēt un paust. Vēlreiz - tika pārkāpti visi valstī noteiktie reformu procesa organizēšanu nosakošie tiesību akti. Tiesību dokumenti, kurus 2 desmitgažu laikā valsts bija veidojusi, lai demokrātiski savu attīstību pārvaldītu. Satversmes tiesa pateica - var un drīkst.

 

Un kuriozākais - Skultes gadījumā, kur konkrētā pagasta ļaudis vispār neko nepateica (bet pateica esošā Limbažu pašvaldība, kurai Skulte pēc būtības patiešām ir tikai naudasmaks attīstības projektu īstenošanai Limbažos un kura savā argumentācijā vispār nebalstījās uz Skultes iedzīvotāju viedokli), Saeimas nolēmumu ST atcēla. Bet Ikšķiles gadījumā, kur iedzīvotāju kopiena bija skaidri definējusi savu redzējumu un vēlmi, kur bija to organizējusi un paudusi visos iespējamos veidos, kur šī novada teritorija savā būtībā (specializācijā un novietojumā) un sabiedrības struktūrā ir pilnīgi atšķirīga no Ogres novada, ST atzina Saeimas rīcības pareizību.

 

- Otrkārt- vai melos pat konkrēti pieķerts politikānis sadarbībā ar tiesiski gan nepierādītu politisko korumpantu (kurš pats vēlēšanās pat baidās startēt un par partijas arī publisko vadītāju kļūt) ar šādām melīgi demagoģiskām metodēm spēs iznīcināt demokrātiskas varas pamatposmu - vietējās pašvaldības. Ar 2 metodēm - attālinot iedzīvotājus no vietējās varas deputātiem; un atceļot samērā vienkāršākas tautvaldības organizācijas - vēlēšanu apvienības - iespēju piedalīties vietējās vēlēšanās, atverot iespējas dominējoši centralizēt arī vietējā līmeņa varu.

 

Un, jā - ST atzina, ka drīkst un var. Drīkst melot, drīkst pārkāpt likums un lēmumus, drīkst uzurpēt varu. Un subsidaritāte pārkāpta netiek.

 

Un saku pilnīgi atklāti - šis spriedums, līdz ar dažiem (faktiski diviem, kaut formāli mazliet vairāk par diviem) iepriekšējiem saistītā virknē, manu izpratni par mūsu valsts pamatiem, ar kuriem, neraugoties uz visādām iekšējām negācijām, visu šo laiku, kopš 1990.gada biju lepojies, ir fundamentāli erodējis.

 

Mēs jau vismaz gadus 15 runājam par valsts nozagšanu. Bet tie patiesībā savas ietekmes uz valsts attīstību nozīmībā bija tikai ziediņi. Jo runāja tik par kādām materiālām vērtībām.

 

 

Kad impotenta (pat vakcinēšanu un krīzes pārvarēšanu noorganizēt nespējīga, nerunājot par saprātīgas ekonomiskās politikas izveidošanu un īstenošanu, ceļu tīkla attīstību un funkcionējošas e-veselības izveidošanu, kvalitatīvas izglītības sistēmas izveidošanu) centrālā politiskā vara, vēl tālāk centralizē savu ietekmi, vēl tālāk atkāpjoties no subsidaritātes principa (ne jau sava prieka pēc kāds tādu izdomāja, bet tāpēc, ka saprata, ka centralizēta vara nespēj sabiedrības vai organizācijas attīstību ilgtspējīgi pārvaldīt) un klaji sabiedrībai nodemonstrē, ka tā eksistē tikai tāpēc, lai šo varu ievēlētu un iedotu tai šķietami leģitīmas pilnvaras.

 

Tas skarbākais ir, ka faktiski, paši no varbūt neredzot, mēs esam sākuši iet pa putinisma (kā ideoloģijas, kas tieši zem tāda nosaukuma ir publiski noformulēta) ceļu, kad svarīgas vairs nav sabiedrības vērtības un demokrātisks to sekošanas ceļš, bet vara kā personīgas iedzīvošanās avots. Atklāti un konkrēti.

 

Un šis konkrētais spriedums konkrētajā lietā ir milzu tilts šajā putinisma uzvaras ceļā pāri tautvaldības ielejai. Dodot tiesības arī turpmāk politiskajai bandai (jā, jā - tieši bandai!) turpināt veidot likumus, principā nerēķinoties nedz ar sabiedrības viedokli. Ievērojāt taču, ka neviens (!!!) no ekspertiem - pieaicinātajiem un nepieaicinātajiem) nav atzinis, ka valdības (un Saeimas) lēmums ir bijis racionāli argumentēts, un ka izmantotie argumenti ir pamatoti. Kaut faktiski visi ir piekrituši un atzinuši, ka, protams, pārmaiņas bija nepieciešamas, jo process bija palicis pusceļā, līdz ar virkni no jauna dzimušajiem izaicinājumiem. Arī Valsts kontrole atmetās, arī Latvijas banka atmetās - visus šos bija piesaukusi valdība, argumentējot savu risinājumu. NEVIENS nepalika uz valdības platformas!!!

 

Kā citādi, ja ne par melīgu un demagoģisku tādu procesu lai nosauc?

 

Nepretendēju uz politoloģijas eksperta pjedestālu, un es būšu priecīgs, ja šajā šodien uzrakstītajā viedoklī būšu kļūdījies.

Un ka bildītē depopulācijas procesi reformas rezultātā desmitgades laikā būs mainījuši savu vektoru...

Un ka mums atkal būs spēcīga un lemtspējīga vietvara, ko vietējo kopienu iedzīvotāji uzskatīs par savējo.

Tādas ir manas patiesās refleksijas un to motivācija.