Vispirms ieskatījos elektrības rēķinos EE un LV:

 

Tad - par darba nodokļiem kā ekonomikas politikas instrumentu.

https://www.facebook.com/anders.beveren.7/posts/702937043753548.

 

Un tagad vēl mazliet par nodokļiem. Un ne tikai.

 

Igaunijā PVN ir tikai 3 darījumu kategorijas ar samazinātu 9% likmi - grāmatas un drukātie mediji, medicīna, viesnīcas. Un nekādas enerģijas un apsildes, un dārzeņi, un visādi citādi dīvaini sociālie rudimenti, kas visu dzīvi tikai sarežģa - reģistrācija, deklarācijas., kases aparāti....

Viss pārējais - standarta likme, kas toties ir zemāka kā LV - tie ir 20% - un atkal viegli rēķināms skaitlis!!!"

Tik vienkārša ir šī un šo nodokļu sistēma.

 

Manā ieskatā – EE nodokļu sistēmas galvenā priekšrocība - skaidrība, vienkāršība, caurskatāmība, racionalitāte.

Un tas viss, nerunājot par ērtību uzņēmumiem nodokļu attiecību ar VID kartošanas jomā.

Igaunijā EDS sistēmas analoga ietvaros ir programma, kurā jebkurš mazais uzņēmums vai pašnodarbinātais var savadīt savus ikmēneša ienākumus BEZ GRĀMATVEŽA un PAPILDUS atskaitēm un saņemt paziņojumu par nomaksājamā nodokļa summu – un tā ir visa “grāmatvedība”, vairāk nekas...

 

Un tagad mazliet par krīzes pārvarēšanas filosofiju.

Jau teicu, ka valsts ekonomikas politikas kultūra (ja tā var izteikties) EE praktiski visos jautājumos ir liberālāka, saprotamāka un loģiskāka.

Piemēram, šobrīd - uzņēmumam COVID krīzē ir grūtības? darbiniekiem nav darba?

EE valdības politika saka - atlaižam, valsts sociālās apdrošināšanas sistēma izmaksā atlaišanas pabalstu, un ņem cilvēku kārtīgā pārkvalificēšanā - saprotot, ka ekonomika pēc krīzes pārvarēšanas vairs nebūs tāda kā agrāk, visiem būs jāpiemērojas un jābūvē jaunu.

Varam teikt, ka EE risinājuma faktiskā būtība - izmantojam laiku produktīvi: ja nevaram strādāt, tad mācāmies. Pat, ja, krīzei aizejot, būs pamats atgriezties iepriekšējā darbvietā - cilvēks būs ieguvis papildus prasmes un zināšanas. Atbalsta saņemšana par nekā nedarīšanu sociāli šķiet laba, bet ekonomiski (un gala rezultātā – arī sociāli) pilnīgi destruktīva. Tajā skaitā – ekonomikas konkurētspējas nākotnes skatījumā.

LT, savukārt, akcentē atbalstu uzņēmumiem (darba devējiem) par darbinieku saglabāšanu tajos. Ar domu, lai nebūtu cilvēkus jāņem ārā no esošajiem darbadevējiem un jāpārliek uz valsts līdzatbildību par iesaisti viņu nolikšanā pie vietas. Lai darbadevējs domā, kā šo cilvēku nodarbināt savas krīzes ierobežotās darbības apstākļos.

 

Mūsu sistēma arī šajā gadījumā patiesībā ne viens, ne otrs – tā nesniedz skaidru skatījumu par valsts politiku ilgstošas krīzes pārvarēšanā. Rīkojam tik diskusijas, kurās ļaudis stāsta, ka ekonomikā būs arī neatgriezeniskas pārmaiņas, bet to veicināšanai nedarām neko.