Citas ziņas sadaļā
Latvijā reģistrēto nodokļu maksātāju dalījums pēc darbinieku skaita 2023.gadā
Jurģis Liepnieks par pašvaldību budžetiem: Tā ir ačgārnība!
Par obligātajām ienākumu deklarācijām
Latvijā jāmaina darbanespējas labu regulējums
Eiropas valstu parādus salīdzinošā tabula.
Mūsu Baltijas kaimiņi nolēmuši pārmaiņas nodokļos
Ekonomikas jomā galvenās darāmās lietas. 2022.decembris
LV lielākās nodokļu likmes ar zemāko iekasējamību
Un atkal zemnieku apmātība ar PVN samazināšanu pārtikai
Arī pie mums vienkāršotais nodokļu nomaksas risinājums
Nodokļi&valstsGads ar samazināto PVN likmi augļiem un dārzeņiem: pirmie rezultātiAnderss Beverens, AgroPols
08.08.2019 Saiteej.uz/foo5Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas ekonomists tīmekļa vietnē www.makroekonomika.lv nopublicējis rakstu ar šadu virsrakstu.
Raksta primārais fokuss ir - vai un cik ļoti PVN likmes samazinājums pārnesās uz šo produktu pārdošanas galacenām.
Cita starpā autors arī pierāda, ka PVN samazināšanai ir tikai negatīva ietekme uz budžeta ieņēmumiem, bet apgalvojumi par pretējo ir nepierādīti.
Un korekti (un skaidri) pateikts, ka "Kopumā zemākas PVN likmes ietekme uz nozari ir pozitīva, lai gan publiskajā telpā pieejamie vērtējumi to bieži pārspīlē. Iegūst arī patērētāji, maksājot zemāku cenu. Tomēr tas ir pamatā uz valsts budžeta ieņēmumu samazinājuma rēķina."
Bet ne par šo pat ir stāsts.
Patiesībā - spertā politikas soļa ietekmes reālai novērtēšanai atbildāmie jautājumi ir pavisam citādi, jo vispār jau nav pamata apstrīdēt, ka un vai cenas nav/ir pilnībā pārnesušas PVN samazināšanas ietekmi uz patērētāju ieguvumu. Un tas ir vien zinātniskas intereses jautājums, cik precīzs ir bijis cenu pārmaiņu elastības koeficients - vai cenas tāpēc samazinājās vispār, jeb tās samazinājās par pusi no nodokļa likmes pārmaiņas vai par trešdaļu.
Galvenie jautājumi ir
A. Vai tā rezultātā patiešām palielinājās LV ražotāju konkurētspēja un vai tas būs jūtams faktors LV ražotāju ieņēmumu pieaugumam un sekojošam ražošanas pieaugumam- ko raksturotu -
1) Vai pārmaiņu skartajā tirgus segmentā mainījās pašražotās un importētās produkcijas tirgus daļas - visā tirgus segmentā kopumā - ne tikai lielajās tirdzniecības ķēdēs, bet arī mazākajos tirgos;
2) sekundāri - vai pieauguši LV dārzeņu ražotāju saražotās produkcijas apjomi un
3) vai tirdzniecība "neiekapitalizēja" nodokļa likmes samazinājumu savā tirdzniecības maržā.
B. Vai tirgus kļuva "baltāks"?, - gan dīvainā ES iekšējā importa- lokāli ražotā produkta attiecībās, gan arī vietēji ražotā nodokļiem deklarētā un nedeklarētā produkta attiecībās. To varētu raksturot atbilde uz vienkāršiem jautājumiem
1) vai palielinājies nodokli samaksājušās pārdotās produkcijas fiziskais apjoms?
2) vai palielinājies no citām ES nodokļu teritorijām ievestās produkcijas deklarētie apjomi?
Protams, intereses vārdā iespējams uzdot arī citus jautājumus
Ja atbilde uz šiem jautājumiem būtu korekti pozitīva, tad, iespējams, varētu arī pieciest tiešo budžeta ieņēmumu samazinājumu, lai cik liels tas nebūtu.
|