Nodokļi&valsts

Varbūt vienkāršas darbaspēka nodokļu samazināšanas vietā vispirms jāizdara citas lietas?

Anderss Beverens, AgroPols
23.07.2020

Šo rakstu ir publiskojuši ekonomisti, no kuriem vismaz divi patiešām pieder, iespējams, Latvijas labāko makroekonomistu nu vismaz piecniekam, ja ne trijniekam. Un viņu teiktajam it kā jau ir racionāls pamats.
 
Relatīvās darbaspēka izmaksas Latvijas ekonomiskajā telpā nudien nav zemākās, īpaši, ja runājam par salīdzinoši lētākā darbaspēka daļu, jo ar IIN neapliekamais ienākums patiešām nav liels. Un tomēr autoru šeit publicētais domu gājiens mani pārsteidz. Vismaz divos punktos.
 
Pirmkārt, citu komentētāju jau pieminētā IIN (kas patiešām ir nodoklis) un Valsts saociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (kas savā būtībā ir valsts izveidotās sociālās apdrošināšanas sistēmas klientu apdrošināšanas prēmijas) iejaukšana vienā katlā, pat nenorādot, ka VSAOI likmes mazināšana pirmkārt jau prasītu nozīmīgas pārmaiņas sociālās apdrošināšanas valsts politikā un tās īstenošanas mehānismos. Un - varbūt šos 4% var atrisināt pavisam vienkārši - mainot šo sociālo politiku - bezdarbniekus un citādi nestrādājošos darbaspējīgos izceļot no relatīvās komforta zonas- ilgi un augsti apmaksāti bezdarba periodi, piemēram, pat atstājot darbu uz pušu vienošanās pamata, un pavisam absurdas GMI pabalstu sistēmas eksistence.
 
Un varbūt vienkārši pensiju fondam tiek novirzīts pārlieku liels resursu apjoms. Un varbūt tieši te ir mūsu nekonkurētspējas pamats - pārlieku liels pensiju fonda slogs attiecībā pret kopējo ar VSAOI aptverto darba apmaksas fondu valsts ekonomikas mērogā? Un ir pareiza doma par 2. līmeņa reformu, tāpat kā patiesībā šodienas ekonomikas globalizācijas apstākļos būtu pareizi vispār mainīt pensiju sistēmu, padarot to brīvprātīgāku un liberālāku - tajā izpratnē, ka indivīds ir brīvāks savā lēmumā, bet arī ar leilāku atbildību par tā sekām. Un 2. līmenis no VSA sistēmas obligātās daļas būtu vispār jāizslēdz, atbilstīgi samazinot VSAOI likmi, bet vienlaikus atverot to brīvprātīgām iemaksām un palielinot arī 3. līmeņa iespējas, tajā skaitā limitus IIN atvieglojuma saņemšanai.
 
Obligātajai pensiju sistēmai nav jābūt labklājības pamatam, bet jāsniedz izdzīvošanas pamats - "zupas šķīvis", siltums un samērā nelielas telpas uzturēšanas izmaksas. Par labklājību vecumam jārūpējas katram pašam. Ar savu individuālo lēmumu un rīcību. Jāatmet sociālisma kroplīgie atavismi.
Sabiedrība un tās tautsaimniecība, ar savu produktivitātes līmeni, nevar atļauties "cilvēka cienīgos ienākumus" Satversmes tiesas izpratnē, no vienas puses, un, no otras puses - milzīgas sabiedŗibas daļas izvairīšanos no nodokļu nomaksas, jo tas, lūk, "atstāšot bez biksēm".
 
Otrkārt, PVN politikas risinājums. 2009.gada krīzes risinājumu paketes ietvaros bija skaidrs akcents uzsvaru likt uz patēriņa nodokļiem, un LV ieviesa PVN likmi 22% ar ļoti minimāliem izņēmumiem. Kuru skaits ar laiku visai nozīmīgi pieauga. Un 2012. gadā arī vispārējo likmi atmazināja līdz 21 %. Kas saglabā Latviju ES PVN likmju spektra vidusdaļā. Bet atsevišķas nozares joprojām faktiski ir PVN pelēkajā zonā - lielākā daļa autoremonta un privātās būvniecības pakalpojumu biznesa, faktiski arī taksometru un citu privāti izmantoto pakalpojumu biznesa. Jā, var šķist, ka palielināt PVN likmi pat par 2 % var praktiski nesāpīgi.
 
Un, ja LV joprojām būtu izolēta tirgus telpa, tā vispār nebūtu problēma. Bet šobrīd arvien paplašinās paneiropiskā interneta tirdzniecība, un PVN likmes palielināšana mūsu nodokļu zonā tikai palielinās vilinājumu arvien lielāku preču masu iegūt citzemēs reģistrētos interneta veikalos.
 
Varbūt mums vienkārši pietiktu no atvieglojumiem izslēgt siltuma iegādes pakalpojumu (paceļot uz standartlikmi - enerģija ir jātaupa klimata saglabāšanas nolūkā!!!) un augļus un dārzeņus pacelt vismaz uz 12%- 5% likme ir vienkārši absurda- tad jau labāk atbrīvot vispār un neķēpāties ar administrēšanu).
 
Un treškārt - arī šā raksta autori vispār neievēro, ka paliela ekonomikas nozare - agrobizness faktiski ir beznodokļu zona. Pavisam vienkārši - no ienākumu nodokļu bāzes izslēdzot subsīdiju maksājumus. Kas ir krietni 300 miljoni gadā. Bet kāpēc ārrīgas teritoriju pašvaldības mērķtiecīgi jāatstāj ar samazinātu ienākumu bāzi? Jo visa ES lauksaimniecības politika ir veidota formā, kad faktiski visu ienākumu daļu sniedz tieši subsīdijas. Latvijas apstākļos, piemēram, 2018.gadā pie pašreizējās prakses lauksaimniecības efektīvā ienākuma nodokļa likme ir 0,7% no gūtā saimnieciskās darbības ienākuma. Jo no katra 1 EUR saimnieciskās darbības ienākuma 1,55 eur ir sniegušas valsts un ES subsīdjas. Kas ir izslēgtas no ar IN apliekamā ienākuma...
 
Un tad, ja vēl palielinātu MUN veidīgā nodokļa likmi līdz labiem 35-40% no apgrozījuma (attiecīgi palielinot novirzījumu VSAOI speciālajam budžetam) un atceļot likumā joprojām paredzētos apgrozījuma uz strādājošo ierobežojumus, un palielinātu ar IIN neapliekamu ienākumu līdz, piemēram, 500EUR, LV nodokļu līkni patiešām varētu pietuvināt vismaz šā raksta 2.attēlā parādītajai LT, ja ne pat EE līknei.
 
Un tas viss varētu būt tik vienkārši.

AgroPols

x

Paroles atgadināšana