Mani turpina pārsteigt lobistu ekonomiskā neizglītotība, kas robežojas ar prāta spēju apgrūtinājuma pazīmēm:

 

pirmkārt, ka šie lobisti, kas vēl tagad, jau vairāk nekā 25 gadus pēc pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieviešanas, tā arī nav sapratuši, ka tā darbības mehānisms principā neparedz nodokļa nepiemērošanu attiecībā uz kādas konkrētas izcelsmes viena veida precēm - ja arī ir iespējama diferenciācija, tad tikai un vienīgi pēc preces vai pakalpojuma veida;

 

otrkārt, viņu selektīvais aklums (kas robežojas ar apsēstību) - nespēja ieraudzīt, ka laba puse, ja ne vairāk, piena produktu apgrozījuma mūsu tirdzniecības plauktos ir LT un EE izcelsmes, laba piektdaļa olu - LT izcelsmes, visticamāk, ka arī laba piektdaļa gaļas - kādu citu ES valstu izcelsmes.

 

treškārt, slinkums paraudzīties statistikas datos (piemēram, šajos https://data.stat.gov.lv/.../MBI040/table/tableViewLayout1/), no kuriem varētu nepārprotami ieraudzīt, ka, pat ja uz pilnīgi visu pārtiku līdz ar bezalkoholiskajiem dzērieniem (kuras mēneša patēriņš uz 1 iedz. 2019. gadā bija ~98 EUR), attiecinātu samazināto līdz 5% PVN likmi, iegūtais efekts nebūtu lielāks par 155 EUR/vid.iedzīvotāju pilnā gadā, bet uz pašu pārtiku bez dzērieniem - 145 (uz valsti kopā tas varētu būt ne vairāk kā 237 MEUR, bet tas tomēr būtu veseli 8 % no šim gadam Valsts Budžetā plānotā PVN ieņēmumu kopapjoma). Jeb 12 EUR uz LV vidējo cilvēku mēnesī (uz vidējo- bet ne uz to, kam cenu pieaugums varētu radīt reālas grūtības- kam pārtikas iegādātais grozs tomēr cenas ziņā ir lētāks). Tajā skaitā, no visas maizes - 22 EUR (1,8 EUR mēnesī), No visiem piena un olu produktiem - 27 EUR (2,2 EUR mēnesī), no visas gaļas - 33 un 2,8 EUR mēnesī; Nu jā, vēl jau arī zivis, dārzeņi un kartupeļi, kas kopā saciparotu starpību.

 

ceturtkārt, valstiski finansiālā bezatbildība- valsts budžets jau tagad ir apstiprināts ar gandrīz 5% no IKP deficītu, faktiski katrs piektais,, ja ne ceturtais EUR no gada beigās iztērētā būs aizņemts pasaules naudas tirgos. Bet šiem lobistiem tas acīmredzot šķiet tik vienkārši šo deficītu palielināt vēl par ~ 90 MEUR šajā gadā (3/4 no gada jau aizvadītas), vispār nenorādot deficīta finansēšanas avotu. 

Cita starpā, valstiskās atbildības, bet arī cenu pārneses tēmu gana labi atklājis godājamais Oļegs Krasnopjorovs savā rakstā šeit https://www.makroekonomika.lv/kam-graudi-kam-pelavas... ;

 

piektkārt- ekonomikas ābeces patiesību nezināšana- tāpēc mums ir tirgus ekonomika, ka tā pielāgo pieprasījumu piedāvājumam, attiecīgi nospēlējot ar tirgus cenām un piedāvājuma apjomu, tajā skaitā arī darbaspēka atalgojumu. Bet, ja kādam cilvēkam vai to grupai rodas grūtības, sociāli atbildīga valsts sniedz palīdzību tieši šai personu grupai. Un tās lielums vispārējā gadījumā normāli nav lielāks par 20% no iedzīvotāju kopskaita, bet viņu patēriņa apjoms diez vai ir lielāks par 12% no patēriņa kopapjoma. Līdz ar to mērķēta atbalsta pasākumi sabiedrībai izmaksātu labas 5 reizes mazāk, vienlaikus tieši šo mērķgrupu sasniedzot ar vismaz 2kārt lielāku intensitāti. Šajos jau tā kritiski lielā budžeta deficīta apstākļos.

 

Un tas viss - pat neatverot diskusiju par nodokļu samazinājuma transfēru uz cenām.

 

Un to visu šie lobisti bīda kā lauksaimniecības politikas stūrakmeni, principā izliekoties neredzam, ka gan piena, gan labības un rapšu, gan olu, bet patiesībā arī gaļas ražošanā strādājošo uzņēmēju labākas dzīvošanas pamats ir savas produkcijas eksportspēja (tā vienkārši ir iekārtota Latvija - samērā daudz lauksaimniecības zemes un maz iedzīvotāju), kur attiecībā uz eksporta produkciju pielietojamā PVN likme vispār ir 0%.

 

Un izliekoties neredzam, ka uz vienu vidējo cilvēku šādas "ekonomijas" maksimālais lielums nepārsniegtu 10-12 EUR mēnesī... 10 EUR, karl !!!