Mani vienmēr ir pārsteigusi divkosīgā attieksme pret Drēzdenes bombardēšanu. Īpaši no "padomistu" puses, kuri vispār to dēvā par angloamerikāņu izdarītu noziegumu.

Un viņi saka, ka tam nav nekāda sakara ar Padomēm (kas, protams, konkrēti šajā epizodē tā arī ir, ja skatāmies, kuras valsts bruņoto spēku lidmašīnas veica šos uzlidojumus. Bet kas tā gluži nav, ja ievērtējam arī Sarkano lomu karā vispār un konkrētajā tā epizodē).

Aizmirstot, ka tas bija karš. Pats briesmīgākais vēsturē bijušais. Un Drēzdene bija viens no mērķiem, un tas nekādā ziņā nebija vienīgais. Piespiežot Hitlera Vāciju zaudēt. Tiesa, gandrīz vienīgais nozīmīgais mērķis vēlākajā padomju okupācijas zonā, protams, izņemot Berlīni, kura arī no zemes virsas tika praktiski noslaucīta.

 

Var strīdēties par kara morāli un bombardēšanu kopumā. Bet es, pēc dziļākas kara vēstures izziņas, kā bija pieejama līdz visai nesenai pagātnei, esmu kļuvis imūns pret jelkādiem mājieniem, nerunājot par pārmetumiem- britiem par Drēzdenes epizodi. Kā arī par Ķelni, Hamburgu, Dortmundi, Bohumu, Brēmeni, Desavu un ..., un ... Nav labi nogalināt, iznīcināt. Nav jākaro, nav jāsāk karš. Tā ir ilustrācija tam, ka nevajag. Viena no. Bet - ne vienīgā. Un pat ne pati drausmīgākā - bija Vācijas pilsētas, ko bombardēšana nopostīja vēl vairāk un ar vēl vairāk nogalinātiem cilvēkiem. Tas bija praktiski vienīgais veids, kā samazināt savas armijas zaudējumus agresora sakaušanas procesā. Tehnoloģiskāks nekā kājnieku uzbrukumi. Bet nepietiekami tehnoloģisks salīdzinājumā jau ar šodienas risinājumiem...

 

Tas pats attiecas uz Hirosimu un Nagasaki. Eiropieši nebija lielās Klusā okeāna kaujas dalībnieki. Un mums nevajadzēja pabeigt Japānas sakaušanu, izmantojot sauszemes spēkus desanta operācijās. Uz daudzām salām - cietokšņiem. Jau pēc uzvaras pār vācu bloku Eiropā ...

P.S. Es pat mīlu Vāciju, un man ļoti patīk Drēzdene. No studentu gadiem. Bet !!!! Arī tauta ir atbildīga par savām balsīm. Vācu gadījumā - Hitleram un viņa režīmam atdotajām, un ... šodien .... režīmam.