Ja Nobela prēmijai būtu nominācija par efektīvāko bruņojumu, 2020.gada nomināciju noteikti nopelnītu šī sistēma. Labi, ka tādas nominācijas nav!

Rīgā dzīvojošs krievu militārās infotelpas blogeris Kirils sagatavojis ekselentu konspektīvu apskatu par ierīci (faktiski - ieroču sistēmu), kuru, par spīti sabiedrotajiem no ASV (kuri noskopojās ar padalīšanos ar tehnoloģijām), savas valsts armijai radīja turku izcelsmes ASV MTI mācījies jaunietis. Ierīci, kura šogad 3 karos uzvarēja RU atbalstītos (vai pat piederošos -Sīrijā) militāros formējumus: vispirms Sīrijā, tad Lībijā un visbeidzot Karabahā. 3 puiši sēž istabā pie ekrāniem un vada pretinieku fizisku iznīcināšanu 250 km rādiusā. Ražoti Turcijā, pēc pašu projekta no visā pasaulē saražotām komponentēm. Efektu nevar pat novērtēt - viena gada laikā TR praktiski kļuvusi par pasaules trešo spēcīgo ,militāro spēku konvencionālajā karalaukā (kodolspēkus atstāsim maliņā). Ar, iespējams, absolūti ekonomiski efektīvāko bruņojumu. Tieši - ekonomiski efektīvāko.

Oglekļšķiedras lidaparāts ar 12 m spārnu vēzienu un 100 HP virzuļu propelleru dzinekli (stūmekli) gaisā klusi (cik tad lielu troksni tāds 100 HP dzinējs spēj radīt dažu km augstumā) lidinās līdz pat 24h ilgumā, līdz atrod piemērotu mērķi - kādu PGA ierīci, bruņutehnikas vienību, vēlāk - kādu ļaužu pulciņu (risinot vienkāršu jautājumu - cik īpašnieks ir gatavs maksāt par viena cilvēka nogalināšanu) un praktiski neglābjami to iznīcinot. Pašu var iznīcināt tikai ar raķeti, kas maksā salīdzināmi arī šī visai primitīvā lidaparāta izmaksām.

Apskats ir par pašu ierīci un arī tās bruņojumu. No kura paslēpties klajā laukā praktiski nav iespējams, pilsētā - ar grūtībām. Uzsvars - tā nav tikai lidojoša ierīce. Tā ir noteiktus militārus uzdevumus reāli atrisinoša kompleksa sistēma.