Maskavija (Msk) ir valsts, kuru apdzīvojošo pilsoņu, iedzīvotāju, pamattautības, arī kultūras apzīmējumā mūsu ikdienas valodā tiek izmantots viens un tas pats  apzīmējums. Ar 6 burtiem. Lietots, nenošķirot atšķirības starp nozīmēm - etniskā izcelsme, dzīvestelpa, valstiskā juridiskā piederība.

 

Bet - ne visi attiecīgās etniskās izcelsmes ļaudis dzīvo tās valsts robežās - tostarp daudzi ir arī mūsu valsts iedzīvotāji un pat kļuvuši par tās pilsoņiem, vēl vairāk tādu ir, piemēram, Vācijā.

Savukārt ne visi tur dzīvojošie ir etniski piederīgi šai tautībai - jau pēc antropoloģiskajām vizuālajām pazīmēm (par ģenētiskām analīzēm pat nerunāsim) viņiem var pierādīt piederību citām tautībām un pat rasēm. Un ne visi tur dzīvojošie citai etniskajai grupa piederīgie ir turienes pilsoņi.

Vienlaikus, laikam jau praktiski visi tur dzīvojošie valstsnācijai etniski piederīgie ir turienes pilsoņi.

Tomēr ne visi tās valsts pilsoņi tur arī dzīvo.

Tiesa, teorētiski iespējams, ka ne visi turienes pilsoņi piekrīt savas valsts varas rīcībai.

 

Un tāpēc joprojām daudziem ir vēlme mēģināt attieksmi individualizēt (arī pats vēl pirms dažiem gadiem tā centos, sak, pat pilsonis vēl nav ekvivalents varas nesējam). Tomēr šodien, pēc 18 mēnešus ilguša nepastarpinātu represiju un citāddomājošo emigrācijas procesa, ar gana augstu varbūtību, var apgalvot: "visi tur dzīvojošie turienes pilsoņi ir demokrātiskās pasaules, tostarp arī mūsu- ienaidnieki un starptautiski noziedznieki!" Visi tur dzīvojošie pilsoņi ir kara noziedznieki vai noziedznieku atbalstītāji ar tik augstu varbūtību, ka atšķirīgo personu esamību kara apstākļos pirmajā tuvinājumā var vispār neievērot - viņiem pašiem pie satikšanās būtu skaļi un saprotami "jākliedz", ka viņi tomēr tādi nav.

 

Patiesībā par ienaidniekiem/noziedzniekiem (vai nozieguma atbalstītājiem) var uzskatīt arī visus tos ārpus turienes dzīvojošie tāsvalsts pilsoņus, kas nav skaļi un nepārprotami norobežojušies no savas pilsonības valsts noziedzīgās būtības (bet tādu cilvēku varētu būt tikai daži desmiti tūkstoši, kaut publiski dzirdēts ir vien par dažiem simtiem gadījumu).

Un kā pret tādiem kara laika apstākļos pret viņiem būtu jāattiecas pie katras sastapšanās - lai kur tas nenotiktu - biznesā, tūrismā, sportā, kultūrā, vienkārši ikdienā.

Un, tā kā karš notiek ne tikai UA, faktiski tas pārņēmis visu Eiropu, ja ne visu pasauli (kaut daudziem no mums joprojām šķiet, ka dzīvojam mierlaikā - būtībā netraucēti svinam dzīvi un čīkstam par tādas ikdienas apgrūtinājumiem), tieši tā tam būtu jābūt arī mūsu valsts teritorijā.

 

Nekādas vīzas, nekādas uzturēšanās atļaujas, nekādas iesaistes nekādā biznesā - kamēr neesi parakstījis savas valsts noziedzīgās rīcības nosodījuma un politiskās darbības neiesaistes deklarāciju. Kad esi to izdarījis - lieliski, Tu esi mūsējais. 

 

P.S> Un, jā - tas nav par etnicitāti, kas patiešām ir no konkrētā indivīda pilnīgi neatkarīga. Bet par pilsonību, kuras piedrība ir katra pieaugušā paša izvēle vai akcepts.