Citas ziņas sadaļā
Pasaules ekonomika netic RU
Jašina, Karamurzas, Pivovarova pirmā preses konference. Atspulgs.
Krievijas cauruļvadu gāzes eksports uz Eiropu sasniedz šogad augstāko līmeni
Aizsardzības reformu centra priekšsēdētājs Oleksandrs Daņiļuks (Ukraina) uzskata, ka pat Ukrainas uzvara neizbeigs karu
Maskavijas parlamenta spīkera paziņojums
Jauns Maskavijas ultimāts
Kāpēc turpināt farmācijas biznesu Maskavijā?
Mums ir fenomenāla parlamenta runassieva
Maskavijas režīma būtība un mūsu robežšķirtne
Tomēr pasaules civilizācijas saglabāšanas vārdā nav cita ceļa, ka slimās žurkas noizolēties
MskjaKas un kāpēc notika KZ-stanāAnderss Beverens, AgroPols
22.01.2022 Nē, nē, .... Joprojām neesmu bijis Kazahstānā. Bet, šķiet, ir radusies sapratne par tur notikušo procesu iekšējām cēloņsakarībām, protams, nepretendējot uz patiesības paudēja lauriem.
Tātad, notikumu pamatskelets. Priekšvēsture.
Jāatceras, ka, kaut nosaukumā Republika, Kazahstāna visus šos daudzos gadu desmitus, pat krievu vairākuma laikmetā, ir bijusi cilšu klanu zeme. Atgūstot neatkarību, šūzi, klani un to ietekme nekur nepazuda. Trīs gadu desmitus valsti pārvaldīja un tās dzīļu bagātības ekspluatēja NN klans un Lielais šūzs. Un viņa ietekme, arī pēc NN atkāpšanās no prezidenta amata, tika saglabāta un nostiprināta konstitūcijā - Jelbasi (nācijas Tēva) tituls un Nacionālās drošības padomes priekšsēdētāja amats. Konstitūcijā ierakstīts!!! Ka kungam būs šis amats līdz mūža galam!
Šis valsts iekārtojums līdzi nesa dažas blakusparādības - no kurām divas svarīgākās ir
(a) tiesību uz dzīļu sniegtajām bagātībām (bet citu bagātību šai valstij faktiski nav - ne zinātnes, ne savu tehnoloģiju inovācijas, ne kultūras, ne progresīvas industrijas, ir tikai urāna rūda, ogļūdeņražu atradņu resursi un arī lauksaimniecības zeme) piederība varas nesējam klanam ar sabiedrotajiem (tiešs analogs RUlandei, BY, arī Ķīnai un citām autokrātijām), visus pārējos sabiedrības dalībniekus paturot neodzimtļaužu statusā;
(b) neraugoties uz šķietami pozitīviem ekonomikas kopējās izaugsmes rādītājiem, pieaugoša iedzīvotāju skaita ieaugšana apdalīto kastā bez reālām upšiftinga iespējām, varbūt viskrasākā bagātības sadalījuma polarizācija demokrātijas imitējošo valstu grupā. Kad degvielas cenas pieaugums par 10 eirocentiem var būt patiesi labklājību iznīcinošs.
Un tad tā visa notikumu attīstība kļūst saprotamāka.
1) Pēcpandēmijas laikmetā pat šajā valstī kļūst neiespējami turpināt šādu energotirgus subsidēšanu- gāzes cenas atbrīvo, un sākas tautas neapmierinātība. Daļa no protestējošiem ir cilvēki, kas nav auguši un trenējušies demokrātijas izpausmēs, bet ir labi trenējušies strādnieku "nomalēs", vienkārši paņem nūjas rokās un iet demolēt.
Vēl jo vairāk - šajā pasaules daļā karstasinīga bezatskates dumpiniecisma izpausmes jau vairākkārt bijušas- pirmie lielākie nemieri PSRS astoņdesmitajos gados ar desmitiem tūkstošiem ļaužu ielās- 1987.(?) gads Almatā), nemieri pirms 10 gadiem tajā pat Novijuzeņas (vecais krievu nosaukums pirms Žanaozeņas) pilsētā, kur sākās tagad.
2) Prezidents pieklājīgi lietas grib sakratīt mierā- piekāpjas, atceļ cenu deregulāciju, apsola arī citu cenu "nomierināšanu", un pat ieklausās politiskajā lozungā - pilnīgi nekonstitucionāli no amata atceļ NN un visu valdību (kas praksē pieļāvusi autogāzes cenu pieaugumu). Faktiski veic savu revolūciju savās interesēs un savā izpratnē- koncentrē visu varu savās rokās, bez atskata uz NN un viņa klanu. Spilgtākās izpausmes - pretkonstitucionāla sevis pasludināšana par NDP vadītāju un NN draudzīgā NDK vadītāja atstādināšana no amata un pasludināšana par valsts nodevēju;
3) Bet atceltais NN nav viens - un viņa klans, tajā skaitā viņu deleģētais (mantojumā saņemtais) NDK šefs, sajūtas apdraudēti, un patiešām sāk pretrevolūciju - koordinēti klana dalībnieki un kaujinieki sāk ieņemt revolūcijas klasiskos objektus, lai nokratītu sadumpojušos varu. Un ielās patiešām parādās ieroči un organizētas kaujinieku grupas. Kuru iedarbība noslāpē tautas revolucionāro noskaņojumu - "nost ar veco! - (tas ir NN)", bagātības arī tautai! un līdzīgos saukļus.
4) Aktīvais priekšnieks (leģitīmais prezidents Tokajevs) sajūtas apdraudēts un redz, ka valsts tiešām ieiet pat nekontrolēta dumpja situācijā- Maidanā kubā, un neko citu nespēj (jo pretim patiešām orgnizēta varas grupa sākusi rīkoties) un, balstoties uz izdomātu pasaciņu par citās zemēs trenētiem teroristiem, sauc palīgā RU un tās formālos sabiedrotos KDL organizācijas ietvaros.
5) Tie reaģē zibenīgi, jo redz 2 draudus- KZ iekšējo: tauta nograus autoritāro režīmu, un vismaz 3 no KDL valstīm ir vairāk kā autoritāras (Armēnija un Kirgīzija zem jautājuma, tām citas problēmas- AZ un TRkm, kuru dēļ atkarīgas no RUlandes), un kopējo ārējo- haosa apstākļos kārtību ienesīs vēl lielākais turpat aiz robežas esošais kaimiņš. Bet valsts ieņemšanas plāni jau sen sagatavoti - tāpat kā bija Krimas gadījumam.
Un šādi kļūst saprotams viss- notikumu secība, saturs, publiskā komunikācija, daži konkrētie aresti...
Tagad mazliet izaicinājums vienīgi - kas samaksās par ballītes izpriecām? - tomēr dažus desmitus MEUR šie lidmašīnu reisi ar pēcsekām ir izmaksājuši. Un kāda vienošanās tiks panākta par turpmāko sadzīvi starp NN un T klaniem? Kur pirmajam ir faktiskais kapitāls. Un otrajam ir faktiskā vara.
Es lieku uz otro. Autoritāro režīmu pieredze nepārprotami parāda, ka faktiskā vara ātri parāda kontus, kuros jāatrodas nepareizajiem īpašniekiem faktiski piederošajam kapitālam.
Tauta? Pēdējie 2 gadi ir parādījuši, ka ir efektīvi risinājumi jelkāda citāda viedokļa izpausmes iespēju izolācijai. Būs kāds emigrācijas vilnis. Bet urāna raktuvēm un naftas sūkņu operatoriem vajadzīgie daži desmiti tūkstoši ļaudis valstī noteikti paliks pieejami.
Bet patiesajā realitātē vismaz pašlaik KZ suverenitātes vismaz liela daļa vienkārši ir nodota Z kaimiņa režīma pārvaldībā. Līdzīgi kā BY suverenitāte.
Un es ne ļoti izbrīnīšos, ja šim notikumam sekos tālākas pārmaiņas šīs valsts pārvaldības struktūrā- tuvinot to RUlandes režīma pierastajai būtībai. Bet vai 63% kazaku salīdzinoši jaunās un skarbajā strādnieku vidē trenētās paaudzes gribēs sagremot jauno realitāti, kuru gana precīzi raksturo ASV Valsts sekretāra pateiktais, ka "RUlande ir ciemiņš, kuru reizēm ir grūti izvadīt"?
Nafta sausā tuksnesī tomēr ir daudz patīkamāka nekā tālos ziemeļos un Sibīrijas purvos. Tā kā papildus izaicinājums tagad būs Rietumu kompānijām saglabāt savus kapitālus KZ ieguves industrijā, kurus līdz šim garantēja dīls ar NN klanu.
Katrā ziņā leduslāči un valzirgi nav tik bīstami kā tuksnešos auguši nacionālo pašapziņu atgūt sākušie bet runas demokrātijas neapguvuši jaunu cilvēku pūļi.
|