Teritoriju pārvaldība

Zvejnieki piekrastes ūdeņos varēs mainīties ar mencu limitiem

Otrdien, 24.februārī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību, informēja ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Kalniņa. Grozījumu mērķis ir noteikt nomas maksu par zivju vada izmantošanu zvejā ezeros un ūdenskrātuvēs, kā arī rast iespēju zvejniekiem piekrastes ūdeņos mainīties ar mencu limitiem .

Grozījumi noteikumos paredz zvejai ar zivju vadu ezeros un ūdenskrātuvēs piemērot aprēķinu, aizstājot zivju vada limitu ar atbilstoši konkrētajām ūdenstilpēm paredzētajiem zvejas rīku limitiem un tiem noteiktām maksām par limita vienību. Vienotu limita maksu par zivju vada izmantošanu ezeros un ūdenskrātuvēs nav iespējams piemērot, jo katrā konkrētā ūdenstilpē ir savs zvejas rīku limits ar tam noteikto limita maksu, līdz ar to tas būtu aizstājams, uzsākot zveju ar zivju vadu. Piemēram, Engures ezerā ir paredzēts kopējais tīklu limits 5980 tīkli un viena tīklu limita cena ir 2,85 eiro. Ja vēlētos uzsākt zveju ar zivju vadu, maksa par šo zvejas limita vienību veidotu 3408,60 eiro, kas ir visu tīklu limitu maksa Engures ezerā. Savukārt ir publiskie ezeri, kuros šī maksas sasniegtu pat 15 000 eiro, jo tajos ir noteikti lielāki zvejas rīku limiti.

Izmaiņas noteikumos izstrādātas, pamatojoties uz Zvejniecības likumu, kas nosaka aizliegumu izmantot zivju vadu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju ūdenstilpēs, izņemot zveju īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos. Saskaņā ar Zvejniecības likumu citās ūdenstilpēs zveja ar zivju vadu notiek pēc pašvaldības ierosinājuma, ievērojot prasības normatīvajos aktos par rūpnieciskās zvejas limitiem un izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos.

Tāpat grozījumi noteikumos paredz iespēju rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekiem zvejai Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī piekrastes ūdeņos savstarpēji mainīt tiem ikgadēji piešķirtos nozvejas apjoma limitus mencai, lai tie sekmīgāk varētu apgūt Latvijai noteiktās kopējās nozvejas kvotas. Paredzams, ka šāda nozvejas apjoma limitu apmaiņa starp rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekiem uzlabos piekrastes zvejas komersantu saimnieciskās darbības efektivitāti. Piekrastes pašvaldības, kuras saviem zvejniekiem iedala mencu nozvejas apjomus, būs atbildīgas par šī procesa saskaņošanu, dokumentāciju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu ikgadējo grozījumu izdarīšanu protokolos, ja no komerczvejniekiem tiktu saņemta savstarpēja rakstiska vienošanās par nozvejas limita (mencai) apmaiņu vai nodošanu otram zvejniekam.

Grozījumi noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" mājaslapā www.vestnesis.lv . Plašāka informācija par grozījumiem Ministru kabineta (MK) 2009. gada 11.augusta noteikumos Nr. 918 "Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību" pieejama MK mājaslapā: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40340027&mode=mk&date=2015-02-24.