Teritoriju pārvaldība

Latvijā turpmāk ierobežos transtaukskābju izmantošanu pārtikā

Pēdējos vismaz piecus gadus mūsu ikdienas leksikā parādījušies vārdi “taukskābes”, “piesātinātās taukskābes”, “nepiesātinātās taukskābes”, “transtaukskābes”, “hidrogenēti augu tauki”, “daļēji hidrogenēti augu tauki” u.tml. Šajā rakstā izskaidrosim, kas tad ir šie savienojumi un kāda turpmāk būs to aprite.

Daļa taukskābju savienojumu – transtaukskābes - var izraisīt sirds un asinsvadu sistēmas un aknu saslimšanu, tādēļ Veselības ministrija ar Zemkopības ministrijas līdzdalību sagatavojusi noteikumus par maksimāli pieļaujamo transtaukskābju daudzumu pārtikas produktos, ko valdība 2016. gada 17. maijā arī apstiprināja. Pārtikas produktus, kuros būs pārsniegts noteiktais maksimālais pieļaujamais transtaukskābju daudzums, Latvijā nedrīkstēs izplatīt pēc 2018. gada 1. jūnija.

Jaunā kārtība noteic, ka izplatīt nedrīkstēs pārtikas produktus, kuros pārsniegts noteiktais maksimālais pieļaujamais transtaukskābju daudzums (2 grami 100 gramos kopējā tauku daudzuma). Tas nozīmē, ka izplatīt nedrīkstēs ne Latvijā ražotos, ne no jebkuras citas valsts ievestos produktus, ja tie saturēs vairāk transtaukskābju, nekā paredz jaunie noteikumi. Prasības neattiecas uz dzīvnieku izcelsmes taukiem un to produktiem, kuri satur dabiski veidojušās transtaukskābes.

Kas ir transtaukskābes

Transtaukskābes rodas taukvielu hidrogenēšanas procesā (ūdeņradi pievienojot dažādām ķīmiskām vielām katalizatoru klātbūtnē). Transtaukskābes ir taukskābju molekulas, kuras satur vismaz vienu dubultsaiti.

Transtaukskābes pārtikas produktos rodas no trim galvenajiem avotiem: 
•    baktēriju izraisīta nepiesātināto taukskābju pārveidošanās atgremotājdzīvnieku (govju un aitu) gremošanas orgānos, tādējādi dabiski veidojušās transtaukskābes nokļūst šo dzīvnieku organismā, 
•    augu eļļas rūpnieciska hidrogenēšana jeb sacietināšana, lai ražotu margarīnu un tauku maisījumus,
•    tauku un eļļas karsēšana un pārtikas produktu cepšana eļļā augstā temperatūrā. 
Ja produkts satur hidrogenētus augu taukus, visticamākais, ka produkts satur arī transtaukskābes.

Latvijas pārtikas ražotāji ir gatavi pārmaiņām

Gatavojot MK noteikumu projektu, tika vaicāts arī Latvijas pārtikas ražotāju viedoklis, tāpēc pārtikas uzņēmēji ir informēti par šādām normatīvu izmaiņām. Diskusija par transtaukskābēm starp Veselības ministriju, Zemkopības ministriju un pārtikas ražošanas uzņēmējiem notika vairākus gadus. Zemkopības ministrijas galvenais uzdevums bija Latvijas pārtikas ražotājus nenostādīt nevienlīdzīgā situācijā ar citu valstu ražotājiem, kuru valstīs šādu nosacījumu transtaukskābju daudzumam nav. Divu gadu pārejas laiks ļaus pārtikas ražotājiem, kā arī tirgotājiem un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmējiem sagatavoties pārmaiņām, un daļa uzņēmēju jau ir sākuši to darīt.

Noteikumi attiecas arī uz ievesto produkciju no citām ES dalībvalstīm, Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm un trešajām valstīm. Tātad produkcijā, kas tiks ievesta Latvijā un pārdota patērētājiem, nedrīkstēs būt vairāk transtaukskābju, kā nosaka jaunie noteikumi, un būs nepieciešama transtaukskābju normu kontrole.

Kas būs lasāms marķējumā 

Runājot par transtaukskābju saturu produktā, marķējumā nebūs īpaši norādīts, vai produkts tās satur un cik satur. Tādēļ ir noteikumi, kas regulē to maksimālo pieļaujamo daudzumu un kas jāievēro visiem ražotājiem, kuri produkciju pārdod Latvijā.

Tāpat kā līdz šim, produkta marķējumā būs jānorāda: 
•    pārtikas produkta nosaukums, 
•    sastāvdaļu saraksts, 
•    jebkura sastāvdaļa vai pārstrādes palīglīdzeklis, kas izraisa alerģiju vai nepanesamību, 
•    pārtikas produkta neto daudzums, 
•    minimālais derīguma termiņš vai izlietot līdz (datums), 
•    jebkuri īpaši glabāšanas un/vai lietošanas nosacījumi, 
•    pārtikas apritē iesaistītā uzņēmēja vārds vai uzņēmuma nosaukums un adrese, 
•    lietošanas pamācība, ja bez šādas pamācības būtu grūti pienācīgi izmantot pārtikas produktu, 
•    paziņojums par uzturvērtību (obligāti no 2016. gada 13. decembra).