Citas ziņas sadaļā
Lauksaimniecības rezultāti Latvijā 2009. gadā: augkopība
Arī Īrijā lielveikali iedzīvojas uz ražotāju rēķina
Francijā bioloģiskās lauksaimniecības bums
LLKA valde vienojās ar V.Dombrovski un partijas Jaunais laiks deputātiem par sadarbību lauksaimniecības problēmu risināšanā
Meža nozarē nav vienprātības
Valsts meža dienests 2010
Lauksaimniecības datu centra cenrādis papildināts ar jauniem maksas pakalpojumiem
2,2% no pārbaudītajām kravām pērn neatbilda normatīviem
Latvijā 6% saimniecību saražo 82% no kopējā graudu apjoma
Lētais siers arvien lielākā cieņā
AgroPolsValsts meža dienests 2010Inese Galeja, AgroPols
19.02.2010 Sabiedrībā par Valsts meža dienestu (VMD) runā dažādi - vieni pieļauj dienesta bojāeju, citi uzskata, ka vēl aizvien esam pārāk birokrātiski un lieli, savos novērojumos dalās Jānis Kinna, Valsts mežs dienesta ģenerāldirektors. Taču viņš šajās runās grib viest skaidrību un teic, ka šobrīd dienests atkal ir nonācis 2002. gada līmenī. Pēc 2000. gada lielās meža reformas VMD bija 26 virsmežniecības un 198 mežniecības, savukārt 2010. gadā - vien 10 virsmežniecības un 77 mežniecības. Ja turpinām salīdzināt šo gadu ar 2000. gadu, tad šogad apgaitas lielums pieaudzis divas reizes, bet mežniecības uzraugāmā teritorija palielinājusies divarpus reižu. Šobrīd viens mežkungs vai mežkundze apsaimnieko vidēji 42 tūkst. ha meža zemes. Pašlaik lielākā ir Tukuma mežniecība, kas apsaimnieko 72 tūkst. ha meža zemes. Ir dzirdēts arī apgalvojums, ka atlaisti tikai mežsargi, bet tā nav taisnība. Štata samazināšana ir notikusi visos darbinieku līmeņos, un procentuāli mežsargu skaits samazinājies minimāli. Ja 2000. gadā no visiem strādājošajiem 44% bija mežsargi, tad arī tagad šis skaits nav zemāks par 40%, salīdzina J. Kinna. Dienesta vadītājs neslēpj savu sarūgtinājumu par kraso algu samazinājumu. Ja 2008. gadā mežsarga vidējā alga bija mazliet virs 400 latiem, tad šogad tie ir 294 lati pirms nodokļu nomaksas. Tātad reāli saņemamā nauda ir mazliet virs 200 latiem. Kad pārskaitīju pirmās centralizēti izmaksājamās algas, brīžiem juka kopā, kura ir apkopējas un kura mežsarga alga, atceras direktors. Līdz ar šo situāciju var aktualizēties daudzas problēmas. Vispirms dienests ir nobažījies par ugunsapsardzību un uzraudzības kvalitāti (nelegālā koksne, malumedības). Iespējams, samazināto algu dēļ var mazināties darba kvalitāte. Lai gan štatu samazināšana skārusi arī dienesta vides ekspertus, direktors atzīst, ka ir bijusi iespēja investēt mežziņu papildizglītošanā vides jautājumos, tādēļ jācer, ka arī turpmāk tiks apzinātas līdz šim neidentificētas dabas vērtības un mežsaimniecības darbos ievēroti dabas aizsardzības noteikumi. Kas notiks ar VMD Konsultāciju pakalpojumu centru? Pašlaik tas ir ceļā no VMD uz Latvijas lauksaimniecības konsultāciju centru (LLKC) Ozolniekos, jo 1. martā centrs oficiāli tiks pārcelts uz LLKC. |