AgroPols

Zemkopības ministrija veikusi pirmo aptaujas par lauksaimniecības, zivsaimniecības un mežsaimniecības attīstību nākamajā ES plānošanas periodā rezultātu apkopojumu

Tuvojoties nākošajam Eiropas Savienības (ES) plānošanas periodam no 2014. līdz 2020. gadam, Zemkopības ministrija (ZM) aicināja sabiedrību izteikt viedokli par aktualitātēm nozarēs un nepieciešamo rīcību turpmākai nozaru attīstībai (sk. rakstu http://www.agropols.lv/?menu=27&newsid=95183).

Kā informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietnieks Kaspars Funts, anketas iesūtīja komersanti, nozaru sabiedriskās organizācijas (dažas no tām izteikušas vienotu viedokli), valsts pārvaldes iestādes no visiem Latvijas reģioniem, kā arī lauksaimnieki, zivsaimnieki, mežsaimnieki, pašvaldību pārstāvji, lauku konsultanti.

Anketa tika strukturēta pēc principa: esošās situācijas pozitīvās/negatīvās iezīmes, stiprās un vājās puses, kuras būtu jāņem vērā, izstrādājot nākotnes politiku un tās prioritātes, pasākumi, kuri būtu aktuāli ieviešanai nākošajā periodā. Īpaši tika izdalīta sadaļa lauku teritoriju attīstībai, kā arī sadaļa par finansiālā atbalsta piešķiršanas kritērijiem.

ZM ir apkopojusi saņemtās anketas un provizoriskajos rezultātos ir redzams, ka attiecībā uz pašreizējo situāciju kopumā pozitīvi ir novērtēta līdzekļu pieejamība un to daudzveidība, tomēr anketās arī uzsvērts, ka Latvijas lauksaimniekiem ir zemi ES tiešie maksājumi, kas neveicina vienlīdzīgu konkurētspēju ar citu ES dalībvalstu lauksaimniekiem. Kā stiprās puses lauksaimniecības nozaru turpmākai attīstībai minēta tīra vide, zināšanas, vēlme strādāt, spēja saimniekot ar zemākajiem tiešajiem maksājumiem. Tajā pašā laikā aptaujas dalībnieki rosina izvērtēt vairākus jautājumus: maksājumiem bieži ir sociālā funkcija, kas neveicina ražošanas attīstību; nepieciešamību uzlabot infrastruktūras pieejamību un kvalitāti. Par svarīgiem uzdevumiem aptaujātie uzskata nepieciešamību turpināt kooperācijas attīstību un uzņēmējdarbības aktivitātes stimulēšanu.

Sadaļā pie nākošā plānošanas perioda prioritātēm kā vissvarīgākās norādītas: infrastruktūras attīstība, izglītība, uzņēmēju ekonomiskās dzīvotspējas uzlabošana, nodarbinātības veicināšana.

Attiecībā uz atbalsta pasākumiem, kas nepieciešami nākošajā plānošanas periodā, visbiežāk minēti (nav norādīti prioritārā secībā):

• investīcijas lauksaimnieciskajā ražošanā, pārstrādē un infrastruktūrā;
• mazo saimniecību atbalsts;
• platību maksājumi par saimniekošanu mazāk labvēlīgos apvidos;
• darbību dažādošana un jaunu darba vietu radīšana;
• izglītība un zinātne;
• inovācijas akvakultūrā;
• investīcijas akvakultūrā.

Sadaļā par atbalstu lauku teritoriju attīstībai biežāk minēta dažādu veidu infrastruktūru atbalsts.

Sadaļā par finanšu piešķiršanas nosacījumiem prioritāri minēta nepieciešamība mazajiem uzņēmumiem un mazajiem projektiem noteikt vienkāršotu pieteikšanās nosacījumus uz atbalstu, kā arī platībmaksājumu piešķiršanu tikai aktīvajiem lauksaimniekiem.

 ZM uzsver, ka šis ir pirmais aptaujas rezultātu apkopojums. ZM turpinās izvērtēt iegūtos rezultātus un tos izmantos nākošā programmēšanas perioda plānošanai, kas aktīvi norisināsies 2012. gadā. Lauku atbalsta programmas izstrādes procesā tiks iesaistīti lauksaimniecības nozaru nevalstiskās organizācijas, speciālisti un zinātnieki.