Latvijas tirgos

Gaļas ražošana šogad salīdzinoši izdevīga

Jau krietni sen daļa lauksaimnieku ievērojuši, ka lauksaimniecības produktu cenas mainās viļņveidīgi. Ir pat ievērota sakarība, ka graudu un cūkgaļas ražošana ir apgriezti izdevīga: kad viena izdevīga, otra nes zaudējumus, taču paiet laiks (parasti 1-3 gadi), un rezultāts ir tieši pretējs. Turklāt situācija atkal atkārtojas. Ir zināms, ka Nīderlandē u. c. valstīs lauksaimnieki cenšas paredzēt tirgus izmaiņas un plāno ražošanu tā, lai periodos ar augstāku cenu tiktu saražots vairāk izdevīgās produkcijas, bet mazāk - neizdevīgās.

Lauksaimniekiem (un ne tikai) neklājas viegli. Tā, piemēram, piena cenas šāgada 2. ceturksnī bija par 40% zemākas kā gadu iepriekš; tāpat jau otro gadu pēc kārtas nozīmīgi kritušās graudu cenas. Lielāks vai mazāks cenu samazinājums, ir skāris gandrīz jebkuru nozari, turklāt kļuvis grūtāk atrast pircēju. Taču varbūt kādu no nozīmīgajām nozarēm ekonomiskās situācijas pasliktināšanās skārusi mazāk, varbūt kāda pat ir ieguvēja no tās? Vai lauksaimniekiem ir iespējas, darbojoties vairākās nozarēs, mīkstināt krīzes ietekmi? Lai palīdzētu atrast atbildes uz to, šoreiz īsumā aplūkosim gaļas ražošanu.

Zinot, ka Latvijā plašāk izplatīta liellopu un cūkgaļas audzēšana, detalizētāk pieskarsimies abām šīm apakšnozarēm, taču var teikt, ka tas pats lielā mērā attiecināms arī uz putnu, aitu un citiem gaļas veidiem.

Jau krietni sen daļa lauksaimnieku ievērojuši, ka lauksaimniecības produktu cenas mainās viļņveidīgi. Ir pat ievērota sakarība, ka graudu un cūkgaļas ražošana ir apgriezti izdevīga: kad viena izdevīga, otra nes zaudējumus, taču paiet laiks (parasti 1-3 gadi), un rezultāts ir tieši pretējs. Turklāt situācija atkal atkārtojas. Ir zināms, ka Nīderlandē u. c. valstīs lauksaimnieki cenšas paredzēt tirgus izmaiņas un plāno ražošanu tā, lai periodos ar augstāku cenu tiktu saražots vairāk izdevīgās produkcijas, bet mazāk - neizdevīgās.

Tomēr pie mums pagaidām vērojama gandrīz vai pretēja aina. Kā bija pirms diviem gadiem? Graudi tad maksāja aptuveni 2 reizes vairāk nekā pašlaik, bet, piemēram, cūkgaļas cena bija tuva tagadējai. Tolaik daudzi likvidēja cūkas, un ņēmās arī nākamajā gadā audzēt graudus, paplašināt piena ganāmpulkus u. c. Taču likumsakarība, ka dabā viss notiek cikliski, netika ņemta vērā. Un rezultāts: graudu un piena cenas nu ir strauji kritušās, bet gandrīz visu veidu gaļas cenas ir tuvas tām, kādas bija pirms 2 gadiem.

Kā redzams 1. un 2. attēlā, liellopu cenas tikai par aptuveni 10% atpaliek no līmeņa, kāds bija gadu iepriekš. Savukārt cūkgaļas cenas pašlaik atpaliek par aptuveni 15%, taču ievērojami ir samazinājušās lopbarības izmaksas. Arī degvielas izmaksas barības savākšanai šogad bija par vismaz 10% mazākas kā pirms gada. Tas viss, apzinoties, ka pašreizējā situācijā diez vai kādā nozarē iespējams nozīmīgs ienesīguma pieaugums, ļauj gaļas sektoru uzskatīt par vienu no stabilākajiem. Vai to varēja paredzēt? Lielā mērā - jā. Ja kādā sektorā ir tik augsts izdevīgums, kā pirms 2 gadiem bija piena un graudu sektorā, ir skaidrs, ka drīz vien tā vairs nebūs, jo labās cenas deva impulsu ražošanas pieaugumam visā pasaulē.

Taču ar gaļu bija pretēji. Protams, lai sāktu darboties lopkopībā, lai izaudzētu dzīvniekus, īpaši - liellopus, paiet laiks, pat vairāki gadi. Tik ilgā laikā situācija var mainīties pat vairākkārt. Tomēr tas viss liecina, ka liela nozīme lauksaimniecībā ir stratēģiskai plānošanai un pasaules tirgus tendenču analīzei, ja gribam cerēt uz panākumiem.

Diemžēl Latvijas pieredze ir tāda, ka mūsu zemniekiem parasti ir “trāpījies” vairāk saražot tieši tad, kad cenas kritušās, un otrādi. Arī pēc 2007. gada aktivizējās graudu ražošana, bet samazinājās - gaļas. Taču šādas mācības jau bijušas vairākkārt - kopš 1992.-1994. gada, kad vienubrīd ļoti izdevīgi bija graudi, bet lopkopībai neklājās viegli, taču pēc tam graudi kļuva ļoti lēti, savukārt cūkgaļas cenas deficīta apstākļos uzkāpa līdz pašreizējam līmenim. Arī nākamie gadi liecināja ko līdzīgu.

Viens no risinājumiem šajā situācijā ir vairāku nozaru saimniecība, kurā tad kādu no tām paplašināt, bet kādu - samazināt, atbilstoši prognozētajai tirgus situācijai. Pieņemot lēmumus, kas skar nākotni, svarīgi ne tikai izvērtēt šābrīža realitāti, bet arī apzināties to, ko varam sagaidīt.