Latvijas tirgos

Situācija pārtikas nozarē ir apmierinoša un to nevajadzētu dramatizēt

Patlaban galvenās problēmas, ar kurām nākas saskarties pārtikas tirgus spēlētājiem, saistītas ar uzņēmējdarbības plānošanu un investīciju piesaisti, ko negatīvi ietekmē nenoteiktība valdības lēmumos attiecībā uz nodokļiem. Tirgus spēlētājus negatīvi ietekmē arī apgrozāmo līdzekļu nepieejamība, vietējā tirgus pirktspējas samazināšanās un "pelēkās" zonas palielināšanās alkohola tirdzniecības nozarē.

Situācija pārtikas nozarē ir apmierinoša un to nevajadzētu dramatizēt, intervijā biznesa informācijas portālam "Nozare.lv" atzīst jaunais Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) izpilddirektors Noris Krūzītis.

Tomēr nozarē vērojams ievērojams apgrozījuma kritums, ko ietekmējis cenu samazinājums pārtikas produktiem, kā arī iedzīvotāju pirktspēja. Samazinājušies saražotās produkcijas apjomi atbilstoši pieprasījumam, un tas negatīvi var ietekmēt uzņēmumu produktivitāti, konkurētspēju tuvākajā nākotnē un ilgākā periodā, kā arī produktu cenu.

"Jāņem vērā, ka šobrīd Latvijas pārtikas ražotājiem galvenais noieta tirgus ir iekšējais tirgus (85%), un ne visos gadījumos pirktspējas mazināšanās ir pilnīgi objektīvs process. Tas zināmā mērā ir atkarīgs no iedzīvotāju maciņa biezuma jeb iedzīvotāju iespējām darba tirgū, kā arī nodokļu sloga, ko neapšaubāmi iespaido valsts politika šajos jautājumos," skaidro LPUF pārstāvis.

Patlaban galvenās problēmas, ar kurām nākas saskarties pārtikas tirgus spēlētājiem, saistītas ar uzņēmējdarbības plānošanu un investīciju piesaisti, ko negatīvi ietekmē nenoteiktība valdības lēmumos attiecībā uz nodokļiem. Tirgus spēlētājus negatīvi ietekmē arī apgrozāmo līdzekļu nepieejamība, vietējā tirgus pirktspējas samazināšanās un "pelēkās" zonas palielināšanās alkohola tirdzniecības nozarē.

Pēc LPUF izpilddirektora domām, lai sakārtotu pārtikas nozares iekšējo tirgu, būtiski ir nemazināt iedzīvotāju pirktspēju. Pārtikas nozarē svarīgi ir neplānot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pieaugumu, vēl vairāk - vajadzētu izskatīt jautājumu par samazinātu, diferencētu PVN piemērošanu dažādām pārtikas preču grupām.

"Valsts iepirkumos būtu jāveicina iepirkumi no Latvijas ražotājiem. Šajos ekonomiskajos apstākļos nevajadzētu noteikt ieviešanas termiņu pasākumiem, kuri ir nepamatoti dārgi," akcentē Krūzītis.

Latvijas pārtikas produktu konkurētspējai globālajā tirgū būtiska ir ražība, kvalitāte un cena uzsver  izpilddirektors.

Tāpat būtiska ir pareizo eksporta produktu izvēle.

"Ļoti daudz ir atkarīgs no paša uzņēmuma. Svarīgi, lai produkts pēc parametriem, salīdzinot ar līdzvērtīgu produktu, būtu konkurētspējīgs gan Eiropas Savienības, gan trešo valstu tirgos. Svarīgs ir mērķtiecīgs darbs izvēlētajā eksporta valstī," skaidro LPUF pārstāvis.

Uzņēmumiem svarīga ir arī uzņēmējdarbības vide tepat Latvijā, lai produktus varētu ražot konkurētspējīgus.

"Labas izredzes ir arī labas kvalitātes "nišas produktiem", bet šajā gadījuma lieli izdevumi ir mārketinga sadaļā, kas ne visiem uzņēmumiem ir pa spēkam. Tiesa, šeit palīdz valsts atbalsts, bet tas varētu būt mērķtiecīgāks. Lai veicinātu eksportu, noteikti jārisina jautājums par apgrozāmo līdzekļu pieejamību un eksporta garantiju iespēju paplašināšanu," aicina Krūzītis.

Viņaprāt, perspektīvākie eksporta tirgi Latvijā ražotajiem pārtikas produktiem ir trešo valstu tirgi, piemēram, Krievija, Kazahstāna, Azerbaidžāna u. c., bet tikpat nozīmīgi ir arī Baltijas valstu tirgi.