Latvijas tirgos

Ierosinājums - veidot krīzes darba vietas

Zivrūpniecība allaž bijusi tikai uz eksportu orientēta nozare, jo citādi izdzīvot nav iespējams - vietējais tirgus ir pārāk mazs.

Lai gan līkne, kas raksturo zivrūpniecības daļu kopējā Latvijas lauksaimniecības preču un pārtikas produktu ārējās tirdzniecības apjomā, šobrīd nav augšupejoša, taču par tās stabilajām eksporta pozīcijām nav pamata šaubīties. To apliecina arī Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidenta Didža Šmita sacītais: “Viss jāskatās kontekstā ar pasaules tirgu un pašreiz tajā notiekošo. Zivrūpniecība allaž bijusi tikai uz eksportu orientēta nozare, jo citādi izdzīvot nav iespējams - vietējais tirgus ir pārāk mazs”. Viņš arī atgādina, ka nozari krīze skar ne pirmo reizi, bet parasti no tās izdevies izkļūt stiprākiem. Turklāt rūpīga tirgus situācijas izpēte ļauj pamanīt vairākas stabilizācijas pazīmes.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos zivju konservu eksports uz Krieviju saruka aptuveni par 40%. Lielā mērā to veicināja nacionālās valūtas devalvācija, kas samazināja gan preču pieprasījumu, gan mūsu eksportētāju ienākumus. Taču pašlaik notiekošais ļauj prognozēm būt optimiskākām. Uzskatāmi to liecinot arī divas Maskavā notikušās izstādes: viena - šāgada februārī (“Prodexpo 2009”) otra nupat - septembrī (“World Food Moscow”). Pēdējā, D. Šmita vārdiem runājot, aizritējusi daudz veiksmīgāk un pozitīvākās noskaņās nekā februārī notikusī: “Gada sākumā valdīja absolūta neskaidrība: visā pasaulē krīze, svārstās valūtas, un nav saprotams, ko darīs patērētājs. Taču tagad redzam, ka eksporta tirgi stabilizējas, un pieprasījums pēc mūsu produkcijas kopumā nav krities. Notiek atgriešanās normālā 2005.-2006. gada līmenī. Protams, šogad šo līmeni vēl nesasniegsim, bet uz to ejam.”

Zivju konservu eksporta struktūra, %

Tiesa, neskaidrās ekonomiskās situācijas dēļ piegāžu līgumi tiek slēgti uz īsāku termiņu un par mazākiem apjomiem nekā iepriekš.

Tāpat redzams, ka mainās arī patērētāju gaume - vai nu mazāku ikmēneša ieņēmumu iespaidā, vai citu apsvērumu diktēta, taču, piemēram, brētliņu un šprotu īpatsvars zivju konservu eksportā pastāvīgi joprojām samazinās. Ja 2007. gada kopējā eksporta apjomā brētliņas un šprotes veidoja 75%, tad pērn 72%, bet šogad jau 66%. Savukārt pārējo konservu īpatsvars šajā laikā palielinājies no 25% 2007. gadā līdz 34% šajā gadā.

Turklāt Latvijas zivrūpnieki, atbilstoši tirgus prasībām, ne tikai uzlabo produkcijas kvalitāti, bet piedāvā arvien vairāk jaunu konservu veidu. Tādējādi veikalu plauktos, līdzās tik pazīstamajām un iecienītajām šprotēm eļļā vai skumbrijām tomātu mērcē, var atrast arī zivju konservus kopā ar dārzeņiem vai franču un itāļu gaumē.

“Tomēr šprotes ir un paliks galvenais produkts, ko mēs pasaulē vislabāk protam ražot,” nešaubās Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits.

Taču šprotu konservu ražošana prasa roku. Turklāt pašlaik ražotāju noslēgtie zivju konservu piegāžu līgumi ļautu zivju pārstrādes cehiem pieņemt darbā cilvēkus. Tāpēc arī zivrūpnieki aicina valdību veidot krīzes darba vietas.

Ierosinājuma būtību skaidro D. Šmits: “Mūsu uzņēmumi varētu nodrošināt darbu vairākiem simtiem cilvēku, saņemot sociālā nodokļa atlaides. Ieguvēji būtu gan uzņēmumi, kas ražotu vairāk produkcijas, gan valsts, kurai nebūtu jāmaksā bezdarbnieku pabalsti, gan arī paši cilvēki, kuriem būtu darbavietas.” Taču pašlaik darba devējiem ir pamats būt piesardzīgiem - daudz jaunu darbinieku neviens ražotājs nav ieinteresēts pieņemt, jo nav zināms, vai nākamajā gadā situācija turpinās stabilizēties un būs iespējams noslēgt jaunus piegādes līgumus. Ja pieņemtie pēc pāris mēnešiem jāatlaiž, viņiem jāmaksā atlaišanas pabalsts, un tas noteikti būs krietni lielāks, nekā bijušā strādnieka reālais ieguldījums šajos divos vai trīs mēnešos. “Savukārt, ja, teiksim, pēc pusgada uzņēmumā situācija būtu stabilizējusies, un ražošana atsāktos pilnā apjomā, krīzes laika darbinieki varētu kļūt par patstāvīgajiem darbiniekiem," saka D. Šmits.

Viņš arī uzsver: “Diemžēl pagaidām mūsu priekšlikums nav guvis atbalstu. Taču tas ir likumdošanas jautājums.”

Bet mūsu lēmējvaras taču likumus prot izstrādāt un pieņemt ātri, kā liecina nesenie jauninājumi normatīvajos aktos.