Apskati, analīzes, vērtējumi

Latvijas rapšu tirgus nākotne ES rapšu sēklu un eļļas tirgus kontekstā

Kopsavilkumam

Pasaules rapša eļļa cenas 2009/10 tirdzniecības gadā palielināsies, pieaugot ES-27 pieprasījumam. Rapša eļļas patēriņš ES-27 palielināsies par 6% galvenokārt sakarā ar biodīzeļdegvielas ražošanas apjomu pieaugumu. Nesen apstiprinātās ES direktīvas paredz biodīzeļdegvielas īpatsvara palielinājumu degvielā no 2010.gada. Tai pašā laikā sojas eļļas izlietojums samazināsies, pastiprinoties prasībām pret ģenētiski modificētiem produktiem. Arī saulespuķu eļļas izlietojums būs mazāks, samazinoties piedāvājumam.

ES rapša sēklu tirgus

Paredzams, ka Eiropas rapša sēklu patēriņš līdz 2015.gadam palielināsies pusotru reizi. Arī pārējo nozīmīgāko eļļas sēklu izlietojums pieaugs, palielinoties augu eļļu un pārstrādes produktu patēriņam. ES biodīzeļdegvielas ražošanas ikgadējais pieaugums var sasniegt 8%. Tomēr ES pieaugošā atkarība no rapša sēklām dos tikai ierobežotas iespējas vietējiem ražotājiem. Šobrīd apmēram divas trešdaļas no Eiropas rapša sēklu kopražas tiek izlietotas biodegvielas ražošanai. Šogad Eiropas rapša sēklu raža no iepriekšējā gada rekordlīmeņa var palielināties par 8% - līdz 20.6 miljoniem t. Lielākas ražas būs ES nozīmīgākajās ražotājvalstīs Francijā, Vācijā un Polijā. Pieaugot biodegvielas sektora pieprasījumam, eļļas spiestuves ir palielinājušas rapša spiešanas jaudas uz sojas pupu rēķina. Palielinoties rapša sēklu pieejamībai pasaules tirgū, palielināsies arī ES rapša sēklu neto imports. Izlietojums pārtikā joprojām pārsniedz 50% no kopējā augu eļļu izlietojuma. Tomēr izlietojums biodegvielā pastāvīgi palielinās un sasniedz 35% no kopējā izlietojuma. Turpretī rapša eļļas izlietojuma īpatsvars pārtikā pastāvīgi samazinās un sastāda apmēram 25%. Rapša eļļas izlietojums biodegvielas ražošanai pārsniedz 60%. Pārējais ir industriālais izlietojums 5%, krājumos 4%, vēl arī sēklai, lopbarībai, eksportam.

Importa īpatsvars kopējā rapša sēklu piedāvājumā pastāvīgi palielinās un pašlaik ir 8%. Sēklu eksports sastāda tikai 2% no kopējā ražošanas apjoma. Eļļas spiešanai tiek izmantoti 90% no kopējā sēklu piedāvājuma. Sēklas materiālam un lopbarībai izlietoto rapša sēklu īpatsvars nepārsniedz 3%. Eļļas iznākums pēc spiešanas svārstās 40-41% robežās no izlietoto sēklu kopapjoma. Rapša eļļas imports nepārsniedz 4% no kopējā piedāvājuma. Eksportēti tiek tikai 1-2% no saražotās rapša eļļas kopapjoma. Eļļas ekstrakcijas rezultātā saražotie spraukumi sastāda apmēram 57% no spiešanai izlietoto sēklu kopapjoma. Rapša spraukumu imports ir neliels un nepārsniedz 1% no kopējā piedāvājuma. Eksportēti tiek tikai 1-2% no saražoto spraukumu kopapjoma, bet pārējos - gandrīz pilnā mērā izmanto lopbarībā. Nelieli apjomi tiek izmantoti biomasas energoiekārtās.

ES-15 valstīs gan pastāvīgi mēģina izglītot lopbarības ražotājus un lopkopjus par rapša spraukumu izmantošanas iespējām lopbarībā. Tomēr, visticamāk, rapša spraukumu izlietojums lopbarībā palielināsies tikai nedaudz, jo, piemēram, rapša spraukumu īpatsvaram racionā pārsniedzot 15%, cūkas vairs barību tik efektīvi neizmanto- jo satur daudz rupjas šķiedras, īsti neesot piemēroti arī putniem un jaunlopiem, varot palēnināt augšanu un ietekmēt gala produktu (piena un gaļas) kvalitāti.

1. tabula. Rapša sēklu ražošana ES-27 valstīs

Rapša platības

Rapša platības lielā mērā ir atkarīgas no kviešu un rapšu cenu savstarpējās attiecības. Caurmērā rapša iepirkuma cenām būtu divas reizes jāpārsniedz kviešu cenas, lai rapša audzēšana kompensētu augstākas resursu izmaksas, ievērojot, ka šīs kultūras konkurē uz vienām zemes platībām.

Avots: Vinipegas preču birža (WCE) Kanādā, Francijas Euronext birža Parīzē

1.att. Rapšu sēklu un pārtikas kviešu cenu attīstības sakarības 2008.- 2009. gadā.

Rapša sēklu cenas 2008.gada beigās attiecībā pret kviešu cenām bija relatīvi mazliet zemākas. Turpmākajā periodā attiecība izlīdzinājās. Kopumā divkārtēja cenu attiecība saglabājas arī 2009.gadā. Ja sējas periodā rapša cenas ir zemākas, tad nozīmīgākajās ražotājvalstīs rapša platības samazinās, galvenokārt, uz kviešu platību rēķina. Bez tam - platības var samazināties arī citu faktoru ietekmē:

· zemas vidējās ražas vairākus gadus pēc kārtas;

· nelabvēlīgi laika apstākļi sējas periodā.

Šie faktori galvenokārt ietekmē ES-15 valstis. Turpretī jaunajās dalībvalstīs ir vairāki papildus priekšnoteikumi platību palielinājumam:

· salīdzinoši ar agrākiem laikiem - labas cenas un labas realizācijas iespējas

· pašmāju biodegvielas sektora pieprasījuma pieaugums - visas jaunās dalībvalstis palielina biodīzeļa obligāto procentu

· kultūraugu rotācijas pozitīvā ietekme

· cukurbiešu platību samazinājums, nodrošinot atbilstību ES cukura režīmam

Latvijas rapša sēklu un rapša eļļas tirgus

Latvijas rapša platības svārstās 80,000ha-100,000ha robežās. Lai gan vidējā ražība palielinājusies no 1.4t/ha 2006.gadā līdz 2.4t/ha 2008.gadā, tā joprojām atpaliek no ES-27 3.0t/ha vidējās. Rapša sēklu kopraža 2008.gadā sastādīja 200,000t. Eksporta apjomi pa gadiem svārstījušies 40,000t-70,000t robežās. Importēts tiek sēklas materiāls, kā arī rapša sēklas no NVS valstīm pārdošanai tālāk ES tirgū. Esošās pārstrādes jaudas principā ir pietiekamas pārējo apjomu pārstrādei. Rapša eļļa tiek izmantota galvenokārt biodegvielas ražošanai – pārdošanai Latvijas vai citu ES valstu tirgū.

Latvijas vietējais dīzeļdegvielas tirgus ir aptuveni 800 tūkst t. Obligātā biodegvielas daļa pie normatīva 5.75.% 2010.gadā būtu 45 tūkst.t., bet to ieguvei būtu vajadzīgi 110 tūkst.t rapšu sēklu. Tas laikam taču ir šī tirgus maksimums Latvijā. Bet – tas viss var būt rapšu eļļas tirgus - Latvijas, pārējās ES, Kanādas.

Ja Brazīlijas bioetanols, piemēram, ar visu ievedmuitu ir lētāks par ES rapša eļļu, Statoil mierīgi var izmantot importu. Tomēr par veicinošu apstākli jāuzsver, ka Latvijā akcīzi nepiemēro tikai no Latvijas rapša ražotam dīzelim. Nerafinēta rapša eļļa tiek eksportēta arī uz Igauniju rafinēšanai. Rafinētas rapša eļļas izlietojums pārtikā gan nepārsniedz 5% no kopējā augu eļļu patēriņa.

Tādēļ, patīk mums vai nē - galvenais priekšnoteikums rapšu sēklu un to produktu ražošanas pastāvīgam palielinājumam arī Latvijā tomēr ir biodegvielas tirgus paplašināšanās citās ES valstīs. Vai strauja obligātās biodegvielas piedevas normatīva paaugstināšana pie mums...