Apskati, analīzes, vērtējumi

Pēta un salīdzina Eiropas valstu iedzīvotāju ēšanas paradumus

Eiropas Savienības dalībvalstu pārtikas riska novērtēšanas institūcijas pēta Eiropas valstu iedzīvotāju pārtikas grozu un ēšanas paradumus, tādējādi noskaidrojot, vai ar ikdienā lietotajiem pārtikas produktiem tie uzņem visas organismam nepieciešamās uzturvielas, vitamīnus un mikroelementus un kāds ir potenciālais risks cilvēka veselībai, lietojot uzturā piesārņotus produktus. Pētniecības metodes un sadarbības jautājumus šodien darba grupas "Pārtikas grupas novērtējums - metodes, pieejamie dati un nākotnes vajadzības" sanāksmē Rīgā apspriež astoņu Eiropas Savienības dalībvalstu pārtikas riska novērtēšanas eksperti.

Darba grupas organizatori ir Vācijas Federālais riska novērtēšanas institūts un Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas centrs, kurš sanāksmes dalībniekus iepazīstina ar Pārtikas centra veikto pārtikas patēriņa groza pētījumu, kura dati plašākai publikai būs pieejami decembra sākumā.

Pētījuma galvenais mērķis bija novērtēt potenciāli piesārņotas pārtikas risku uz patērētāju veselību, sniegt patērētājiem rekomendācijas, kā uzlabot savu ēdienkarti tā, lai organisms neciestu no piesārņotas pārtikas un vienlaikus uzņemtu visas organismam nepieciešamās uzturvielas, kā arī noskaidrot, ko Latvijas iedzīvotāji ikdienā lieto uzturā un vai ar šo pārtiku ikdienā tiek uzņemtas visas organismam nepieciešamās uzturvielas.

"Latvijas iedzīvotāji ļoti labprāt ēd šprotes, Baltijas jūrā zvejotas zivis un citus mūsu pusei raksturīgus, garšīgus pārtikas produktus, kas vienlaikus ir būtisks dažādu mikroelementu un citu organismam nepieciešamu vielu avots. Tai pat laikā vides piesārņojuma un tradicionāli izmantoto produktu apstrādes tehnoloģiju dēļ, pie noteiktiem apstākļiem, šie produkti vienlaikus var būt arī potenciāli bīstami patērētāju veselībai. Pārtikas un veterinārā dienesta uzdevums ir apzināt šos riskus, lai sniegtu argumentētus padomus patērētājam, kā labāk veidot savu ēdienkarti", saka PVD ģenerāldirektors Mareks Samohvalovs.

"Pārtikas patēriņa pētniecība ļauj identificēt arī patērētāju riska grupas, piemēram, vecus cilvēkus, grūtnieces, bērnus un meklēt veidus, kā tās pasargāt no nevēlamas pārtikas. Manuprāt, Latvijas pieeja pārtikas groza pētniecībai ir mūsdienīga un ar skatu uz nākotni. Iegūtā informācija ir svarīga ne vien patērētājiem, bet arī pārtikas ražotājiem, eksportētājiem un importētājiem, kā arī politisko lēmumu veidotājiem", sanāksmē pauda Vācijas Federālā riska novērtēšanas institūta prezidents, profesors Andreass Hensels.

Pārtikas groza pētniecība norit visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Iegūtie dati tiks izmantoti gan Eiropas valstu iedzīvotāju ēšanas paradumu, gan potenciālo riska avotu salīdzināšanai, gan arī zinātniski argumentētu rekomendāciju un ierosinājumu sniegšanai valstu pārtikas drošuma un uztura politikas veidotājiem, kā arī Eiropas Savienības normatīvo aktu izstrādātājiem.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD)