Apskati, analīzes, vērtējumi

Pētījums vēsta: Ikdienā Latvijas sievietes ar pārtiku neuzņem pietiekami daudz enerģijas

Latvijas sievietes ikdienā ar pārtiku neuzņem pietiekami daudz enerģijas, secināts Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas centra veiktajā pētījumā "Latvijas nacionālais pārtikas patēriņa grozs, pārtikas un lauksaimniecības produktu bilance (2006-2008)". Veselības ministrijas (VM) ieteicamā enerģijas deva sievietēm ir 2000 kilokaloriju dienā, bet vīriešiem - 2400 kilokalorijas dienā. Parastā dienā sievietes uzņem 1613 kilokalorijas dienā, bet svētku dienās - 1634 kilokalorijas dienā. Savukārt vīrieši parastā dienā ar ikdienas uzturu uzņem 2171 kilokaloriju dienā, bet svētku dienās - 2780 kilokalorijas dienā.

Latvijas sievietes ikdienā ar pārtiku neuzņem pietiekami daudz enerģijas, secināts Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas centra veiktajā pētījumā "Latvijas nacionālais pārtikas patēriņa grozs, pārtikas un lauksaimniecības produktu bilance (2006-2008)".

Veselības ministrijas (VM) ieteicamā enerģijas deva sievietēm ir 2000 kilokaloriju dienā, bet vīriešiem - 2400 kilokalorijas dienā.

Parastā dienā sievietes uzņem 1613 kilokalorijas dienā, bet svētku dienās - 1634 kilokalorijas dienā. Savukārt vīrieši parastā dienā ar ikdienas uzturu uzņem 2171 kilokaloriju dienā, bet svētku dienās - 2780 kilokalorijas dienā.

Novērojama attiecība starp uzņemtajām olbaltumvielām, taukiem un ogļhidrātiem - 1:1,2:3,2. Ar pārtiku uzņemto pamatuzturvielu daudzums salīdzinoši pa Latvijas reģioniem un Rīgu ir proporcionāli līdzīgs.

Taukskābju attiecība Latvijas iedzīvotāju ikdienas diētā ir 0,9 :1:0,4 (piesātinātās taukskābes : mono-nepiesātinātās taukskābes : poli-nepiesātinātās taukskābes), kas liecina par to, ka Latvijas iedzīvotāju galvenais taukvielu avots ir dzīvnieku valsts produkti, bet mono-nepiesātinātās taukskābes un jo īpaši poli-nepiesātinātās taukskābes ikdienas uzturā tiek uzņemtas nepietiekamā daudzumā.

Uzturā par daudz sāls

Vidējais ar ikdienas uzturu uzņemtais vārāmās sāls patēriņš ir 7,1 grams dienā, kas pārsniedz ieteicamos 5 gramus dienā. Vīrieši vecumā no 27 līdz 36 gadiem veido paaugstināta riska grupu, sasniedzot augstāko patēriņu - 9,9 gramus dienā.

Pētījuma rezultāti rāda, ka proporcionāli vislielāko daļu no Latvijas iedzīvotāju pārtikas groza veido ūdens, bezalkoholiskie dzērieni, piens un piena produkti, maize un citi miltu izstrādājumi, augļi un dārzeņi. Zivis no kopējā pārtikas groza veido tikai 1%.

Pētījuma dati rāda, ka vidēji dienā sievietes uzturā patērē 201 gramu augļu un 176 gramus dārzeņu, bet vīrieši - 229 gramus augļu un 217 gramus dārzeņu.

Uzturā trūkst vitamīnu un mikroelementu

Latvijas iedzīvotāju ikdienas uzturā ir vērojams cinka, kalcija, floura, joda, kālija magnija, sēra un vara deficīts, kā arī izteikta dzelzs un fosfora nepietiekamība sievietēm.

Pētījuma rezultāti rāda, ka ir vērojams nepietiekams, pazemināts nodrošinājums ar tikpat kā visiem vitamīniem. Pētījuma dati rāda pazeminātu tādu būtisku vitamīnu kā A, D, E, C un folskābes uzņemšanu ar ikdienas pārtiku visās vecuma grupās.

Noteiktajām rekomendācijām atbilstošs ir ar ikdienas uzturu uzņemtā B1 (tiamīns), B12 (kobalamīns), B3 nikotīnskābes, B7 (biotīna) un vitamīna K (filohinona) nodrošinājums. Salīdzinoši tuvu noteiktajai normai ir ar ikdienas uzturu uzņemtā B2 (riboflavīns), B5 (pantotēnskābe), B6 (piridoksīns) vitamīna daudzums.

Pētījumā secināts, ka 57-64 gadus veco respondentu grupas ikdienas uzturs kopumā ir ar vitamīniem salīdzinoši vismazāk nodrošinātais.

Ar pārtiku uzņemtā dioksīna daudzums bērniem nedaudz pārsniedz normu

Latvijas iedzīvotāju ar pārtiku uzņemtais dioksīna daudzums ir 1,62 pikogrami uz kilogramu ķermeņa svara pieaugušu sieviešu pārtikas grozā, 2,17 pikogrami uz kilogramu ķermeņa svara pieaugušu vīriešu pārtikas grozā, 2,79 pikogrami uz kilogramu ķermeņa svara pusaudžu vecumā no 12 līdz 16 gadiem un 4,28 pikogrami uz kilogramu ķermeņa svara bērnu no septiņiem līdz 11 gadiem pārtikas grozā.

Pieaugušu sieviešu un vīriešu, kā arī jauniešu vecumā no 12 līdz 16 gadiem vidējais potenciāli uzņemtais dioksīna daudzums, rēķinot uz vienu diennakti, ir noteiktās normas robežās, kas ir četri pikogrami uz vienu cilvēka kilogramu, bet bērniem vecumā no septiņiem līdz 11 gadiem nedaudz - par 0,28 pikogramiem - pārsniedz pieļaujamo normu.

Izvērtējot dioksīnu iespējamo īpatsvaru Latvijas iedzīvotāju pārtikas grozā, pētījuma autori secinājuši, ka visvairāk patērētais produkts gada laikā ir piens un tā produkti, kā arī gaļa un tās izstrādājumi, kas atkarībā no dioksīna satura produktā ir nosacīti uzskatāms par dioksīna piesārņojuma riska grupas produktu attiecībā uz visām iedzīvotāju vecuma grupām. Salīdzinoši vismazāk patērētie produkti ir olas, augu eļļas, kā arī zivju konservi, lasis un citas jūras zivis.

Latvijas iedzīvotāju apdraudējums ar pārtiku uzņemtā benzopirēna piesārņojuma gadījumā ir 4,4 nanogrami uz vienu kilogramu ķermeņa svara dienā sievietēm, bet vīriešiem - 6,6 nanogrami uz vienu kilogramu ķermeņa svara dienā. Iegūtā ar pārtiku uzņemtā benzopirēna piesārņojuma skaitliskā vērtība vīriešu gadījumā nedaudz pārsniedz Eiropas Savienības Pārtikas drošības uzraudzības aģentūras (EFSA) rekomendēto augstāko benzopirēna patēriņa robežvērtību.

Līdzīgi kā EFSA apkopotajos datos par benzopirēna riska grupas pārtikas produktu patēriņu Eiropā, lielāko apdraudējumu patērētājiem attiecībā uz ar pārtiku uzņemto benzopirēna īpatsvaru sniedz graudaugi un to produkti, kā arī jūras produkti.

Pētījuma dati atklāj, ka Latvijas iedzīvotāju pārtikas grozā maize un tās izstrādājumi ieņem vislielāko daļu - 26%, seko graudaugi un to ēdiens - 18%. Lasis un citi jūras produkti, kā arī zivju konservi Latvijas iedzīvotāju pārtikas grozā veido vien 2% katrā grupā.

Vairumam aptaujāto personu vidējais ēdienreižu skaits dienā ir trīs, par ko liecina 59% sieviešu un 57% vīriešu anketu. Savukārt 27% sieviešu un 28% vīriešu maltīti ietur četras reizes dienā. Latvijas iedzīvotāji maksimums ietur sešas līdz pat astoņas ēdienreizes dienā.

Pētījuma prezentācijā Zemkopības ministrijā (ZM) PVD Pārtikas centra Zinātnisko pētījumu un informācijas analīzes daļas vadītāja Dace Šantare informēja, ka 2007. gadā ar ZM atbalstu tika sākts pirmais visaptverošais Latvijas iedzīvotāju pārtikas patēriņa pētījums, lai uzkrātu un analizētu datu apstrādes sistēmā ievadītos datus par Latvijas teritorijā dzīvojošo personu vecumā no septiņiem līdz 64 gadiem reprezentatīvās kopas pārtikas patēriņu un uztura ieradumiem.

Datu apstrādes sistēma satur informāciju par 1949 Latvijas iedzīvotājiem, 3898 pārtikas patēriņa dienām, 11 694 pamata ēdienreizēm - brokastīm, pusdienām, vakariņām.

Lai nodrošinātu pētījuma rezultātā iegūtās apjomīgās, daudzpusīgās informācijas uzkrāšanu, apstrādi un analīzi, ir izstrādāta datu apstrādes sistēma, kas sniedz iespēju nepieciešamos datu analīzes griezumus ģenerēt pēc attiecīga pieprasījuma.

Pirmo reizi Latvijā ir radīta sistēma, kas ļaus arī nākotnē izmantot izstrādāto informācijas sistēmu sistēmu un projekta gaitā uzkrātos datus riska novērtēšanai ikdienas vajadzībām.

Pētījuma rezultātā izstrādātā datu apstrādes sistēma sniedz iespēju iegūt daudzpusīgu analītisku informāciju par visu analizēto pārtikas grupu patēriņu, ņemot vērā iedzīvotāju vecuma, dzimuma un teritoriālā sadalījuma faktorus, kā arī analizēt attiecīgi uzturvielu nodrošinājumu.