Apskati, analīzes, vērtējumi

Krīze un ES liellopu gaļas sektors

Novembra beigās notikušajā kārtējā COPA-COGECA darba grupas sanāksmē galvenā uzmanība tika pievērsta liellopu gaļas ražošanas jautājumiem. Sanāksmē piedalījās arī LLKA valdes locekle Aelita Runce. Apkopojot visu pārrunāto, viņa secina, ka galvenās diskusijas saistījušās ar globālo tirgus situāciju un ekonomiskās krīzes ietekmi uz liellopu gaļas patēriņu, tātad arī uz sektora dzīvotspēju.

Novembra beigās notikušajā kārtējā COPA-COGECA darba grupas sanāksmē galvenā uzmanība tika pievērsta liellopu gaļas ražošanas jautājumiem. Sanāksmē piedalījās arī LLKA valdes locekle Aelita Runce.

Apkopojot visu pārrunāto, viņa secina, ka galvenās diskusijas saistījušās ar globālo tirgus situāciju un ekonomiskās krīzes ietekmi uz liellopu gaļas patēriņu, tātad arī uz sektora dzīvotspēju.

Izmaiņas gan skaita ziņā, gan cenā

Kāda tad ir pašreizējā situācija? No vienas puses - turpina samazināties govju skaits (par 0,2%, salīdzinot ar 2007. gadu). Taču dažās valstīs zīdītājgovju skaits pieaug. Piemēram, Bulgārijā par 12%, Lietuvā un Polijā - par 20%.

Arī liellopu gaļas ražošana kopumā samazinājusies par 6%, bet tajā pašā laikā nedaudz palielinājies vidējais kautķermeņa svars (+ 0,3%, salīdzinot ar 2007. gadu).

Ievērojami - par 30% - sarucis eksports, kur vislielākās problēmas radījusi Krievija. Turklāt, Eiropas Savienības (ES) liellopu gaļas plūsmai samazinoties, Krievijas tirgū ievērojami audzis Dienvidamerikas gaļas īpatsvars.

ES valstu imports palielinājies par 6%, bet 80% no tā veido ievedums no Dienvidamerikas. Nākamā lielākā importētāja ir Urugvaja, kas arī uzrāda augšupejošu tendenci. Nedaudz sarucis imports no Brazīlijas.

Izmaiņas skārušas arī cenas: vidēji par 6% samazinājusies iepirkuma cena no zemniekiem un par 6 %, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, samazinājušās arī vidējās gaļas realizācijas cenas.

ES Parlaments pēta cenas

Pieaugot izmaksām un tādējādi samazinoties konkurētspējai un ieņēmumiem, ES gaļas sektoru arvien nopietnāk apdraud krīze . Tāpēc arī ES Parlaments pasūtījis īpašu pētījumu, kura uzdevums ir izanalizēt pašreizējo ES gaļas tirgus situāciju ražošanas izmaksu un peļņas kontekstā, noteikt kopējā un reģionālo gaļas tirgu iespējas un trūkumus, izanalizēt krīzes ietekmi uz galvenajām gaļas ražošanas teritoriālajām sistēmām, paredzēt kāda varētu būt krīzes cenu attīstība, izstrādāt rekomendācijas ES administrācijai un nacionālajā līmenī.

Pētījumā analizēta 2007.-2008. gada situācija un tā salīdzināta ar 2004.-2006. gadu. Par izpētes valstīm liellopu gaļas sektorā tika izvēlēta Francija, Vācija, Itālija un Anglija. Izmaksu analīze balstīta uz 2007. gada pasaules tirgus rezultātiem, izvērtējumā iekļaujot arī Austrāliju, Brazīliju, Kanādu, Īriju un Spāniju.

Viens no pētījuma rezultātiem uzskatāmi arī rāda, ka lauksaimniecības produkcijas ražotāja daļa produkta mazumtirdzniecības cenā ar katru gadu samazinās. Piemēram, 1995. gadā mazumtirgotāja daļa šajā cenā bija 27%, vairumtirgotāja - 11%, pārstrādātāja - 31%, bet lauksaimniecības produkta ražotāja daļa arī 31%. Savukārt desmit gadus vēlāk - 2005. gadā - mazumtirgotājam, vairumtirgotājam un pārstrādātājam šī daļa augusi (attiecīgi - 30%, 13% un 33%), bet produkta ražotājam sarukusi un ir tikai 24%.

Tiesa, Polijas pārstāvis sanāksmē paziņoja, ka Polija šā pētījuma rezultātiem un secinājumiem nepiekrīt, jo subsīdiju apmēra ievērojamo atšķirību dēļ to nevarot attiecināt uz jaunajām dalībvalstīm. Tomēr procentuāli proporcija saglabājas, tātad princips ir piemērojams.

Visiem pieņemamu risinājumu meklējot

Skaitļi arī liecina, ka realizācijas ieņēmumi vidēji veido ap 50% no kopējiem liellopu audzētāju ienākumiem. Atlikušie 50% ir subsīdijas. Lūkojoties perspektīvā, iespējamais subsīdiju definējums ir:

· ienākumu atbalsts;

· sabiedriskais labums (augsti ražošanas standarti, pārtikas drošība, vides standarti utt.);

· papildu maksājums.

Jau nākamajā gadā ir jāpanāk visām dalībvalstīm un atsevišķajām nozarēm pieņemams risinājums, tāpēc no visu valstu pārstāvjiem tiek gaidīta aktīvāka darbība.

Protams, ka, liellopu gaļas noieta tirgu pašreizējo situāciju analizējot un jaunas realizācijas iespējas meklējot, neiztika arī bez Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) pieminēšanas. Taču reāli sarunas ar to varētu atsākties tikai pēc 2011. gada, ko nosaka ASV pozīcija. Līdz tam jāorientējas uz pašreizējo vienošanos un jau spēkā esošajiem importa apjomiem. Tajā brīdī būs skaidra arī ES kopējā nostāja, kas atvieglos turpmākās sarunas.

Galvenais - dzīvnieku veselība un labturība

Viens no risinājumiem jaunu noieta tirgu izveidē varētu būt, piemēram, brīvās tirdzniecības līgums ar Dienvidkoreju. Tomēr liellopu gaļa šajā valstī ir klasificēta kā ļoti jutīgs produkts, tāpēc asu vietējo ražotāju reakciju izraisīja pašreizējais liellopu gaļas imports no Brazīlijas. Dienvidkoreja arī iebilst liellopu gaļas importam no ES. Pamatojums - bailes no GSE (govju sūkļveida encefalopātijas). Taču sarunas turpinās.

Joprojām arī turpinās diskusija par Īrijas komisijas atklātajiem faktiem Brazīlijas liellopu gaļas ražošanas nozarē. Arī oficiāli izveidotā komisija daļēji piekrīt uzskaitītajiem pārkāpumiem. Sarunās ar Brazīliju panākts kompromiss, kas iekļauj pasākumu kompleksu situācijas normalizēšanai. Bet attiecībā uz gaļas tirgu pārtraukta tikai dzīvu liellopu ievešana ES. Komisijas pārstāvji uzskata, ka šobrīd tas ir pietiekoši.

Arī pašu mājās - ES - pozitīvu novērtējumu guvis jau paveiktais GSE slimības izskaušanai un apkarošanai. Turklāt šogad pozitīvo analīžu bijis mazāk kā iepriekšējo gadu. Tiesa, palielinās dzīvnieku vecums, kam šo analīžu rezultāti bijuši pozitīvi. Tomēr kopumā pozitīvās pārmaiņas šajā jomā ļauj uzskatīt, ka šīs slimības apkarošanas pasākumu plāns tiek īstenots sekmīgi. Nākamajam periodam (2013.-2015. gadam) tiks izstrādāts jauns plāns, kurā varētu mainīties uz GSE pārbaudāmo dzīvnieku vecums.

Darba grupas sanāksmes dalībnieki tika arī informēti par to, ka turpinās darbs pie dzīvnieku veselības stratēģijas izstrādes, tāpat diskusijās tika skarti vides un klimata pārmaiņu jautājumi un pārrunāti citi dzīvnieku labturības nodrošināšanas aspekti.