Apskati, analīzes, vērtējumi

Ražām jābūt lielākām

Apkopojot 2009. gada ražošanas rādītājus, vietējie eksperti secinājuši, ka Krievijā ražīgums bijis trīs reizes zemāks kā Eiropas valstīs. Piemēram, Krievijas lauksaimnieki ievāc nepilnus 25 cnt/hektāra, bet tajā pašā laikā viņu kolēģi Francijā un Vācijā - vairāk nekā 70 cnt/ha. Taču, kā raksta “Аргументы недели”, pēdējā laikā Krievija augsnes auglībai sākusi veltīt lielāku uzmanību, kas arī pieļauj optimiskākas prognozes nākotnē.

Iepriekšējo gadu sēšanas prakse valstī gan bijusi tāda, ka vietējo sēklkopju radītās jaunās elites šķirnes izmantotas ļoti maz - ne vairāk kā 10% no kopējā sēklu patēriņa. Taču tieši šīs kviešu šķirnes ļauj iegūt lielisku ražu - pat 120-130 cnt/ha. Tomēr zemniekus atturīgus darījusi šo sēklu cena (10-20 tūkst. rbļ./t) un tas, ka šķirnes ir ļoti prasīgas. Turklāt arī parastās kviešu šķirnes spēj dot 35-40 cnt/ha, ja vien šie apsētie lauki saņemtu visu to, kas tiem nepieciešams. Bez ieguldīta darba arī elites sēklas nespēj ražot vairāk par 25-30 cnt/ha.

Kā zinām, kviešiem patīk bagātīgs mēslojums. Taču slāpeklis, fosfors un kālijs maksā dārgi - daudz vairāk nekā iespējams iegūt, pārdodot saražotos graudus, tāpēc zemkopji reti kad ir gatavi ieguldīt līdzekļus un iegādāties minerālmēslus pietiekošā dudzumā.

Savukārt Krievijas dienvidos sējumi nereti cieš no sausuma. Bet mīkstie kvieši, ko galvenokārt audzē Federācijā, necieš ne sausumu, ne lietavas un labi nobriest tikai tad, ja nokrišņu gadā ir bijis no 300-900 mm. Graudu sējumiem par labu nenāk arī tas, ka apmēram 90% valsts meliorācijas sistēmu ir nolietojušās.

Taču pēdējā laikā vidējais minerālmēslu patēriņš 1 ha kviešu ir audzis no 29 kg uz 40 kg. Un rezultāti nebija ilgi jāgaida: vidējā ražība Krievijā palielinājās no 19,3 līdz 24,5 cnt/ha. Arī straujais kviešu cenu kāpums - no 2006. gada līdz 2008. gadam cenas pasaules biržās pieauga divas reizes - veicinājis minerālmēslu aktīvāku izmantošanu. Izmaksu slogu atvieglo arī tas, ka zemniekiem atmaksā 30% līdzekļu, kas patērēti, iegādājoties elites šķirnes sēklu. Tādējādi prognozes sola, ka pēc trim gadiem augstražīgās kviešu šķirnes būs vairāk pieprasītas, un to daļa kopējā sējumu platībā būs pieaugusi līdz 15%.

Darboties arī sākusi valsts programma augšņu auglības uzlabošanai. Līdz 2012. gadam šai programmai visos budžeta līmeņos paredzēts piešķirt 40 mljrd. rubļu. Nauda tiks izmantota, lai atjauninātu meža joslu lauku robežas, remontētu apūdeņošas iekārtas un zemniekiem subsidētu mēslošanas līdzekļu iegādi.

Eksperti jau aprēķinājuši, ka visu šo pasākumu sekmīga īstenošana varētu palielināt kviešu ražību par 1-3 cnt/ha.