Apskati, analīzes, vērtējumi

Piensaimniecība skaitļos

Globālās ekonomikas lejupslīde smagi skārusi visu tautsaimniecību, tostarp arī piensaimniecību, ļaujot sajust krasu piena iepirkuma cenu un apjomu kritumu. 21. janvārī, piensaimnieku tikšanās laikā Cēsīs, Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktore Ilga Līdaka iepazīstināja ar piena ražošanas un pārstrādes procesu skaitļos.

2009. gads - ļoti sarežģīts
Kopš 2002. gada piena ražošanas apmērs ir bijis samērā vienmērīgs, ko nomainīja 2009. gada straujais samazinājums. Līdzīga situācija ir ar piena vidējo iepirkuma cenu - aizvadītajā gadā tie bija vien 13,4 santīmi par litru.

Tāpat kopumā ir sarucis saražoto piena produktu daudzums, piemēram, sieru esam ražojuši mazāk. Jāpiebilst gan, ka tajā pašā laikā sviesta un vājpiena pulvera ražošana ir pat pieaugusi. Zemākā iepirkuma cena ir bijusi 2009. gada jūlijā, kad par tonnu piena piedāvāja 112,11 latus.

80% eksporta uz ES
Ilga Līdaka pastāstīja arī par eksporta bilanci. Piemēram, 2008. gadā piena produkti eksportēti par 87 milj. latu, bet 2009. gada 11 mēnešos eksports ir vien 56 milj. latu. Ja runājam par produktu izvešanu uz trešajām valstīm, tad vislielākie apjomi (siers, biezpiens, krējums, saldētie piena produkti) bijuši uz Krieviju un Azerbaidžānu (3,7 milj. latu).

Tomēr 80% no kopējā izveduma ir eksports uz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Visvairāk aizvedam uz Lietuvu (23,5 milj. latu apmērā), tai seko Vācija, Nīderlande un Polija. Kopējais eksportētais apjoms uz ES ir vairāk nekā 49 milj. latu apmērā.

Imports samazinājies par 24%
Līdztekus eksportam jārunā arī par importu. 2008. gadā piena produktus no ES esam ieveduši par 52 milj. latu, savukārt 2009. gada 11 mēnešos par 34,3 milj. latu mazāk. Kā vērtē ZM speciāliste, piena produktu importa apjoms pērn samazinājies par 24%. Visvairāk importējām no kaimiņzemēm - Lietuvas un Igaunijas, kā arī no Vācijas un Nīderlandes.

Izslaukumu līmenis kāpj
Runājot par piena ražošanu, jāmin arī govju skaits ganāmpulkos. Skaitļi liecina, ka samazinājies to ganāmpulku skaits, kuros ir no 1 līdz 5 govīm, kā arī tie, kuros ir no 6 līdz 9 piena devējām. Savukārt lielo ganāmpulku skaits (no 50 govīm un vairāk) ir pieaudzis, kas liecina par piena ražošanas intensifikāciju. 2009. gadā Latvijā bija 164 657 slaucamas govis. Īpaši izceļama Vidzeme, kas izsenis bijusi piensaimniecības reģions - šeit pērn bija 55 787 govis, kas ir 34% no kopējā govju skaita.
Lai gan ganāmpulku skaits samazinājies (visvairāk to bijis 2004. gadā, savukārt 2009. gadā pārraudzībā ir vairs tikai 8062 ganāmpulki), gadu griezumā audzis izslaukuma līmenis pārraudzības saimniecībās. Tas, salīdzinot ar 2008. gadu, ir palielinājies turpat par 300 kg no govs. Lauksaimniecības datu centrs ir aprēķinājis, ka vidējais govju izslaukums pārraudzībā ir 5785 kg.

Pieaug tiešās tirdzniecības kvota
Latvijā 2009./2010. kvotas gada kopējais kvotas apjoms ir 750 653 t, no tās tiešās tirdzniecības kvota ir 17, 6 tūkst. t. Līdz ar svaigpiena tiešo tirdzniecību, sākot no 2008. gada, palielinās tiešās tirdzniecības kvota. Interesanti, ka mazo ganāmpulku īpašniekiem pieder 70,4% no piegādes kvotas, vidējo ganāmpulku saimniekiem - 26,9%, savukārt lielo ganāmpulku īpašniekiem vien 2,87%. Savukārt, ja mēs vērtējam pārdotā piena daudzumu no kopējās piegādes kvotas, tad redzam, ka mazo ganāmpulku īpašnieki realizē tikai 9,79%, vidējo ganāmpulku saimnieki turpat 40%, bet lielo - 50,8%. Lielākā daļa no saražotā piena tiek piegādāta piena pārstrādes uzņēmumiem (~70%), otru daļu savāc un pārstrādā piena kooperatīvi.

Šobrīd situācija izskatās cerīgāka, un piena cena mazliet pakāpusies.

Tomēr piena nozares eksperti aicina piensaimniekus būt ļoti piesardzīgiem un centies pēc iespējas samazināt savas saimniecības tēriņus.