Apskati, analīzes, vērtējumi

Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu ārējā tirdzniecība 2009. gadā

Latvijas lauksaimniecības preču eksporta kopvērtība 2009. gadā, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, samazinājusies no 710,8 milj. latu līdz 635,5 milj. latu, 17. martā preses konferencē, kas notika Latvijas Agrārās ekonomikas institūtā (LVAEI), informēja LVAEI Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.

Latvijas lauksaimniecības preču eksporta kopvērtība 2009. gadā, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, samazinājusies no 710,8 milj. latu līdz 635,5 milj. latu, 17. martā preses konferencē, kas notika Latvijas Agrārās ekonomikas institūtā (LVAEI), informēja LVAEI Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.

Samazinājusies arī lauksaimniecības preču importa kopvērtība, kas 2008. gadā bija 963 miljoni latu, bet 2009. gadā - 760 miljoni latu (1. att.).

Eksporta samazinājums bija 10,5%, savukārt importa - 21,1%.

Negatīvais lauksaimniecības un pārtikas preču ārējās tirdzniecības saldo ievērojami samazinājies - no 252,5 milj. Ls 2008. gadā līdz 124,5 milj. Ls 2009. gadā.

1. att. Eksporta un importa kopvērtība 2005.-2009. g., milj. Ls

Analizējot eksporta rādītājus, Gulbe uzsvēra, ka, neskatoties uz lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta samazinājumu pagājušajā gadā, kopējā eksporta bilancē pērn lauksaimniecības un pārtikas preču eksports jau aizņem 19% jeb gandrīz vienu piekto daļu. 2007. gadā lauksaimniecības un pārtikas preču īpatsvars eksporta bilancē bija tikai 14%. (Sk. 2. att.)

2. att. Nozīmīgāko preču īpatsvars kopējā eksportā 2005.-2009. g.

Nozīmīgākā valsts Latvijas lauksaimniecības preču ārējā tirdzniecībā ir Lietuva (Sk. 3.,4. att.).

3. att. Nozīmīgākās valstis eksportā, milj. Ls

4. att. Nozīmīgākās valstis importā, milj. Ls

Uz Lietuvu pērn galvenie eksporta produkti bija pilnpiena izejvielas un cigaretes, savukārt no Lietuvas importētas cigaretes, kvieši, cukurs. Kopējā eksporta vērtība uz Lietuvu bija 126 miljoni latu, bet importa - 216 miljoni latu.

5. att. Galvenie eksporta produkti un virzieni, milj. Ls

6. att. Galvenie importa produkti un virzieni, milj. Ls

Pērn eksportā otrajā vietā bijusi Krievija ar kopējo eksporta vērtību 109 miljoni latu. Uz Krieviju galvenokārt eksportēti sojas spraukumi, alkohols, siers, augļi, dzīvas cūkas.

Trešā nozīmīgākā eksporta valsts bija Igaunija, uz kurieni eksportētas preces 79 miljonu latu vērtībā.

Sadalījumā pa valstu grupām eksports uz pārējām deviņām jaunajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm pēc samazinājuma palielinājies par 8%, šo valstu īpatsvaram kopējā eksportā saglabājoties 3% līmenī. Eksports uz ES vecajām dalībvalstīm samazinājies par 8%, šo valstu īpatsvaram saglabājoties 25% līmenī. Eksports uz Baltijas valstīm samazinājies par 15%, šo valstu īpatsvaram samazinoties līdz 34%. Eksports uz NVS valstīm samazinājies par 18%, šo valstu īpatsvaram eksporta kopapjomā samazinoties līdz 21%.

7. att. Eksporta kopvērtības sadalījums pa valstu grupām, milj. Ls

Eksporta sadalījumā pa atsevišķām valstīm Lietuvas īpatsvars samazinājies līdz 22%, eksporta vērtībai samazinoties par 19%. Eksports uz Krieviju samazinājies par 18%, īpatsvaram nedaudz samazinoties līdz 17%. Nīderlandes īpatsvars ievērojami palielinājies, kas galvenokārt noticis, pateicoties dažu uzņēmīgu lauksaimnieku izveicībai, kuri eksportē dzīvus liellopus, kas iepriekšējos gados nebija raksturīgs. Igaunijas īpatsvars nav mainījies. Dānijas un Vācijas īpatsvars nedaudz samazinājies. Nozīmīgākās deviņas valstis eksportā veido 8% no valstu kopskaita, dodot 73% no eksporta kopvērtības.

Eksports uz Lietuvu samazinājies par 30 miljoniem latu, pilnpiena izejvielas eksportam samazinoties par 13 miljoniem latu. Arī cigarešu, alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu eksports samazinājies. Pārtikas spirta eksports ievērojami samazinājies, miltu produktu eksports nedaudz samazinājies, atvēsināta laša eksports palielinājies, zivju konservu eksports samazinājies.

Eksports uz Krieviju samazinājies par 24 miljoniem latu, gandrīz divas reizes krītoties alkoholisko dzērienu eksportam. Ievērojami palielinājies sojas spraukumu eksports. Dzīvo augu eksports nav mainījies, zivju konservu eksports pēc palielinājuma samazinājies, siera eksports pēc palielinājuma samazinājies, ievērojami palielinājies dzīvu cūku eksports.

Eksports uz Igauniju samazinājies par pieciem miljoniem latu, divas reizes samazinoties zivju konservu eksportam. Cigarešu eksports samazinājies. Atvēsināta laša eksports nav mainījies, miltu produktu eksports pēc samazinājuma nedaudz palielinājies, alkoholisko dzērienu eksports nav mainījies.

Eksports uz Vāciju samazinājies par 12 miljoniem latu, ievērojami samazinoties siera eksportam. Kviešu eksports svara izteiksmē nav mainījies, ievērojami pazeminoties cenai. Rapša sēklu eksports nav mainījies. Alkoholisko dzērienu eksports nav mainījies. Olu eksports turpina palielināties, galvenokārt pateicoties AS "Balticovo" ražotnes modernizācijai un spējai piedāvāt inovatīvus produktus.

Eksports uz Nīderlandi palielinājies par 18 miljoniem latu, ievērojami palielinoties liellopu gaļas un dzīvu liellopu eksportam. Ievērojami palielinājies arī kviešu, rapša sēklu un piena pulveru eksports.

Eksports uz Dāniju samazinājies par 22 miljoniem latu, ievērojami samazinoties kviešu un rapša sēklu eksportam. Miežu eksports nav mainījies.

Eksports uz ASV samazinājies par septiņiem miljoniem latu, nedaudz samazinoties degvīna eksportam. Pārējo stipro alkoholisko dzērienu eksports palielinājies. Zivju konservu eksports samazinājies trīs reizes.

Sojas spraukumu reeksports uz Krieviju ievērojami palielinājies. Pilnpiena izejvielas eksports uz Lietuvu ievērojami samazinājies, atpaliekot no 2007.gada līmeņa. Cigarešu eksports uz Lietuvu samazinājies līdz 2007.gada līmenim. Spirtoto vīnu un dzirkstošo vīnu eksports uz Krieviju samazinājies, palielinoties viskija eksportam.

Kviešu eksports uz Vāciju un Dāniju samazinājies, ievērojami palielinoties eksportam uz Lībiju, Saūda Arābiju un Nīderlandi. Kviešu eksports uz Maroku samazinājies divas reizes. Rapša sēklu eksports uz Somiju samazinājies, ievērojami palielinoties eksportam uz Beļģiju.

Zivju konservu eksports uz Krieviju un Igauniju samazinājies, nedaudz atpaliekot no 2007. gada līmeņa. Ievērojami palielinājies zivju filejas eksports uz Franciju. Degvīna eksports uz ASV pēc palielinājuma samazinājies līdz 2007.gada līmenim. Spraudeņu un stādu eksports uz Krieviju saglabājies iepriekšējo gadu līmenī. Dzīvu cūku eksports uz Krieviju ievērojami palielinājies. Atvēsināt laša eksports uz Igauniju nav mainījies, bet eksports uz Lietuvu nedaudz palielinājies.

Aiz Lietuvas otrs lielākais importētājs ar 79 miljoniem latu ir Polija. Trešo vietu importā ieņem Vācija ar 70 miljoniem latu.

8 att. Importa kopvērtības sadalījums pa valstu grupām, milj. Ls

Sadalījumā pa valstu grupām NVS īpatsvars importā nedaudz samazinājies līdz 6%, importa vērtībai samazinoties par 23%. Imports no pārējām deviņām jaunajām ES dalībvalstīm samazinājies par 24%, šo valstu īpatsvaram samazinoties līdz 13%. Imports no ES vecajām dalībvalstīm samazinājies par 26%, īpatsvaram importa kopvērtībā samazinoties līdz 38%. Gulbe to skaidro ar to, ka Latvijas patērētāji ir mainījuši savus ieradumus un tagad tik daudz vairs neiegādājas dārgus pārtikas produktus, ko galvenokārt importēja no vecajām ES dalībvalstīm. Imports no Baltijas valstīm samazinājies par 13%, īpatsvaram palielinoties līdz 37% no kopvērtības.

Importa sadalījumā pa atsevišķām valstīm imports no Lietuvas samazinājies par 8% un veido 28% no importa kopvērtības. Imports no Polijas samazinājies par 23%, īpatsvaram kopējā importā nedaudz samazinoties līdz 10%. Igaunijas, Dānijas, Vācijas un Nīderlandes īpatsvars nav ievērojami mainījies. Nozīmīgākās deviņas valstis importā veido 9% no valstu kopskaita, dodot 79% no importa kopvērtības.

Piena produktu eksporta struktūrā joprojām ievērojamu vietu ieņem pilnpiens, kas eksportēts 23,1 miljona latu vērtībā, siers - 12,7 miljonu latu vērtībā, pilnpiena pulveris - 5,9 miljonu latu vērtībā, kā arī vājpiena pulveris - 3,6 miljonu latu vērtībā.

Imports no Lietuvas samazinājies par 18 miljoniem latu. Cigarešu imports samazinājies. Kviešu imports ievērojami palielinājies. Cukura imports turpina palielināties. Putnu gaļas imports palielinājies. Šokolādes imports nedaudz samazinājies. Banānu imports palielinājies pusotru reizi. Svaiga siera un biezpiena imports svara izteiksmē nedaudz palielinājies, samazinoties cenai.

Imports no Polijas samazinājies par 23 miljoniem latu. Cūkgaļas imports ievērojami samazinājies. Cigarešu imports ievērojami samazinājies. Cukura konditorejas imports samazinājies. Margarīna imports palielinājies. Raudzētu piena produktu imports svara izteiksmē nedaudz palielinājies, samazinoties cenai.

Imports no Vācijas samazinājies par 11 miljoniem latu. Cūkgaļas imports nav mainījies. Sojas spraukumu imports pēc samazinājuma ievērojami palielinājies. Siera, cigarešu un negrauzdētas kafijas imports nav mainījies. Rapša eļļas imports samazinājies divas reizes.

Imports no Igaunijas samazinājies par 26 miljoniem latu, ievērojami samazinoties pilnpiena izejvielas importam. Alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu imports samazinājies. Cūkgaļas imports pēc palielinājuma samazinājies. Gaļas pārstrādes produktu imports svara izteiksmē palielinājies, samazinoties cenai. Vistu gaļas imports palielinājies. Cukura imports palielinājies divas reizes.

Imports no Nīderlandes samazinājies par 15 miljoniem latu, saglabājoties ievērojama apjoma sojas spraukumu importam. Augļu imports ievērojami samazinājies. Tomātu imports svara izteiksmē nav mainījies, samazinoties cenai. Svaigu ziedu imports nav mainījies, turpretī palielinājies dzīvo augu un spraudeņu imports. Vistu gaļas imports ievērojami samazinājies.

Imports no Dānijas samazinājies par 18 miljoniem latu, ievērojami samazinoties sojas pupu un negrauzdētas kafijas importam.

Kviešu imports no Lietuvas reeksportam ievērojami palielinājies. Cigarešu imports no Lietuvas ievērojami samazinājies. Atvēsināta laša imports no Zviedrijas samazinājies. Sojas spraukumu imports no Nīderlandes reeksportam uz Krieviju nav mainījies, bet imports no Vācijas palielinājies divas reizes. Degvīna imports no Krievijas ievērojami samazinājies. Cūkgaļas imports no Vācijas, Igaunijas un Polijas nedaudz samazinājies.

Cukura imports no Lietuvas un Dānijas pastāvīgi palielinās. Bezalkoholisko dzērienu imports no Igaunijas samazinājies. Gaļas pārstrādes produktu imports no Igaunijas nedaudz samazinājies. Šokolādes imports no Lietuvas samazinājies. Ziedu imports no Nīderlandes saglabājies iepriekšējā līmenī. Vistas gaļas imports no Lietuvas pēc samazinājuma palielinājies. Margarīna imports no Polijas turpina palielināties. Raudzētu piena produktu imports no Polijas nav mainījies. Tomātu imports no Nīderlandes pēc palielinājuma samazinājies līdz 2007.gada līmenim. Grauzdētas kafijas imports no Lietuvas nav mainījies. Banānu imports no Lietuvas ievērojami palielinājies.

Analizējot eksporta attīstības tendences, Gulbe norādīja, ka gaļas eksports palielinājies, pieaugot gan cūkgaļas, gan vistas gaļas eksportam, taču liellopa gaļas eksports nav mainījies Pērn palielinājies dzīvu dzīvnieku eksports, pieaugot gan liellopu, gan cūku eksportam, savukārt gaļas pārstrādes produktu eksports nedaudz samazinājies.

"Zivju eksports saglabājies iepriekšējā līmenī, zivju pārstrādes produktu eksports samazinājies gandrīz divas reizes. Piena izejvielas eksports uz Lietuvu svara izteiksmē nav mainījies, ievērojami samazinoties eksporta cenai. Piena pulveru eksports svara izteiksmē palielinājies, samazinoties eksporta cenai, sviesta eksports palielinājies, siera eksports samazinājies vairāk nekā divas reizes, olu eksports palielinājies divas reizes. Graudaugu eksports svara izteiksmē nav mainījies, samazinoties eksporta cenai. Rapša sēklu eksports svara izteiksmē palielinājies, samazinoties eksporta cenai. Cukura konditorejas eksports nedaudz samazinājies, šokolādes eksportam saglabājoties iepriekšējā līmenī, miltu produktu eksports saglabājies iepriekšējā līmenī," skaidroja Gulbe.

Runājot par importa attīstības tendencēm, Gulbe stāstīja, ka gaļas imports samazinājies, samazinoties visu galveno gaļas veidu importam, arī gaļas pārstrādes produktu imports palielinājies, samazinoties cenai. Samazinājies arī svaigu un saldētu zivju un zivju pārstrādes produktu imports.

Samazinoties pilnpiena izejvielas importam, palielinājies fasēta pilnpiena imports par zemām cenām. Arī krējuma, svaigu sieru, biezpiena un raudzētu produktu imports palielinājies.

Samazinoties cenai, sviesta imports nav mainījies. Siera imports samazinājies, ievērojami samazinoties importa cenai. Nozīmīgāko augļu un dārzeņu veidu imports samazinājies, samazinoties cenai. Kafijas imports svara izteiksmē nedaudz samazinājies, ievērojami samazinoties cenai. Turpina palielināties cukura imports, savukārt cukura konditorejas un šokolādes imports samazinājies. Nedaudz samazinājies miltu produktu imports. Taukvielu imports svara izteiksmē nav mainījies, samazinoties cenai.