Apskati, analīzes, vērtējumi

Neraža pasaulē sola Latvijai peļņu

Laikraksts "Lietišķā Diena" raksta par gaidāmo graudaugu ražu Eiropā.

Cilvēku pūļi, kas veldzējas pie ūdenstilpnēm, izkaltusi zeme un svelmē kūstošs asfalts uz lielceļiem - šāda aina jūlija vidū nebija nekas neparasts Eiropas valstīs. Nomācošais karstums daudzviet - šī vasara atzīta par gadsimta karstāko vasaru - ne tikai nogurdina cilvēkus, bet arī draud ļoti nepatīkami atsaukties uz maizes un gaļas plauktu saturu. Sagaidāms, ka dabas untumu dēļ pārtikas produkti šoruden kļūs dārgāki, taču Latvijas ekonomikai tas varētu nākt par labu, jo pie mums gaidāma laba graudaugu raža, ko varēs realizēt par augstāku cenu.

Maskavā šogad ir netipiski karsts. Meteorologi 16. jūlijā reģistrējuši karstāko laiku kopš 1938. gada, turklāt svelme ievilkusies vairāk nekā trīs nedēļas. Arī ārpus metropoles saule neskopojas ar svilinošiem stariem, un to īpaši sāpīgi izjūt lauksaimnieki. Melnzemes reģionos valsts vidienē karstums izpostījis kviešu, miežu un citas labības sējumus 10 miljonu hektāru platībā. Tas ir gandrīz divreiz vairāk nekā visa Lielbritānijas lauksaimniecībā izmantojamā zeme, ziņo laikraksts The New York Times. Pasaules trešās lielākās «labības klēts» - Krievijas - auglīgākajās zemēs nevienalietus pilīte neesot nokritusi kopš aprīļa, tādēļ augsne ir izkaltusi un augi mirst. 17 lauksaimniecības reģionos izsludināts ārkārtas stāvoklis.

Sausuma dēļ graudaugu audzētāju apvienība pazeminājusi šā gada ražas prognozi no 85 miljoniem tonnu līdz 81,5 miljoniem. Salīdzinājumam, pērn tika novākti 97 miljoni tonnu graudu. Pašas Krievijas vajadzībām gan pietikšot, jo palikuši uzkrājumi no ražīgajiem iepriekšējiem gadiem.

Maize neaug

«Krievijā tāds sausums nav bijis kopš 1972. gada. Zemnieki tur saka, ka nav vērts dzīt uz lauka kombainus, jo navko pļaut. Krievija ir liels spēlētājs tirgū, tādēļ tas būs jūtams trieciens. Arī citur pasaulē plosās dabas katastrofas. Ungārijā, Polijā un Ķīnā bija plūdi, kas iznīcināja daļu sējumu. Taču cieš ne tikai labība. Karstuma dēļ Eiropā govīm krities izslaukums. Gaļas dzīvniekiem jāuzstāda papildu ventilatori, lai tie kūtīs neno -mirtu. Tas viss kopā noteikti atstās iespaidu uz lauksaimniecības produkcijas cenām,» Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe sarunā ar LD paredz, ka pārtikas sadārdzināšanās ir neizbēgama.

Šāda tendence jau redzama biržā. Kviešu cena septembra piegādēm ASV pieaugusi par 0,7%, un paredzams, ka turpinās kāpt. Parīzes biržā cenas auga pēdējās trīs nedēļas un nu novembra piegādēm sasniegušas atzīmi 174,5 eiro par tonnu, vēsta aģentūra Reuters. Tas ir par astoņiem eiro jeb 5% vairāk nekā vasaras sākumā.

«Pieaugumam ir fundamentāls pamats,» aģentūrai Bloomberg skaidro Austrālijas investīciju firmas CWA Global Markets Pty analītiķis Tobijs Hasals, «laika apstākļu radītie draudi noteikti likuši daudziem cilvēkiem tirgū pārskatīt savus priekšstatus par pieprasījuma un piedāvājuma attiecībām nākotnē». Viņš neizslēdz iespēju, ka cilvēku bažas par pārtiku izmantos spekulanti, lai rudenī dārgāk pārdotu graudus tiem, kuriem pietrūks labības.

Latvijai iespēja nopelnīt

Cietēju vidū ir arī citi lielie Eiropas piegādātāji, kā Francija un Vācija. Lielākā graudu audzētāja Tuvajos Austrumos Turcija pavēstījusi, ka raža būs par 15% zemāka, nekā tika prognozēts pavasari. Arī Ukrainas valdība atzinusi, ka zaudēs vismaz trīs miljonus tonnu graudu, ziņo laikraksts Pravda.

Citu valstu nelaime var nākt par labu Latvijas zemniekiem, kuriem rodas iespēja par labāku cenu eksportēt graudaugu ražu.

«Labības audzēšanā karstumam nav ne vainas, ja vien ir mitrums. Latvijā šovasar mitruma nav trūcis. Kāds Zemnieku saeimas pārstāvis nesen teica, ka būšot vidēja raža, taču dzirdēju speciālistu runājam, ka patiesībā būs labāka par vidējo. Tas nozīmē, ka būs pietiekami daudz produkcijas eksportam,» optimistiski uz dabas rotaļām ar laikapstākļiem raugās DnB NORD Bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvji šonedēļ paziņoja, ka prognozētā graudaugu kopraža būs 1,75 miljoni tonnu. Aptuveni pusi labības varētu eksportēt.

Patērētājiem grūtāk

«Tā kā Krievijā sējumi ir izdeguši un cenas globālajā tirgū aug, zemniekiem tas nāks par labu. Arī Latvijas ekonomikai kopumā šim cenu kāpumam jābūt stimulējošam efektam, lai gan patērētājiem nāksies sadzīvot ar dārgākiem miltu produktiem un gaļu. Gaļu tāpēc, ka labība tiek izmantota gaļas dzīvnieku audzēšanā,» P. Strautiņš sarunā ar LD pauž, ka rēķinās ar būtisku līdzekļu pienesumu valsts budžetā, «var teikt, ka lielākie ieguvēji būs zemnieki, bet patērētāji būs zaudētāji - cits lielākā, cits mazākā mērā».

Arī I. Gulbe piekrīt, ka Latvija kā ceturtā lielākā graudu eksportētāja Eiropas Savienībā būs ieguvēja no cenu kāpuma. Taču viņa netic, ka pārtika veikalos varētu kļūt ievērojami dārgāka: «Valstī ekonomiskais stāvoklis nav uzlabojies. Par uzlabojumiem runā tikai politiķi, kuriem svarīgi pirms vēlēšanām parādīt, ko viņi ir padarījuši. Taču reāli pirktspēja nav pieaugusi un rudenī tā samazināsies vēl vairāk, jo pieaugs rēķini par apkuri».

Lai arī ziņas no Eiropas šķiet biedējošas, dažu masu mediju celtajai panikai par gaidāmo badu nav pamata. Franču analītiķi lēš, ka šogad visās ES valstīs kopā raža sasniegs 129,5 miljonus tonnu, kas ir tikai mazliet mazāk par pērnā gada 129,8 miljoniem.

Lietišķā Diena