Apskati, analīzes, vērtējumi

Par patēriņa cenu izmaiņām 2014. gada augustā

AgroPols
09.09.2014

"Nordea" komentārs par patēriņa cenām 2014. gada augustā: Piens kļuvis dārgāks?

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2014. gada augustā, salīdzinot ar 2013. gada augustu, palielinājies par 0,8%. Precēm cenas samazinājās par 0,1%, bet pakalpojumiem pieauga par 3,2%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 0,3%.

Nordea bankas Latvijā ekonomists Gints Belēvičs: "Pretēji gaidītajam, augustā vidējais patēriņa cenu līmenis pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu ir audzis straujāk par visiem mēnešiem šogad. 0,8% gada inflācijas līmenis ir augstākais, ko esam novērojuši pēdējā laikā.

Statistikas dati liecina, ka augustā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, cenas kāpušas pienam un piena produktiem, kas ir mazliet paradoksāli, ņemot vērā Krievijas embargo un kā rezultātu piena produktu būtisku cenas samazināšanos veikalos. Acīmredzot augustā cenu apsekošana tikusi veikta vēl pirms veikali paspējuši samazināt piena produktu cenas. Vislielāko pienesumu gada inflācijas rādītājam veikuši tieši piens un piena produkti, tabakas izstrādājumi un cenu kāpums restorānos un kafejnīcās, bet lētāki palikuši augļi, degviela un siltumenerģija.

Visticamāk, viens no skaidrojumiem salīdzinoši lielajam gada inflācijas lēcienam augustā bija 2013. gada augusts, kad patēriņa cenas piedzīvoja deflāciju pret 2012. gada augustu. Septembrī, visticamāk, atkal ieraudzīsim zemākus inflācijas rādītājus. Piemēram, Igaunijā augusta patēriņa cenas pret pērnā gada augusta cenām bija samazinājušās par 0,7%."

Informāciju sagatavoja Signe Lonerte, "Nordea Latvija" sabiedrisko attiecību speciāliste.


"DNB bankas" komentārs:
Kafija un cigaretes kļuvušas dārgākas

Patēriņa cenu gada inflācija augustā palielinājās līdz augstākajam līmenim kopš pērnā gada janvāra jeb 0.8%. Taču cenu kāpumu veicinošie faktori joprojām kopumā ir vāji un līdz elektrības tirgus liberalizācijai nākamā gada janvārī tālāks inflācijas pieaugums nav gaidāms.

Negadās bieži, kad mēneša laikā kopējo cenu līmenī visvairāk paaugstina tāds diezgan specifisks produkts kā maltā kafija, kā tas ir šoreiz. Savukārt gada laikā vislielākā ietekme bijusi tabakas izstrādājumiem. Līdzīgi kā šo produktu sniegtā bauda, arī apstākļi, kas radīja nelielo inflācijas kāpumu augustā, ir gaistoši.

Visi iespējamie un gandrīz neiespējamie notikumi pasaules finanšu tirgos un ekonomikā aizvadītā mēneša laika, kas tuvākajā nākotnē ietekmēs patēriņa cenu līmeni Latvijā, ir bijuši ar drīzāk pazeminošu, nevis palielinošu ietekmi:

• Vispārzināma lieta ir daļējais Krievijas pārtikas importa embargo. Kā jau ražotāji bija solījuši, piena produktu cenas tiešām samazinās. Cenu lejupslīde augustā vēl tikai sākās, un cenu datos ietekme vēl tikai izpaudīsies. Augustā piena produktu mēneša deflācija bija tikai 0.4%, bet līdz šim brīdim cenu kritums jau ir acīmredzami lielāks. Gada griezumā piena un tā produktu cenas vēl bija diezgan lielos plusos (5.9%), atspoguļojot iepriekš notikušu svaigpiena cenu kāpumu, bet tā jau ir vēsture.

• Eirozonas ekonomiskā konjunktūra vairāk pavājinājusies, ko apliecina arvien dramatiskākie Eiropas Centrālās bankas soļi ekonomikas stimulēšanai. Jo lēnāka būs ekonomikas izaugsme eirozonā, jo zemāka inflācija, kurai savukārt ir ietekme uz cenu līmeni Latvijā.

• Ar iepriekš minēto, bet ne tikai ar to ir saistīts straujš naftas cenu kritums. Jūlija beigās Brent naftas cena bija 106.02 par barelu, augusta beigās tā bija samazinājusies līdz 103.19 dolāriem, bet vakar līdz 100.04 dolāriem. Vēl jūnijā tā pārsniedza 115 dolāru atzīmi. Tāpēc gaidāma transporta degvielu cenu samazināšanas, vēlāk saruks arī gāzes un apkures cenas.

Vienīgais nozīmīgais inflāciju veicinošais faktors līdz gada beigām būs algu kāpums. Saskaņā ar augustā publicētajiem datiem, to gada pieaugums 2.ceturksnī bija 6.4%. Tas ir mazāk nekā 1.ceturkšņa 7.5%, bet krietni vairāk nekā iepriekšējos trīs gados, kad tas pārsvarā svārstījās ap 4%. Algu kāpuma atspulgs ir pakalpojumu cenu arvien augošā inflācija, kas jau sasniegusi 3.2%, jūlijā tā vēl bija 3.0%, bet gadu iepriekš - apaļa nulle. Taču ārējiem faktoriem strādājot pretējā virzienā, kā šobrīd, kopējais cenu līmenis var augt pavisam nedaudz arī apstākļos, kad darbietilpīgu pakalpojumu cenas kāpj diezgan strauji. Mājsaimniecību patēriņa grozā dominējoša ietekme ir precēm, kuru cenas vairāk nosaka situācija pasaules, nevis Latvijas ekonomikā.

Kā priekšvēstnesis par norisēm Latvijas ekonomikā nereti kalpo notikumi pārējās Baltijas valstīs, kur patēriņa inflācija šobrīd strauji slīd uz leju un ir ievērojami zemākā līmenī. Lietuvā gada inflācija augustā noslīdēja līdz 0.2%. Liela ietekme ir siltuma cenām, kuru kritums kaimiņvalstī sekoja pēc līdzīga krituma Latvijā pērn, atšķirīgas Gazprom cenu politikas dēļ. Latvijā siltuma cenas tagad ir gandrīz stabilizējušās, bet pie šādām naftas cenām to kritumam atkal jāatsākas vēlāk. Savukārt Igaunijā jau iestājusies deflācija, arī tur tas lielā mērā saistīts ar mājsaimniecību patērēto enerģiju, šajā gadījumā elektrības cenu kritumu, pateicoties palielinātai jaudai savienojumos ar Somiju. Cerību uz mājsaimniecībām piegādātās elektrības cenu kritumu mums tuvākajā nākotnē nav, bet varbūt šis apstāklis nedaudz mazinās janvārī gaidāmo cenu kāpumu.

Informāciju sagatavoja Pēteris Strautiņš, "DNB bankas" ekonomikas eksperts.


Ekonomikas ministrijas Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļa: Augustā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas

Šā gada augustā, salīdzinot ar jūliju, patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,6%. Precēm cenas samazinājās par 0,9%, bet pakalpojumiem tās palielinājās par 0,1 procentu.

Augusta mēnesim ir raksturīgs cenu samazinājums. Cenu līmeņa samazinājums augustā, galvenokārt, ir saistīts ar sezonāliem faktoriem - jauno ražu un sezonas preču izpārdošanu.

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu samazināšos augustā bija pārtikai, kam cenas saruka par 1,9%. Ņemot vērā pārtikas preču lielo īpatsvaru patēriņa grozā, cenu pazemināšanās šajā preču grupā noteica kopējā cenu līmeņa samazināšanos par 0,5 procentpunktiem. Vislielākā ietekme bija cenu kritumam dārzeņiem (samazinājums mēneša laikā par 31%). Jāatzīmē, ka pasaules pārtikas cenas samazinās jau kopš aprīļa.

Pazeminoša ietekme uz patēriņa cenām augustā bija arī degvielai. Mēneša laikā degvielai cenas samazinājās par 2%, kas kopējo cenu līmeni samazināja par 0,12 procentpunktiem. Saistībā ar stabilām naftas piegādes prognozēm, pasaules naftas cenas augustā turpināja samazināties - vidēji cenas mēneša laikā samazinājās par 5%. Augusta beigās pasaules degvielas cenas bija noslīdējušas līdz zemākajam līmenim gada laikā.

Salīdzinoši neliela ietekme uz cenu līmeni augustā bija arī cenu kritumam apaviem (samazinājums mēneša laikā par 5,2 %), kopējo patēriņa cenu līmeni samazinot par 0,1 procentpunktu.

Pārējās preču un pakalpojumu grupās cenu svārstības augustā būtiski neietekmēja kopējo cenu līmeni.

2014. gada augustā, salīdzinot ar iepriekšējā gada augustu, patēriņa cenas palielinājās par 0,8%. Gada vidējā inflācija bija 0,3 procenti.

Kopumā 2014. gadā sagaidāma mērena inflācija. To ietekmēs arī lēnā izaugsme eirozonā un tirdzniecības ierobežojumi starp ES un Krieviju. Ekonomikas ministrija prognozē, ka gada vidējā inflācija var būt zem 1 % pie nosacījuma, ja pasaules pārtikas un naftas produktu cenas saglabās pašreizējo tendenci un nav sagaidāms to straujš pieaugums.

Informāciju sagatavoja Ieva Šnīdere, Ekonomikas ministrijas Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas vecākā referente.

AgroPols

x

Paroles atgadināšana