Apskati, analīzes, vērtējumi

Piena cenu krīze sagaidāma ap Ziemassvētkiem

Raivis Spalvēns, Nacionālā informācijas aģentūra LETA
12.12.2014

Patlaban Eiropas Savienībā (ES) piena cenu krīze nav jūtama, taču to var sagaidīt šogad ap Ziemassvētkiem un nākamajā gadā, 11. decembrī Latvijas piensaimniecībai veltītā konferencē atzina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra eksperte Silvija Dreijere.

Viņa stāstīja, ka piena cenām ir tendence samazināties. Piemēram, šogad vājpiena pulvera cena ES, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir par 35% zemāka, sviesta cena pagājušajā gadā samazinājusies par 23%, bet pilnpiena pulvera cena - par 36%. Tiesa, gada laikā nedaudz mazāk sarukusi sūkalu pulvera cena - par 8%.

Dreijere arī informēja, ka atsevišķu siera veidu cenas gada laikā būtiski samazinājušās, piemēram, "Čedera" siera cena gada laikā ES sarukusi par 19%, bet "Edam" siera cena - par 22%.

Eksperte tāpat norādīja, ka šī gada laikā būtiski samazinājusies vidējā piena iepirkuma cena Baltijas valstīs un ES, taču Latvijā piena cena visu gadu bijusi zemākā. Ja šā gada janvārī vidējā piena iepirkuma cena Latvijā bija 34,2 centi par kilogramu, tad Igaunijā tā bija 39,62 centi par kilogramu, Lietuvā - 36,45 centi par kilogramu, bet vidēji ES - 39,91 cents par kilogramu.

Savukārt šā gada septembrī piena vidējā cena Latvijā saruka līdz 23,36 centiem par kilogramu, Igaunijā - 25,15 centiem par kilogramu, Lietuvā - 22,78 centiem par kilogramu, bet vidēji ES - 36,34 centiem par kilogramu.

Dreijere nevarēja atbildēt uz jautājumu, kāpēc novērotas tik būtiskas cenu atšķirības Baltijas valstīs un ES, taču viņa pieļāva, ka "īsti tīra spēle tā nav".

Nākamajos desmit gados piena pieprasījums pasaulē pārsniegs piedāvājumu

Nākamajos desmit gados piena pieprasījums pasaulē pārsniegs piedāvājumu, Latvijas piensaimniecībai veltītajā konferencē sacīja Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Rigonda Krieviņa.

Krieviņa stāstīja, ka Krievijas un Ķīnas pieprasījums pēc piena ik gadus aug par 30%, kas patlaban un nākotnē kalpos kā dzinulis ražotājiem. Pēc ministrijas pārstāves teiktā, nākotnē šo pieprasījumu varēs nodrošināt tieši Eiropas Savienības (ES) un ASV ražotāji.

Lielākais piena ražošanas pieaugums ES sagaidāms tradicionālajās piena ražošanas valstīs - Francijā, Vācijā, Polijā, Nīderlandē un Lielbritānijā, jo šajās valstīs ir veiktas vērienīgas investīcijas nozares attīstībā, kā arī tajās ir zemākas piena ražošanas izmaksas.

Savukārt neliels pieaugums piena ražošanā nākamajos gados sagaidāms Baltijas valstīs, kurām patlaban ir grūti konkurēt ārējos tirgos ar lielajām ražotājvalstīm, kā arī to piena cenas ir mazāk konkurētspējīgas.

Lai Latvijā risinātu situāciju, Zemkopības ministrija nākamajos gados turpinās veicināt vidējo un lielo piensaimniecību īpatsvara palielināšanu, kā arī piena izslaukuma un ražošanas pieaugumu. Saimniecību efektivitātes kāpināšanai tiks sniegts atbalsts saimniecību modernizācijai, ganāmpulku paplašināšanai, kvalitatīvu dzīvnieku atražošanai un zināšanu līmeņa celšanai.

Pēc Krieviņas teiktā, Latvijas piensaimniekiem ir jādomā par produktu ar pievienoto vērtību radīšanu. "Patlaban Latvija joprojām lielākoties eksportē izejvielas, taču vairāk jādomā par produktiem ar augstu pievienoto vērtību," uzsvēra ministrijas pārstāve.

Krieviņa arī norādīja, ka Latvijas piensaimniekiem vairāk jādomā par bioloģiskā piena ražošanas palielināšanu. Patlaban no kopējiem saražotajiem piena apjomiem bioloģisks piens ir tikai 7,6%, taču no tiem tikai 30% tiek tirgoti kā bioloģiskais piens.

Lai iekarotu Ķīnas tirgu, nozares uzņēmumiem jākooperējas

Piena pārstrādes uzņēmumiem ir iespējams iekarot Ķīnas tirgu, taču vienkāršāk to būtu paveikt, nozares uzņēmumiem kooperējoties,  konferencē sacīja Latvijas-Ķīnas Biznesa padomes valdes priekšsēdētājs Artis Kampars (V).

Kampars informēja, ka saskaņā ar esošajām prognozēm Ķīnas piena tirgus - gan patēriņš, gan ražošana, gan arī imports - nākamajos gados būtiski augs. Viņš piebilda, ka, lai arī Ķīna atbalsta savu piena produktu ražošanu, tomēr pieprasīti būs arī importētie produkti. Ja 2012.gadā Ķīna no citām valstīm importēja aptuveni 6,2 miljonus tonnu piena produktu, tad 2030.gadā tie būs aptuveni 21,7 miljoni tonnu.

Patlaban piena produktus uz Ķīnu visvairāk - 60% - eksportē Jaunzēlande un Austrālija, 25% - Eiropas Savienības valstis (Francija, Nīderlande un Vācija), bet 10% - ASV. Kopumā uz Ķīnu piena produktus eksportē 60 valstis, savukārt tirgū pieejami vairāk nekā 200 piena produktu zīmoli.

Pēc Kampara teiktā, populārākie piena produkti Ķīnā ir pasterizēts piens, kas aizņem 57% tirgus daļu, tam seko piena pulveris - 25%, jogurts - 8%, piena dzērieni - 6%, kā arī siers u.c. piena produkti - 4%. Importētā piena cena mazumtirdzniecībā svārstās no 1,95 līdz 5,9 eiro par litru, bet augstākas kvalitātes produktiem līdz pat 8,5 eiro par litru.

"Piens nav tradicionāls Ķīnas patērētāju pārtikas produkts, tāpēc ieiet šajā tirgū ar piena produktiem ir liels izaicinājums. Tiesa, piena produktu popularitāte Ķīnā būtiski aug, ko veicina vairāki faktori, piemēram, Ķīnas valdības veiktā sociālā kampaņa par piena lietošanas labajām īpašībām, pieprasījums pēc veselīgas pārtikas, kā arī ķīniešu vēlme pārņemt rietumu valstu dzīvesstilu, kas izpaužas arī pārtikas lietojumā," stāstīja Kampars.

Viņš arī norādīja uz pieaugošo Ķīnas iedzīvotāju pirktspēju. Piemēram, 2013.gadā Ķīnā vidējais ienākumu līmenis bija 6736 eiro gadā, kas nozīmē, ka vidēji cilvēki mēnesī saņem ap 600 eiro. Tajā pašā laikā 36% no Ķīnas iedzīvotājiem saņem no 10 000 līdz 100 000 eiro gadā. "Šī algu tendence palielinās, līdz ar to stereotips, ka Ķīna nav maksātspējīga, nav patiess," uzsvēra Kampars.

Runājot par Latvijas piena produktu ražotāju iespējām iekarot Ķīnas tirgu, Kampars stāstīja, ka, lai Latvijas piena produkti nonāktu Ķīnā, vispirms ir jāpanāk vispārēja Latvijā ražotā piena sertifikācija, jādomā par uzņēmumu individuālo sertifikāciju, kā arī uzņēmumam Ķīnā nepieciešams atrast partneri ar importa licenci. "Partneris, ar kuru strādājat Ķīnā, ir galvenā veiksmes atslēga," norādīja Kampars.

Ķīnas tirgus iekarošanas mēģinājumos Kampars Latvijas uzņēmumiem iesaka kooperēties, jo pat lielākie Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi, salīdzinot ar globālām kompānijām, ir niecīgi.

"Nav runa tikai par ražošanas apjomu, bet arī par iespējām atrast tirdzniecības kanālus, lai process notiktu veiksmīgi. Kooperējoties jādomā par vienota zīmola izstrādi, piemēram, ka Latvijā ražo kvalitatīvus un "zaļus" piena produktus," uzsvēra Kampars.

Raivis Spalvēns
Nacionālā informācijas aģentūra LETA

x

Paroles atgadināšana