Agrobizness un lauki skaitļos

Igaunijā slaucamo govju skaits turpina samazināties

Novembrī notikušajā piena forumā Šķirnes lopu audzētāju apvienības vadītājs Tanels Bulitko informēja: „Pirms desmit gadiem Igaunijā bija 158 tūkst. slaucamo govju, bet šobrīd, piena ražošanas nozarē valdošās krīzes dēļ, slaucamo govju skaits ir mazāks par 100 tūkst. Jā, diemžēl tāda ir īstenība - šobrīd Igaunijā ir tikai 97 tūkst. slaucamo govju. Tas jau tuvinās kritiskajai robežai, aiz kuras ciltsdarbu veikt vairs nav iespējams”.

Novembrī notikušajā piena forumā Šķirnes lopu audzētāju apvienības vadītājs Tanels Bulitko informēja: „Pirms desmit gadiem Igaunijā bija 158 tūkst. slaucamo govju, bet šobrīd, piena ražošanas nozarē valdošās krīzes dēļ, slaucamo govju skaits ir mazāks par 100 tūkst. Jā, diemžēl tāda ir īstenība - šobrīd Igaunijā ir tikai 97 tūkst. slaucamo govju. Tas jau tuvinās kritiskajai robežai, aiz kuras ciltsdarbu veikt vairs nav iespējams”.

Īpaši nežēlīgi krīze iespaidojusi tieši mazos piena ražotājus. Ja agrāk piena lopu audzēšanu saimniecības lielākoties izbeidza pašu saimnieku vecuma dēļ, tad tagad galvenais iemesls ir zemās piena cenas, kas tiek maksātas mazajiem ražotājiem. Turklāt savulaik bija arī cerība darbību izbeigušo saimniecību lopiem sameklēt pircējus, bet tagad atrast kādu, kurš vēlētos ražošanu paplašināt, ir gandrīz neiespējami. Gadu desmitiem saimniecības ir centušās izvairīties no augstas kvalitātes piena lopu nonākšanas gaļas kombinātā. Taču pašreiz pat fermeriem, kuri vēlētos paplašināt ražošanu, trūkst naudas lopu iepirkšanai.

Situācija labāka nav arī lielo ganāmpulku īpašniekiem - viņi tāpat daudzko ir pārdevuši un pārkārtojuši savu uzņēmumu. Tā rīkojušies pat uzņēmumi, kuros ir ieguldīts ārzemju kapitāls - piemēram, SIA „VR Vasavere”, SIA „Kehra Agro”, „Aardla Piimauhistu” u. c. Ganāmpulkus samazina arī priekšlaicīga lopu izbrāķēšana un nosūtīšana uz kautuvēm, lai gan tie varētu vēl dot pienu un arī pēcnācējus. Taču tādējādi var samazināt izdevumus ārstniecībai un medikamentiem...

„Vairāki fermeri, kuri pašlaik vēl turpina piena ražošanu, ir nolēmuši nākotnē to vairs nedarīt. Slaucamās govis un jaunlopi tiek apsēkloti ar gaļas šķirnes buļļiem, un ar to tiek pārtraukta augstražīgu pēcnācēju saņemšana, un piena ganāmpulku izaugsme apstājas,” skaidro Tanels Bulitko. Šāds ceļš ir arī vienīgais krīzes pārvarēšanai - par to liecina pēdējā laikā strauji augošais gaļas lopu skaits. Jau tagad no visa liellopu daudzuma Igaunijā gaļas lopi veido 14%.

T. Bulitko raizējas arī par to, ka laikā, kad saimniecībām trūkst līdzekļu, jaunlopi tiek pāroti haotiski - kaut kur ciemā vai arī savā ganāmpulkā atrodot bulli un nekā nezinot par tā ciltsrakstiem. „Tādējādi netiek izmantots jauno ganāmpulku ģenētiskais potenciāls, un šādi dzimušo jaunlopu produktivitāte pazeminās. Negatīvo iespaidu mēs redzēsim jau pēc 2-3 gadiem. Ja nopietni tiek izlemts, ka mākslīgās apsēklošanas vietā priekšroka dodama pārošanai, ir jāpērk jauns bullis ar augstu ģenētisko un cilts vērtību,” savu viedokli pauž T. Bulitko.

„Pēdējā laikā no Igaunijas uz ārzemēm ir pārdots apmēram 1150 jaunlopu, kas perspektīvā mūsu ciltsdarbu ganāmpulkos var iespaidot negatīvi. Naudas trūkuma dēļ esam pārdevuši arī vairāk nekā simts šķirnes jaunlopu. Agrāk gada laikā pārdevām ne vairāk kā pārdesmit. Tiesa, pārdoto lopu skaits šajā gadā vēl ganāmpulka lielumu sevišķi neiespaido, bet tā nevar rīkoties bezgalīgi. Pēc pāris gadiem pašreizējais lielais jaunlopu pārdošanas apjoms var iespaidot ganāmpulka pamatsastāvu,” stāsta a/s „Tartu Agro” vadītājs Āvo Melders.

Viņam piekrīt Tanels Bulitko: „Es ceru, ka tad, kad krīze būs garām, liellopu skaits Igaunijā nebūs samazinājies tiktāl, ka nāksies atteikt tiem, kuri vēlēsies lopus pirkt, jo nebūs ko piedāvāt. Piena lopu skaitu un pārdošanas iespējas mazina arī tas, ka no piedzimušajiem teļiem pamata ganāmpulkā nokļūst tikai 67%. Visi šie fakti liecina par to, ka jaunlopu ganāmpulku turēšanai būtu jāpievērš lielāka uzmanība”.

Gandrīz puse no Igaunijas slaucamām govīm ir izvietotas jaunās fermās, lai gan pēdējā laikā novietņu renovācija un jauno celtniecība ir apstājusies. Tagadējās piena cenas neļauj cerēt, ka tuvākajā laikā to celtniecība varētu atsākties. „Šodien veikto ciltsdarbu varēsim vērtēt pēc trim gadiem, jo tā ir nopietna investīcija nākotnei. Ja tas pārtrūkst, nākotne ir grūti prognozējama,” uzsver Tanels Bulitko.