Agrobizness un lauki skaitļos

Lauksaimniecības industrijas nozīmīgākie notikumi - rekordraža, Zemes fonda starts un piena kvotu brīvlaišana

Ingrīda Mičāne, Nacionālā informācijas aģentūra LETA
21.12.2015

Aizvadītā gada nozīmīgākie notikumi lauksaimniecības industrijā ir rekordlielā graudu un rapša raža, ilgi gaidītā Latvijas Zemes fonda darbības sākšana, kā arī veiksmīgs piena kvotu ēras noslēgums, par mata tiesu izvairoties no miljoniem lielas sodas naudas.

Vienlaikus gads iezīmējies arī ar iepirkuma cenu samazinājumu dārzeņu, gaļas un piena sektorā, kā arī lielākā rūpnīcas "Latvijas piens" akcionāra bankrotu.

Gada notikums bija 2,58 miljonu tonnu graudu iekūlums, kas ir visu laiku rekords un saskaņā ar ekspertu prognozēm arī nākamgad būs viens no Latvijas eksporta balstiem. Vienlaikus audzētāji nav apmierināti ar graudu kvalitāti, kā arī cenu, tai vidēji svārstoties ap 148,06 eiro par tonnu, kas ir zemākā cena pēdējo četru gadu laikā.

Nozīmīgs notikums bija arī Latvijas Zemes fonda darbības starts 1.jūlijā. Par fonda nepieciešamību diskutēts vairākus gadus, tādēļ iespēja beidzot zemi pārdot valstij no zemnieku puses uztverta ar atsaucību, par ko liecina realizēto darījumu skaits teju viena miljona eiro apmērā.

Savukārt visā Eiropas Savienībā beidzoties piena kvotu ērai, Latvijas piensaimniekiem izdevās pēdējā brīdī samazināt izslaukumus un nodotā piena daudzumu, kvotu izpildot par 99,14% un līdz ar to par mata tiesu izvairoties no draudošās soda naudas divu miljonu eiro apmērā.

Vienlaikus nozare šogad piedzīvojusi dramatisku - 39% - piena iepirkuma cenas kritumu tirgus pārprodukcijas dēļ, kas rosina bažas par vājāko saimniecību bankrotu. Dramatisks cenu kritums piemeklēja arī dārzeņu sektoru un cūkkopības nozari, kura turklāt otro gadu dzīvo Āfrikas cūku mēra draudu ēnā. Kopējais nozaru attīstības temps ir būtiski palēninājies, un, cenām stabilizējoties, atkopšanās laiks būs ilgs.

Spēcīgs trieciens piensaimniekiem bija arī kooperatīva "Trikāta KS" bankrots trīs miljonu parāda dēļ, ko nesamaksāja piena uzpircējs, Jelgavas rūpnīca "Latvijas piens". Tā kā kooperatīvs ir lielākais uzņēmuma akcionārs, nesaskaņu dēļ nākamgad nav izslēgta rūpnīcas pāriešana cita, iespējams, ārzemju investora rokās.

Vienlaikus ar minētajām negācijām visas nozares šogad saņēma nozīmīgas subsīdijas, kas uzņēmumiem un saimniecībām ļāva veikt būtisku modernizāciju un ražošanas jaudu palielināšanu. Lauku attīstības programmā līdz 2020.gadam lauksaimniecības un mežsaimniecības projektiem kopumā pieejami 1530 miljoni eiro, bet zivsaimnieki varēs realizēt projektus par 183,6 miljoniem eiro.

Nākamajā gadā lauksaimniecības industrijā varētu gaidīt konsolidāciju un lēnu izaugsmi. Fakts, ka Latvijas piensaimniecība izdzīvojusi, nemazinot saražotā piena daudzumu, lai arī cena nesedz ražošanas izmaksas, apliecina ražotāju konkurētspēju brīvā tirgus apstākļos. Tikmēr lielākā mācība graudkopības sektorā - slēgt nākotnes līgumus brīžos, kad tirgū ir laba cena. Šī gada lieliskā kopraža parādīja zemes potenciālu un arī šaurās vietas - kaltēšanas un uzglabāšanas jaudu nepietiekamību.

Ingrīda Mičāne
Nacionālā informācijas aģentūra LETA

x

Paroles atgadināšana