Citas ziņas sadaļā
Ekonomikas ministrija visticamāk ir ražīgākā literāro fantāziju radīšanas ministrija. Informatīvais ziņojums "Par Latvijas ekonomisko attīstību"
Saeimas [ārkārtas vai kārtējās] vēlēšanas ir valdības reālā restarta absolūtā nepieciešamība, bet ne pietiekamība
Būs kārtējais lozungs bez satura. Tas par plānoto EvikaS paziņojumu
Mierinātājs ir tas, kurš baro krokodilu, cerot, ka tas viņu apēdīs pēdējo.
Andris Miglavs: man patīk, ka Mārtiņš Kazāks ir atkalievēlēts
Procesi piena tirgū: cenu straujais kāpums ir beidzies
Bez paradumu maiņas cilvēces izliešana notekcaurulē...
Latvijas Administratīvi teritoriālā 2019.-2020. gada reforma. Skats no aizmugures
Viedoklis par 2020. gadā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pieņemšanu noteiktās Administratīvi teritoriālās reformas būtību, formulēšanas procesu un turpmāko ietekmi
Šī ekonomikas aste ir neglābjami iekaisusi, tas ir gangrēnas perēklis. Kuru vienkārši jāamputē
ViedokļiEiropas iedzīvotāji ir par atbalstu lauksaimniekiemAgnese Krieviņa, AgroPols
31.03.2010 Pērnā gada nogalē (novembris - decembris) Eiropas Komisijas uzdevumā veikta ES iedzīvotāju aptauja, lai noskaidrotu attieksmi pret ES Kopējo lauksaimniecības politiku. Katrā no 27 dalībvalstīm aptaujāti 1000 cilvēki. Galvenais aptaujas secinājums Eiropas iedzīvotāji plaši atbalsta jaunos lauksaimniecības politika mērķus ES līmenī, kā arī lielākā daļa uzskata, ka lauksaimniecības pašreizējais budžets būtu jāsaglabā. Nospiedoši lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju lauksaimniecību un lauku vidi redz kā ļoti svarīgus Eiropas nākotnes jautājumus (vidēji 90%). Plašu atbalstu iedzīvotāji izteikuši jaunajiem politikas mērķiem, kas ietver atbalstu lauksaimniekiem, lai tiktu galā ar jaunajiem izaicinājumiem, ko rada klimata pārmaiņas, nepieciešamība kļūt vairāk uz tirgu orientētiem; taisnīgāku atbalsta sadali un atbalsta sasaistīšanu ar vides standartu ievērošanu; lauku vides uzturēšanu un lauku ekonomikas attīstīšanu. Eiropas iedzīvotāji uzskata, ka lauksaimniecības politikai galvenā uzmanība būtu jāvelta lauksaimniecības produktu kvalitātes un drošības nodrošināšanai, tāpat arī jāgarantē pienācīgs ienākumu līmenis lauksaimniekiem un saprātīgas cenas patērētājiem, kā arī jāaizsargā vide un jācīnās ar klimata pārmaiņām. Tāpat iedzīvotāji domā, ka lauksaimniecības politikas jautājumi būtu risināmi ES līmenī. Atsevišķā jautājumu sadaļā par klimata pārmaiņām, 2/3 aptaujāto neuzskata, ka lauksaimniecība ir viens no galvenajiem klimata pārmaiņu cēloņiem, turklāt gandrīz puse (46%) respondentu domā, ka lauksaimniecība jau šobrīd devusi nozīmīgāko ieguldījumu klimata pārmaiņu novēršanā. Lielākā daļa aptaujāto (82%) piekrīt, ka ES ir jāpalīdz lauksaimniekiem, lai tie varētu saimniekot veidā, kas palīdzētu cīnīties ar klimata pārmaiņām. Tāpat lielākā daļa (77%) uzskata, ka lauksaimniecību tuvāko gadu laikā skars klimata pārmaiņas. Kopumā 83% aptaujāto ir par atbalsta saglabāšanu lauksaimniekiem. Lielākā daļa respondentu (66%) norādījuši, ka KLP budžets ir vai nu adekvāts, vai par mazu, salīdzinājumā ar 17%, kas uzskata to par lielu. Tāpat vairums (70%) domā, ka nākotnē atbalsts lauksaimniekiem būtu jāpalielina vai jāsaglabā ap pašreizējo līmeni. Salīdzinot ar iepriekš veiktajām aptaujām, pēdējo trīs gadu laikā vērojams atbalsta pieaugums lauksaimniecības budžeta palielināšanai. Avots: EC press release, 30.03.2010.
|



