Citas ziņas sadaļā
Procesi piena tirgū: cenu straujais kāpums ir beidzies
Bez paradumu maiņas cilvēces izliešana notekcaurulē...
Latvijas Administratīvi teritoriālā 2019.-2020. gada reforma. Skats no aizmugures
Viedoklis par 2020. gadā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pieņemšanu noteiktās Administratīvi teritoriālās reformas būtību, formulēšanas procesu un turpmāko ietekmi
Šī ekonomikas aste ir neglābjami iekaisusi, tas ir gangrēnas perēklis. Kuru vienkārši jāamputē
Zemes neapsaimniekošana nekādi neatbilst latviešu nācijas dzīvesziņai. Atspulgs uz reakciju par zemes kadastrālās vērtības palielināšanu
A.Miglavs: Nedarot to, kas jādara, mēs kā valsts savā attīstībā zaudēsim nākamos 3-5 gadus
Andris Miglavs LZA konsīlijā par ATR-2019: VARAM īstenotā pieeja patiešām ir katastrofāla
LZA HSZN ekspertu konsilijs: ATR ir jāatliek
Katrs neveselais Latvijas iedzīvotājs ietekmē valsts budžetu
ViedokļiEiropas iedzīvotāji ir par atbalstu lauksaimniekiemAgnese Krieviņa, AgroPols
31.03.2010 Pērnā gada nogalē (novembris - decembris) Eiropas Komisijas uzdevumā veikta ES iedzīvotāju aptauja, lai noskaidrotu attieksmi pret ES Kopējo lauksaimniecības politiku. Katrā no 27 dalībvalstīm aptaujāti 1000 cilvēki. Galvenais aptaujas secinājums Eiropas iedzīvotāji plaši atbalsta jaunos lauksaimniecības politika mērķus ES līmenī, kā arī lielākā daļa uzskata, ka lauksaimniecības pašreizējais budžets būtu jāsaglabā. Nospiedoši lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju lauksaimniecību un lauku vidi redz kā ļoti svarīgus Eiropas nākotnes jautājumus (vidēji 90%). Plašu atbalstu iedzīvotāji izteikuši jaunajiem politikas mērķiem, kas ietver atbalstu lauksaimniekiem, lai tiktu galā ar jaunajiem izaicinājumiem, ko rada klimata pārmaiņas, nepieciešamība kļūt vairāk uz tirgu orientētiem; taisnīgāku atbalsta sadali un atbalsta sasaistīšanu ar vides standartu ievērošanu; lauku vides uzturēšanu un lauku ekonomikas attīstīšanu. Eiropas iedzīvotāji uzskata, ka lauksaimniecības politikai galvenā uzmanība būtu jāvelta lauksaimniecības produktu kvalitātes un drošības nodrošināšanai, tāpat arī jāgarantē pienācīgs ienākumu līmenis lauksaimniekiem un saprātīgas cenas patērētājiem, kā arī jāaizsargā vide un jācīnās ar klimata pārmaiņām. Tāpat iedzīvotāji domā, ka lauksaimniecības politikas jautājumi būtu risināmi ES līmenī. Atsevišķā jautājumu sadaļā par klimata pārmaiņām, 2/3 aptaujāto neuzskata, ka lauksaimniecība ir viens no galvenajiem klimata pārmaiņu cēloņiem, turklāt gandrīz puse (46%) respondentu domā, ka lauksaimniecība jau šobrīd devusi nozīmīgāko ieguldījumu klimata pārmaiņu novēršanā. Lielākā daļa aptaujāto (82%) piekrīt, ka ES ir jāpalīdz lauksaimniekiem, lai tie varētu saimniekot veidā, kas palīdzētu cīnīties ar klimata pārmaiņām. Tāpat lielākā daļa (77%) uzskata, ka lauksaimniecību tuvāko gadu laikā skars klimata pārmaiņas. Kopumā 83% aptaujāto ir par atbalsta saglabāšanu lauksaimniekiem. Lielākā daļa respondentu (66%) norādījuši, ka KLP budžets ir vai nu adekvāts, vai par mazu, salīdzinājumā ar 17%, kas uzskata to par lielu. Tāpat vairums (70%) domā, ka nākotnē atbalsts lauksaimniekiem būtu jāpalielina vai jāsaglabā ap pašreizējo līmeni. Salīdzinot ar iepriekš veiktajām aptaujām, pēdējo trīs gadu laikā vērojams atbalsta pieaugums lauksaimniecības budžeta palielināšanai. Avots: EC press release, 30.03.2010. |