Viedokļi

PVD vadītājs sola vietējo ražotāju atbalstu

Tirdzniecībā pastiprināti kontrolējam ievestos produktus, jo vietējie produkti tiek rūpīgi pārbaudīti jau to ražošanas posmā, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" akcentē Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

Māris Balodis sola, ka savas kompetences ietvaros dienests maksimāli veicinās vietējās produkcijas ražošanas konkurētspēju gan iekšējā, gan ārējā tirgū, regulāri pārbaudot uzņēmumu produkciju un tādējādi liekot viņiem būt līmenī. Viņš sola arī iespēju robežās palīdzēt eksporta „placdarmu" meklēšanā, operatīvi ātri apkalpojot tirdznieciskus darījumus, kā arī izmantojot dažādas starptautisko attiecību sadarbības formas mūsu ražotāju attīstības labā. PVD vadītājs domā, ka reorganizācijas rezultāti būs manāmi jau šovasar.

Balodis, norāda, ka Latvijā ražotie produkti tiek kontrolēti vairākos posmos - ieguves, ražošanas un tirdzniecības posmā. Savukārt no trešajām valstīm ievestie pārtikas produkti, kurus ieguves un ražošanas posmos ir uzraudzījusi šī produkta izcelsmes valsts kontroles institūcija, Latvijā tiek pārbaudīti uz valsts robežas. Kontrole notiek visur vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, kur PVD pārbauda ne tikai no trešajām, bet arī no ES dalībvalstīm ievestos pārtikas produktus.

Attiecībā uz importa produkciju Balodis kā biežāko pārkāpumu norāda centienus ievestos produktus uzdot par vietējiem. "Daudziem radusies ideja, ka Latvijas vārdu kā zīmolu var izmantot, to piemērojot gluži citas izcelsmes produktiem. Ir gadījumi, kad produktu preču pavadzīmēs norādīta pareizā produkta izcelsmes valsts, bet veikalos cenu zīmē parādās izcelsmes valsts - Latvija. Līderi šajā jomā pašlaik ir gurķi, un drīz sāksies tomātu un zemeņu viltošana. Jebkurā gadījumā PVD inspektori jau patlaban veikalos pastiprināti kontrolē šo jomu," atzina Balodis.

Savukārt kā tipiskākos pārkāpumus vietējos uzņēmumos Balodis nosauc neatbilstības telpu un aprīkojuma higiēnā - līdz 22%, apmēram 17% konstatētas neatbilstības saistībā ar pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas pasākumu ieviešanu, 18% kopumā konstatē pārkāpumus uzņēmumu tīrīšanas un dezinfekcijas pasākumos un personāla higiēnā, savukārt pārtikas preču marķējuma neatbilstības konstatē 6% no pārbaudītajiem uzņēmumiem.

Kopumā visbiežāk tiek kontrolēti tie uzņēmumi, kuru iepriekšējās plānveida pārbaudēs konstatēti pārkāpumi, par kuriem saņemtas patērētāju sūdzības, kā arī ir aizdomas par iespējamo patērētāju maldināšanu, piemēram, tirgoti piena produkti ar augu taukiem, taču bez norādes marķējumā.

Pilnu interviju ar Balodi var lasīt biznesa portāla "Nozare.lv" sadaļā "Viedokļi, intervijas".