Viedokļi

LOSP kopīgi ar Latvenergo risina energoapgādes problēmas

Pamatojoties uz janvāra elektroapgādes traucējumiem un to radītajiem zaudējumiem, lauksaimnieki izteica neapmierinātību, ka pēdējos gados dažādu cēloņu izraisītu bojājumu rezultātā saimniecībām ir gan īslaicīgi, gan ilglaicīgi elektropadeves traucējumi, kas būtiski traucē lauksaimniecisko ražošanu, kuru rezultātā tiek bojātas ražošanā nepieciešamās iekārtas un programmas. Lai kopīgi pārrunātu energoapgādes problēmu risinājumus un Latvenergo atbildību klientu priekšā, 4. februārī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valde tikās ar A/S “Latvenergo” (Latvenergo) valdi.

Lauksaimnieki izsaka gandarījumu par Latvenergo savlaicīgi plānoto remontdarbu un elektropadeves atslēgšanas saskaņošanu, tādējādi neradot pārāk lielus zaudējumus saimniecībām.

No lauksaimnieku puses tika aktualizēts jautājums par koncerna atbildību pret ražotājiem, saistībā ar elektroenerģijas padeves traucējumiem un elektropadeves kvalitāti. Nav skaidri definēts, kādos gadījumos Latvenergo pilda vai nepilda ar klientu noslēgtā līguma noteiktās saistības. Piemēram, attiecībā uz elektroenerģijas piegādes līgumu juridiskām personām, ir noteikts, ka piegādātāja atbildība ir samaksāt lietotājam savas vainas dēļ par nepiegādāto elektroenerģiju, vai nepamatoti pārtraukto elektroenerģiju pēc trīskārtīga tarifa vai samaksāt par sava personāla vainas dēļ nepiegādāto elektroenerģiju, vai nepamatoti pārtraukto elektroenerģijas piegādi, pēc seškārtīga tarifa, vai arī atlīdzināt radītos zaudējumus atbilstoši radītajam mantas samazinājumam, ja tie pārsniedz šo samaksu.

Līgumos nav konkrēti definēti gadījumi un situācijas, kas raksturo stihiskas un cita rakstura nelaimes, līdz ar to nav iespējams konkrēti definēt gadījumus, kad iestājas Latvenergo atbildība klienta priekšā. Vai tiešām kopš 2005.gada vētrām nav bijis neviens gadījums, kad elektropadeves zudums bijis Latvenergo neizdarības dēļ?

Tāpat ļoti plašs ir arī elektrības kvalitātes jēdziens, jo nav saprotams kā pie dažādas kvalitātes elektroenerģijas nodrošināšanas padeves pieļaujams, ka viens un tas pats tarifs ir saimniecībām, kurās ir regulāra elektrības padeve un saimniecībās, kurās ir regulāri un bieži vien ilgstoši elektrības padeves zudumi. Nav pieļaujams, ka par dažādas kvalitātes pakalpojumu tiek noteikts viens tarifs, jo arī lauksaimniekam par sliktas un labas kvalitātes graudiem samaksa ir atšķirīga. Tāpēc turpmākajās sarunās ar atbildīgajām iestādēm, jārisina jautājums arī par kvalitātes kontroles dienesta izveidošanu, kas spētu kontrolēt kvalitātes standartus un tarifu pamatotību.

Nepieciešams valstiski paskatīties uz jautājumu, sadalot atbildību visām iesaistītajām pusēm. Veicot grozījumus Enerģētikas un Aizsargjoslu likumā, kā arī pakārtotajos Ministru kabineta (MK) noteikumos, nepieciešams iestrādāt, ka, vietās kur aizsargjoslas gar 110kv augstsprieguma līnijām ir jāpaplašina, to var darīt, kompensējot zemes īpašniekiem zaudējumus, par to, ka mežu šajā platībā audzēt vairs nevarēs. Pretējā gadījumā varētu veidoties situācija, ka viena SIA vai A/S atņem īpašniekam zemi sava biznesa sakārtošanai. Protams, ir jākoncentrējas uz energoapgādes nepārtrauktu nodrošināšanu, taču, lai to nodrošinātu ir jāinvestē līdzekļi līniju iztīrīšanai, nepieļaujot zemju nacionalizēšanu. Pamatojoties uz visu pušu atbildību, jāņem vērā, ka bieži vien tieši koki, kas atrodas ārpus aizsargjoslām rada vislielāko apdraudējumu elektrolīnijām. Līdz ar to vajadzētu ieviest sistēmu, kas nosaka arī meža īpašnieku atbildību, lai nodrošinātu, ka līnijas netiktu apdraudētas no kritušiem kokiem, kas ir tālāk no elektrolīnijām.

Tikšanās laikā tika identificēta problēma, kādēļ jau vairākus gadus cieš lauksaimnieki, jo Lauku attīstības programmas (LAP) modernizācijas projektos, plānojot elektroapgādes jaudas palielināšanu, liela daļa līdzekļu netiek norakstīti attaisnotajos izdevumos. Latvenergo izteica gatavību tuvākajā laikā kopīgi situāciju risināt.

Valstiski būtisks risinājums, kas mazinātu dažādu bojājumu radītos zaudējumus elektrotīklos, būtu gaisa vadu līniju pārveide par zemes kabeļu līnijām, bet līniju pārveide izmaksā divas reizes dārgāk nekā jaunu gaisa vadu līniju izveide. Šāds ilgtermiņa ieguldījums garantētu vienmērīgu elektropadeves nodrošināšanu un dabas apstākļu radīto postījumu rezultātā, saimniecībām neradītu ilglaicīgus elektrības zudumus. Lauksaimniekus izbrīna fakts, vai tiešām valsts līmenī ir aprēķināts, ka regulāra un bieža gaisa vadu līniju labošana, kas prasa milzīgus laika, darba un finansiālos ieguldījumus ir izdevīgāka nekā kabeļa izveide, kas sniegtu drošu un nepārtrauktu, ilgtermiņā garantētu elektrības padevi. Nav saprotams, pēc kādiem aprēķiniem tiek panākts, ka gaisa vadu līniju uzturēšana valstij ir izdevīgāka?

Tāpat LOSP aktualizēja jautājumu par to, ka vajadzētu veidot datu bāzi, apzinot līnijas, kurās atrodas lielākās ražojošās saimniecības ar iekārtām, kuras atkarīgas no elektropadeves un kas var tikt neatgriezeniski bojātas vai elektrības pārrāvuma gadījumā bojāt lielu daudzumu saražotās produkcijas.

LOSP ierosināja, ka vajadzētu izstrādāt sistēmu, ka gadījumā, kad tiek pārtraukta elektroapgāde, saimniecībai tiktu nodrošināts strāvas ģenerators, kas tiktu klasificēts kā daļa no pakalpojuma. Šī jautājuma risināšanā LOSP vērsīsies pie Sabiedrisko pakalpojumu regulatora.

Latvenergo pārstāvji arī informēja, ka situācijās, kad ir elektroapgādes zudums, vienojoties ar attiecīgajām institūcijām, piemēram, Valsts Ugunsdzēsības un Glābšanas dienestu ir iespējams no valsts materiālās rezerves iegūt vajadzīgās jaudas ģeneratoru. Tāpat Latvenergo pārstāvji informēja, ka sistematizēti tiek uzlabota komunikācija starp klientu un energoapgādes nodrošinātāju, jo tiek ieviesta sistēma, kas iespējami operatīvi nodotu ziņu (telefona īsziņas veidā) klientam par bojājumu un tā aptuveno novēršanas ilgumu. Šādas automatizētas sistēmas ieviešana būtiski palīdzētu lauksaimniekiem reaģēt uz situāciju un rīkoties, lai radītu pēc iespējas mazākus zaudējumus saimniecībai.

Lai mazinātu energoapgādes problēmas saimniecībās, Latvenergo iesaka izmantot UPS (uninterrupted power supply) iekārtas, kas nodrošina nepārtrauktu strāvas piegādi. Taču nav alternatīva aizsardzības sistēma apjomīgām, datorizētām, lielas jaudas sistēmām, kurām jābūt nepārtrauktai elektropadevei, jo UPS nav domāts lielas jaudas sistēmām, taču ģeneratori nav domāti ilglaicīgai darbībai. Galvenā problēma ir tā, ka valstī nav izstrādāta enerģētikas politika. Mēs varam klasificēt problēmas, bet tā kā valstī nav konkrēta redzējuma uz energopolitikas nākotni, tad arī valsts līmeņa problēmu risinājumi ir grūti definējami.

LOSP izsaka pateicību Latvenergo vadībai par izpratni un vēlmi apzināt un risināt lauksaimnieku problēmas, jo pirmie pozitīvie lēmumi situācijas uzlabošanā jau ir panākti. LOSP un Latvenergo tikšanās laikā tika aktualizētas problēmas, kuru risināšana prasīs arī citu atbildīgo institūciju iesaistīšanu, līdz ar to abu organizāciju valdes vienojās, ka šādas tikšanās nepieciešams rīkot regulāri.