Viedokļi

Veikalniekiem lauku reģionos bažas par iespējām ieviest jaunos kases aparātu noteikumus; apsver iespēju pārtraukt darbību

Ainārs Sauka, Nac.ag. LETA
27.11.2014

Uzņēmējiem lauku reģionos ir bažas par iespējām ieviest jaunos kases aparātu noteikumus, tāpēc daži apsver iespēju nākamgad pārtraukt darbību, 26. novembrī notikušajā diskusijā par jaunajām prasībām kases aparātiem un sistēmām atzina Latvijas Tirgotāju asociācijas izpilddirektore Irēna Krustozoliņa.

Viņa norādīja, ka grūtības piemēroties jaunajiem kases aparātu noteikumiem ir ne tikai tiem mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, kuriem Latvijas lauku reģionos, piemēram, ir viens veikals, bet arī tiem mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, kuriemm ir vairāki veikali.

"Lai spētu izpildīt jauno noteikumu prasības, lauku uzņēmējiem būs jāpalielina uzcenojums precēm, lai viņi varētu veidot uzkrājumus jaunu kases aparātu vai jaunu kases sistēmu iegādei, jo nereti lauku reģionos esošo uzņēmumu kontos mēdz būt ļoti maz vai nav nekādu līdzekļu vispār," atzīmēja Krustozoliņa.

Viņa arī skaidroja, ka līdz šim reģionu uzņēmēji nav atpelnījuši iepriekš veiktās investīcijas pārejai uz eiro, kā arī videonovērošanas ieviešanai. "Tāpēc mazajiem lauku uzņēmējiem ir bažas, ka viņiem nebūs naudas, lai ieviestu izmaiņas, līdz ar to nākamgad var nākties slēgt vairākus lauku veikalus."

Taču, lai novērstu veikalu slēgšanu, mazie uzņēmēji aicina Valsts ieņēmumu dienestu noteikt samērīgu pārejas periodu, lai būtu iespēja atpelnīt veiktos ieguldījumus. "Mazie un vidējie tirgotāji nespēj realizēt ātras izmaiņas - ir vajadzīgs ļoti pārdomāts un ilgs pārejas periods," atzina Krustozoliņa.

Turklāt jāņem vērā, ka veikali laukos pamatā pilda sociālo, nevis biznesa funkciju, jo finansiāli tie spēj eksistēt tikai veikalu grupas ietvaros, piebilda Krustozoliņa.

Kā ziņots, saskaņā ar VID informāciju izmaiņas elektronisko kases aparātu sistēmas lietošanā un tehniskajās prasībās skars salīdzinoši nelielu komersantu daļu un ievērojami sekmēs nodokļu ieņēmumu pieaugumu. Proti, 88% uzņēmumu, kuri savā darbībā izmanto kases aparātus vai kases sistēmas, arī turpmāk varēs izmantot pašreizējos kases aparātus, jo šo nodokļu maksātāju struktūrvienības apgrozījums 2013.gadā nesasniedz 200 000 eiro.

VID aprēķini arī liecina, ka kopējās jauno prasību izmaksas varētu būt no 7 780 830 eiro līdz 14 124 516 eiro. Sākotnējo ieviešanas izmaksu maksimālais īpatsvars pret nozares 2013.gada kopējo apgrozījumu vidēji veido 0,072%, un minētie ieguldījumi varētu atmaksāties nepilnu divu gadu laikā, norāda VID.

Tāpat ziņots, ka grozījumi 2014.gada 11.februāra Ministru kabineta noteikumos "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskās prasības" un "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība'' tika izstrādāti, ņemot vērā uzklausītos nevalstisko organizāciju viedokļus un iebildumus attiecībā uz pieņemtajām kases aparātu un kases sistēmu noteikumu normām, kas uzņēmēju vidū radījušas neviennozīmīgu izpratni vai neskaidrību par to piemērošanu, kā arī ņemot vērā VID identificētās problēmas tirdzniecības nozarē.

Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš pauž viedokli, ka VID izstrādātās jaunās prasības kases aparātiem un sistēmām ir spilgts piemērs, kas apliecina, ka jauna regulējuma ieviešanā valsts pirms tā stāšanās spēkā neveic aprēķinu par šī regulējuma ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi.

Tirgotāji uzskata, ka jaunā regulējuma ieviešanas izmaksas biznesam ir nesamērīgi augstas un izvirzīto mērķi - cīnīties ar "ēnu" ekonomiku - var sasniegt daudz lētāk un efektīvāk.

Nac.ag. LETA

x

Paroles atgadināšana