Viedokļi

Šure: "Bordo karotīte'' ir legāls vietējo ražotāju protekcionisms

Ingrīda Mičāne, Nacionālā informācijas aģentūra LETA
23.03.2015

Pērn ieviestā "Bordo karotīte'' izvērtusies par legālu vietējo ražotāju protekcionismu, savukārt divu karotīšu - "Zaļās" un "Bordo" - līdzās pastāvēšana pircējiem galvu nejaucot, jo katrai no tām ir sava nozīme, intervijā aģentūrai LETA norādīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure.

"Neatkarīgi no tā, ar kādu karotīti produkts marķēts, kvalitāte pārsniedz noteiktos standartus, pārstrāde ir izsekojama, kā arī produkts nesatur neko no ģenētiski modificētiem organismiem. Produktiem jābūt ražotiem Latvijā, bet atšķirība ir izejvielu proporcijās. "Zaļās karotītes'' sastāvā 75% jābūt vietējām izejvielām, bet "Bordo" pieļauj arī ievestās izejvielas," sacīja Šure.

Jautāta, kāpēc nevar atstāt tikai vienu - "Bordo'' - ''karotīti'' un nejaukt galvu ne pircējiem, ne ražotājiem, Šure atbildēja noraidoši.

"Jau vēsturiski "Zaļā karotīte'' asociējas ar to, ka šo produktu ražošanā ir izmantotas tikai vietējās izejvielas. Tā tas arī ir, jo līdz šim neviens ārzemju ražotājs "Zaļo karotīti'' nav ieguvis, lai gan teorētiski to varētu. Savukārt "Bordo karotīte'' ir paredzēta uzņēmumiem, kuri izejvielas ieved, tādēļ nebūtu pareizi šo uzņēmumu produkciju palikt zem "Zaļās" kvalitātes zīmes. Tagad sistēma ir daudz skaidrāka," sacīja uzņēmēja.

Savukārt jautāta, vai "Bordo karotītes'' statuss iepirkumos tiešām "strādā" vai tomēr joprojām iznākumu nosaka zemākā cena, viņa atzina, ka "sāk strādāt un arvien vairāk uzņēmumu to novērtē".

"Būtībā ''karotītes'' izveide ir legāls vietējo ražotāju protekcionisms. Tā kā līdz šim iepirkumos noteicošais faktors bija cena, skolās un slimnīcās varēja pasniegt ne pārāk labu produktu. Tagad, uzrādot karotītes sertifikātu, uzņēmums iegūst prioritāti iepirkumos visos valsts sektoros. Publisko pārtikas iepirkumu kopējā vērtība pērn bija 27,4 miljoni eiro, bet tikai nelielā daļā uzvar uzņēmumi ar vietējo produkciju. Kāpēc šo naudu jāatdod importam?" norādīja Šure.

Tāpat viņa sacīja, ka "Bordo karotītes'' statuss nozīmē ne tikai priekšroku iepirkumos, bet arī veiksmīgākas eksporta iespējas.

"Pārtikas kvalitātes klastera programmā veicam tirdzniecības misijas, kur tiek izpētīts tirgus, iepircējiem aizsūtīts produktu katalogs, sarunātas pārrunas ar tirdzniecības ķēdēm. Dažkārt pirmais šāviens neizšauj, bet, ja atbilst kvalitāte, iepakojums, sākas nākamā sarunu kārta, nosūta pārbaudes partiju utt. Tā jau ir reāli apgūti vairāki eksporta virzieni, piemēram, maiznīca "Flora" ienāca Zviedrijas tirgū. Lai uzņēmums dabūtu "Bordo karotīti", nav obligāti jāiestājas klasterī, bet tas tomēr dod prioritāti, jo norāda uz augstiem kritērijiem," rezumēja federācijas vadītāja.

"Bordo karotīte'' ar valdības lēmumu tika ieviesta 2014.gada augustā, kā pirmais novembrī to saņēma AS "Aloja-Starkelsen" par augļu želejām. Patlaban zīmols piešķirts aptuveni 100 produktiem, savukārt "Zaļā karotīte'' ir piešķirta vairāk nekā 150 dažādiem produktiem.

Ingrīda Mičāne
Nacionālā informācijas aģentūra LETA

x

Paroles atgadināšana