NVO paziņojumi

A/S „Preiļu siers” ņirgājas par zemniekiem un zemnieku kooperatīviem

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) biedri – piena kooperatīvi –uzskata, ka A/S „Preiļu siers” ņirgājas par zemniekiem, nosūtot sūdzību Eiropas Komisijai par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām izmaksāto atbalstu. Uzņēmuma vadītājs savā sūdzībā izsaka sašutumu par to, ka dažāda veida atbalsts ir izmaksāts lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām, taču tajā pašā laikā nav bijis pieejams pārstrādes uzņēmumiem.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) biedri – piena kooperatīvi –uzskata, ka A/S „Preiļu siers” ņirgājas par zemniekiem, nosūtot sūdzību Eiropas Komisijai par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām izmaksāto atbalstu. Uzņēmuma vadītājs savā sūdzībā izsaka sašutumu par to, ka dažāda veida atbalsts ir izmaksāts lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām, taču tajā pašā laikā nav bijis pieejams pārstrādes uzņēmumiem. „Žēl, ka A/S „Preiļu siers” savos paziņojumos nesniedz informāciju par izmaksātā atbalsta apjomiem arī piena pārstrādes uzņēmumiem,” teic LLKA valdes locekle un LPKS „Piena ceļš” valdes priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece. Ja salīdzinām piena nozares lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību un Latvijas piena pārstrādes uzņēmumu saņemto Lauku attīstības programmas un valsts subsīdiju atbalstu 2008. un 2009. gadā (sk. attēlu Nr. 1), var secināt, ka piena pārstrādes uzņēmumi ir saņēmuši lielāku finansiālo atbalstu. Bez tam, atšķirībā no lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām, piena pārstrādes uzņēmumi var pretendēt arī uz atsevišķu Latvijas investīciju un attīstības aģentūras administrēto programmu atbalstu.

Papildus jāuzsver, ka iepriekšējā plānošanas periodā piena kooperatīvu saņemtais atbalsts ievērojami atšķīrās no piena pārstrādes uzņēmumu saņemtā finansējuma (sk. attēlu Nr. 2 un attēlu Nr. 3).

Rezultātā var secināt, ka, neskatoties uz to, ka lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības līdz šim ir varējušas saņemt atbalstu no dažādiem gan Lauku attīstības programmas, gan valsts subsīdiju pasākumiem, atbalsta summa ir bijušas salīdzinoši nelielas. Tāpēc par nekorektiem ir uzskatāmi piena pārstrādes uzņēmumu apgalvojumi par kooperatīvu pastiprinātu atbalstīšanu, radot negodīgu konkurenci.

„Piena pārstrādes uzņēmumi kooperatīvus sauc par starpniekiem, taču tā ir demagoģija. Jāsaprot, ka kooperatīvs pieder pašiem zemniekiem un tas ir instruments, lai atrastu zemniekam izdevīgākos risinājumus. Un no kooperatīva vadības puses tiek ieguldīts pamatīgs darbs, lai to izdarītu. Ir arī starpnieki, kas nodarbojas ar līdzīga veida pakalpojumu sniegšanu un produkcijas iepirkšanu no lauksaimniekiem, taču viņus interesēs nevis zemnieku maciņš, bet iespēja pašam nopelnīt. Tāpat kā pārstrādes uzņēmumiem, kuri pieder atsevišķiem īpašniekiem, kurus zemnieku labklājība nebūt neinteresē,” teic piena kooperatīva „Laura” valdes priekšsēdētājs Uldis Štoss. Jāuzsver, ka to apliecina arī situācija A/S „Preiļu siers”, kur uzņēmums vēl nav norēķinājies ar zemniekiem par pienu 2009. gada oktobrī, taču tajā pašā laikā gada beigās uzņēmuma akcionāri izmaksājuši sev dividendes par iepriekšējiem gadiem. Zemnieku saimniecības „Salenieki” īpašniece Ruta Norkārkle teic: „Ir bijuši gadījumi, kad A/S „Preiļu siers” par pienu mums samaksājis tikai divus santīmus. Taču runa nav tikai par cenu, svarīga ir arī attieksme. No šī uzņēmuma pozitīvu attieksmi tā arī nesagaidīju. Pašreiz nododu pienu piena kooperatīvam „Trikāta KS” un esmu ar šī kooperatīva darbu apmierināta.”

Nesaprotama arī liekas atsevišķu valdības pārstāvju vēlme piena pārstādes uzņēmumus aizstāvēt, ņemot vērā, ka valsts ir ieguvēja, ja pievienotā vērtība tiek radīta tepat Latvijā. Jāuzsver gan, ka laikam neviens nav aizdomājies līdz tam, ka valstiskais ieguvums būtu uz zemnieku rēķina. Jo, kā zināms, kolēģi Lietuvā maksā diezgan stabilu piena iepirkuma cenu, neatļaujoties manipulēt ar zemniekiem, kā tas ir Latvijā. „Mēs nevaram pakļaut riskam visus zemniekus, kurus apvienojam, laužot līgumus ar Lietuvas pārstrādes uzņēmumiem un realizējot pienu Latvijas pārstrādes uzņēmumiem, kuri nav pierādījuši, ka tiem var uzticēties. Tagad, kad piena trūkst, viņi ir gatavi slēgt līgumus, taču tad, kad būs par daudz, mēs nebūsim vajadzīgi. Un tad jau būs par vēlu – arī Lietuvā mūsu piens vairs nebūs vajadzīgs,” uzskata LLKA valdes loceklis un kooperatīva „Dzēse” valdes priekšsēdētājs Māris Petrēvics. Bez tam, nomaksāto nodokļu apjoms par nodarbinātajiem vēl neliecina par uzņēmuma darbības efektivitāti. Par efektivitāti varam runāt, ja pie mazāka darbinieku skaita, uzņēmums spēj sasniegt vairāk.

Nobeigumā jāsecina, ka no piena pārstrādes uzņēmumu puses ir jūtamas bažas par piena kooperatīvu pieaugošo lomu, kas izpaužas kā populistisku aicinājumu izplatīšana par svaigpiena eksporta aizliegšanu, neprecīzas informācijas atspoguļošana un sūdzības iesniegšana Eiropas Komisijai par lauksaimniecības kooperatīvu saņemto atbalstu. „Nostājoties pret kooperatīviem, piena pārstrādes uzņēmumi nostājas pret nozīmīgāko posmu savas ražošanas procesa nodrošināšanai – zemniekiem,” tā U.Štoss. „Esam iestājušies Eiropas Savienībā un rezultātā darbojamies vienotā tirgū, tirgojot pienu, kur tas ir izdevīgāk. A/S „Preiļu siers” rīcība liecina par problēmām uzņēmuma iekšienē, ko tas cenšas atrisināt, vēršoties pret citiem tirgus spēlētājiem. Aicinām gan zemniekus, gan citus A/S „Preiļu siers” sadarbības partnerus uzmanīties un rūpīgi izvērtēt, vai strādāt kopā ar šo piena pārstrādes uzņēmumu,” aicina LLKA valdes loceklis Sandris Bēča.