NVO paziņojumi

LOSP aicina sakārtot zemes politiku Latvijā

Krista Garkalne, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP)
02.12.2010

29. novembrī notika Lauku atbalsta dienesta (LAD) rīkotā preses konference par lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) apsekošanas rezultātiem, kurā piedalījās arī LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

LOSP pozitīvi vērtē, ka LAD ir pārņēmis šo procedūru un konstatējis, ka pēc lietošanas mērķa lauksaimniecības zemes atšķiras, ko pierāda arī LAD apsekojuma rezultāti. Tas nozīmē, ka viena no nacionālajām bagātībām netiek mērķtiecīgi un racionāli izmantota. Svarīgi ir sakārtot situāciju lauksaimniecības zemes sektorā. Joprojām paliek būtisks jautājums, noskaidrot, kāpēc šī zeme netiek izmantota un apstrādāta, jo ne vienmēr galvenais iemesls ir resursu trūkums. LOSP uzskata, ka paaugstinātā nodokļu likme par neapstrādāto lauksaimniecības zemi būs viens no instrumentiem, kas liks pašvaldību darbiniekiem apzināt iemeslus, kāpēc zeme netiek apstrādāta, jo gala lēmumu par palielinātā nodokļa uzlikšanu noteiks pašvaldība.

LAD ir apsekojis platības un tālākais ir pašvaldību kompetencē, piemērot paaugstināto nodokli, vai nē. Pašvaldībai ir doti instrumenti, lai zemes īpašnieku nenostādītu tādā situācijā, ka tiek nolikts izvēles priekšā, lai pārdotu zemi kādam investoram, jo pašvaldībai ir iespējams piemērot atvieglojumus. LOSP neuzskata, ka paaugstinātā nodokļa likme būs par iemeslu, lai masveidā izpārdotu lauksaimniecības zemi, šāda sistēma tikai sakārtos lauksaimniecības zemes sektoru.

Mairita Blūma, LOSP valdes locekle: "Ir apsveicama situācija, ka lauksaimniecības sektorā iesaistītās gan valsts, gan nevalstiskās organizācijas, nonāca pie kopīgas rīcības jautājumā, kas skar lauksaimniecības zemes resursu apsekošanu un sakārtošanu. Iegūtie LAD dati ne tikai ļaus precizēt un sakārtot lauksaimniecības zemes jautājumus, bet arī detalizētāk ļaus veikt citus aprēķinus, kas saistīti ar lauksaimniecības zemi, kā pamatu dažādu aprēķinu veikšanai. Jābūt godīgiem pret sevi un sabiedrību, un jāatzīst, ka starp šiem 370000 hektāru LIZ ir bijusi arī zeme, kas pieteikta dažādu maksājumu saņemšanai, kas nozīmē, ka saņemtais atbalsts netika ieguldīts zemes resursu uzturēšanai labā lauksaimniecības stāvoklī. Tas nozīmē, ka mums nav motivācijas sakārtot savas īpašumtiesības un pārreģistrēt zemes lietošanas mērķi, ja tas mainījies. "

Mārtiņš Cimermanis, LOSP valdes loceklis: "Jau vairākus gadus tiek runāts par to, ka aptuveni pusmiljons hektāru lauksaimniecības zemes Latvijā tiek zaudētas, kā rezultātā tās neatgriezeniski tiek arī zaudētas lauksaimniecības produkcijas ražošanai. Tā kā Latvijas reģionos situācija krasi atšķiras, tad arī pašvaldībām būtu jālemj un jāizvērtē, kuram nodokļa likmi palielināt, kuram nē, jo situācijas un apstākļi, kāpēc zeme ir neapstrādāta, var būt visdažādākie. Šī nodokļa administrēšana jānodod pašvaldībām, jo LAD nav jātērē līdzekļi šīs situācijas kontrolei. Zemkopības ministrijai, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai ir nopietni jāsāk veidot „zemes izmantošanas politikas" izstrāde Latvijā un ir skaidri jādefinē, kādi pienākumi ir jāievēro zemes īpašniekiem un apsaimniekotājiem, jo lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir paaudžu paaudzēs kopta nacionāla bagātība, ko nevar tik bezatbildīgi zaudēt."

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP)

x

Paroles atgadināšana