Mežs

Latvijai ir un būs koksnes produktu eksporta potenciāls

Inese Galeja, AgroPols
03.09.2009

Šobrīd svarīgākais ir runāt par eksporta pienesumu valsts tautsaimniecībai - uzskata Latvijas kokrūpniecības federācijas prezidents Juris Biķis. Viņaprāt, kā prioritāra ir jādefinē visa meža nozare, nevis tikai viens tās sektors - kokrūpniecība.


Latvijai ir un būs koksnes produktu eksporta potenciāls

Jau vēsturiski mežam bijusi liela nozīme Latvijas tautsaimniecībā. Šobrīd tas klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, bet aizsargājamās meža platības ir 0,23 ha uz 1 iedzīvotāju.

Nozares skaitļi rāda, ka Latvijai koksnes produktu eksporta potenciāls ir un būs, jo ikgadējais koksnes patēriņš uz 1 iedzīvotāju ir aptuveni 0,9 m3. Pat palielinot, tas tāpat būs krietni mazāks kā pašreizējie ciršanas apjomi (~5 m3 uz iedzīvotāju).

Šobrīd svarīgākais ir runāt par eksporta pienesumu valsts tautsaimniecībai - uzskata Latvijas kokrūpniecības federācijas prezidents Juris Biķis. Viņaprāt, kā prioritāra ir jādefinē visa meža nozare, nevis tikai viens tās sektors - kokrūpniecība.

J. Biķis arī piedāvā izdalīt galvenos izaicinājumus.

Izaicinājums Nr. 1 - resursu pieejamība

Tagad veidojas situācija, ka liela daļa meža īpašnieku (puse no tiem ir privātā meža īpašnieki) dažādu iemeslu dēļ (cenas, administratīvās barjeras) meža izstrādi ir samazinājuši. Pašreiz a/s “Latvijas valsts meži” kompensē šīs svārstības. Privātie meža īpašnieki iepriekšējos gados tradicionāli izstrādāja apmēram 5 milj. m3, bet šogad šis skaitlis būs ap 2 milj. m3. Pašlaik nozarei draud 30% resursu disbalansētība.

Resursu pieejamība, milj. m3


Tādējādi atklāts ir jautājums par nākošo 5 gadu tāmi - ir jārada sistēma, lai privātie meža īpašnieki būtu motivēti strādāt. Pretējā gadījumā grūti iedomāties, kā veidosies konkurētspējīgi uzņēmumi un eksporta tirgus.

Tajā pašā laikā privātā meža uzkrātie resursi (mežs, kas izaudzis un var tikt nocirsts) ir mazliet vairāk nekā 60 milj. m3, un tikai 4,7 milj. m3 tika iegūti iepriekšējos gados. „Lai tirgu atdzīvinātu, radusies situācija ir jāuzlabo. Mēs neizmantojam mūsu mežu sniegtās iespējas,” secina J. Biķis.

Ne mazāk svarīgs jautājums ir resursu stabilas piegādes nodrošināšana. Latvijas ziemas kļūst aizvien siltākas, mitrākas, taču meža ceļu mums nepietiek. Ja šis jautājums netiks risināts, mēs nespēsim piekļūt resursiem - kokiem (tāpat kā tas ir daudzviet Krievijā).



Izaicinājums Nr. 2 - pilnvērtīga esošo jaudu izmantošana

Latvijā ir senas un labas mežsaimniecības tradīcijas, ir iegādāta augstvērtīga tehnika meža izstrādei, tomēr tās jauda netiek pilnībā izmantota. Viens no iemesliem - krīzes izraisītais globālā pieprasījuma kritums. Taču Juris Biķis uzskata, ka tādējādi paveras iespējas bez investīcijām iegūt gana lielu pienesumu, ja vien mēs nodrošinām stabilu resursu plūsmu un sakārtojam situāciju iekšzemē.

J. Biķis nosauc arī vairākus kokrūpniecības konkurētspējas faktorus. Tie ir:

· prognozējamība, stabila apaļkoksnes pieejamība;

· nodokļu politika;

· nacionālās valūtas vērtības samazinājums;

· kredītresursu pieejamība;

· koksnes izmantošanas veicināšana tautsaimniecībā.

Latvija, salīdzinot ar Ziemeļvalstīm, var konkurēt vienīgi prognozējamībā un stabilā apaļkoksnes pieejamībā. Taču pēdējā pusgadā ir novērojama eksporta atjaunošanās, un tagad mums jādomā, kā mazināt citvalstu spēju izraisīt rūpniecībai kaitējošas apaļkoku cenu svārstības. Latvija ir mazs tirgus, citas valstis to ļoti viegli var ietekmēt. Tā tas notika, piemēram, 2008. gadā - Latvijas zāģmateriālu eksports (m3) samazinājās par 27%, bet Zviedrijai pieauga par 5%.



Izaicinājums Nr. 3 - pilnvērtīga koksnes pārstrāde

Pašlaik meža izstrāde un koku pirmapstrāde notiek Latvijā, bet tālākai pārstrādei 70% koksnes eksportē, tādējādi radot mazu pievienoto vērtību. Nozares eksperts ir pārliecināts, ka, piemēram, sasaistot izglītības programmas ar ražošanu, mēs iegūtu ievērojamu pienesumu tautsaimniecībā. Viņš piemin arī Rēzeknes kokapstrādes uzņēmumu SIA "Verems", kas aprīkota ar augstākās klases kokapstrādes tehnoloģiskajām iekārtām. Ražotne izvietota ēkā, kas būvēta no līmētām koka konstrukcijām, tādējādi uzskatāmi apliecinot, cik daudzveidīgi koksne var tikt izmantota. Šādi izmantotu koksni labprāt demonstrē arī Somijas pašvaldības un uzņēmēji, jo kaimiņi koku aktīvi izmanto gan baznīcu, gan sporta zāļu un haļļu būvniecībā.

Ir vairāki iemesli, kādēļ meža nozares ienākumi ir samazinājušies no Ls 1,5 mljrd. 2007. gadā līdz gaidāmajiem Ls 0,8 mljrd. šogad (sk. diagrammu). Proti:

· tiešo cenu krituma un produktu groza struktūras izmaiņas, jo pārejam uz plašāka pielietojuma, bet lētākas cenu kategorijas preču ražošanu (~ Ls 500 milj.);

· ražošanas apjoma samazinājums (~ Ls 200 milj.)

Latvijas meža nozares ienākumi mljrd. Ls


Attīstības scenāriji

Pirmais - meža nozares (kā prioritāras nozares) jautājumi tiek risināti kompleksi, piemēram, kā starpministriju (starpsektoru) programmas.

Otrais - valsts pārvaldes līmenī neizprotot meža nozares specifiku, netiek veikti preventīvi un uz attīstību vērsti pasākumi.

„Viss ir mūsu pašu rokās. Nav tik daudz jāžēlojas par ārējiem spēkiem, kuri mums traucē,” ir pārliecināts Juris Biķis.

Materiāls sagatavots, izmantojot biedrības “Latvijas Kokrūpniecības federācija” prezidenta Jura Biķa prezentācijas materiālu „Latvijas meža nozares attīstības perspektīvas” EM konferencē „Latvija. Izaugsme. Labklājība.”

Inese Galeja
AgroPols

x

Paroles atgadināšana