Mežs

No 1. decembra - uz lūšiem

2009./2010. gada medību sezonā drīkstēs nomedīt 150 lūšus. Tik liels atļauto nomedījamo plēsēju skaits Latvijā nav bijis kopš 1997. gada, lai gan šo dzīvnieku limits ir spēkā tikai no 2003./2004. gada medību sezonas.

Tādējādi Valsts meža dienests (VMD) nosaka lielāko pieļaujamo lūšu nomedīšanas apjomu šajā medību sezonā, kas sāksies 1. decembrī un turpināsies līdz 31. martam.

Speciālisti uzskata, ka lūšu skaita pieaugumam ir vairāki iemesli: gan medību ierobežošana, gan arī lielais stirnu skaits, kas kopš 2000. gada palielinājies vismaz 5 reizes. Lūšu sekmīgo vairošanos apstiprina arī fakts, ka ap 40% nomedīto bijuši lūšu kaķēni vecumā līdz 1 gadam.

Taču šajā sezonā, tāpat kā iepriekšējā, virsmežniecību limiti nav vienādi. Visvairāk lūšu drīkstēs medīt valsts ziemeļu un austrumu zonās. Tikmēr dienvidu un rietumu novados lūši būs jāpasaudzē, bet centrālajā daļā (ap galvaspilsētu) tos medīt būs liegts, lai netraucētu lūšu migrāciju un veselīgas populācijas uzturēšanai nepieciešamo iedzimtības pazīmju apmaiņu starp Latvijas austrumiem un Kurzemi.

Kopš 1998. gada rudenī uzsāktā lūšu monitoringa, ir pārbaudīti 326 dzīvnieki, no tiem precīzs vecums noteikts 280, bet vēl par 46 zināms, ka tie bijuši pieauguši. Līdz 2003./2004. gada medību sezonai tika izpētīti 20-25% nomedīto lūšu, bet pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) speciālisti cenšas pārbaudīt vismaz pusi no nomedītajiem un citādi bojā gājušajiem lielajiem plēsējiem. Tas arī nozīmē, ka, vairāk medījot, darba apjoms pieaug, un tiek iegūta pilnīgāka informācija.

Tomēr uzmanību pievērš tas, ka kopš 2005. gada neparādās neviens nomedīts viengadīgs lūsis. Tas ir pretrunā faktiem, ka lūšu šajā laikā kļuvis vairāk. Arī lūšu aizsardzības plānā minēts, ka tieši pirmajā dzīves gadā izdzīvojušie lūši ir visdrošākā populācijas rezerve un garants, ka medības notiek ilgtspējīgi. Acīmredzot tieši šajā vecuma grupā tomēr izveidojies lūšu deficīts, taču nav zināms, kādēļ tas veidojas tieši tad, kad kopumā populācija pieaug. Varbūt pieaugumu galvenokārt apstiprina nevis piedzimušo lūsēnu skaits (tie tiek intensīvi izmedīti), bet gan fakts, ka nomedīto vietā, kā arī pilnīgi jaunās vietās, ienāk jauni pieauguši dzīvniekiem no teritorijām, kur tos nemedī? Varbūt pieaugušo lūšu ir tik daudz, ka gandrīz visi viengadīgie spiesti doties jaunu dzīvesvietu meklējumos? Taču tad viņiem vajadzētu biežāk gadīties mednieku redzeslokā... Atbildi iespējams rast, cieši sadarbojoties ar medniekiem, tādēļ joprojām ir vajadzība pēc paraugiem monitoringam.