Mežs

Meža īpašniekiem un meža draugiem

Valsts meža dienesta (VMD) Konsultāciju pakalpojumu centra (KPC) sarūpēts un Meža attīstības fonda finansiāli atbalstīts iznācis informatīvā izdevuma "Čiekurs" jaunākais (ziemas) numurs.

Valsts meža dienesta (VMD) Konsultāciju pakalpojumu centra (KPC) sarūpēts un Meža attīstības fonda finansiāli atbalstīts iznācis informatīvā izdevuma "Čiekurs" jaunākais (ziemas) numurs.

To ievada KPC Liepājas nodaļas vadītāja Ulda Šēnberga raksts “Izdzīvos tas, kam vēl ir palicis mežs”. Tajā autors dod padomu, kā pareizi rīkoties, lai, mežu pārdodot, īpašnieks no iegūtu, nevis ciestu zaudējumus. Tas īpaši svarīgi ir šobrīd, kad vērojama tirgus aktivizēšanās, un palielinās arī pieprasījums pēc koksnes.

Tāpat izdevumā publicēta jaunākā informācija par izmaiņām noteikumos ES finansiāla atbalsta saņemšanai. Savukārt VMD pauž satraukumu, ka Latvijā pasliktinājusies alkšņu veselība. Ja atceramies, pērnpavasar daudzviet alkšņu audzes rādīja skrajus koku vainagus un izteikti mazas lapiņas, tādējādi signalizējot par lēnu lapu plaukšanu. Taču situācija nemainījās arī tad, kad citur lapas jau bija saplaukušas. Bet VMD darbinieku ievāktā informācija liecina, ka alkšņu veselības problēmas jau vairākus gadus satrauc mežsaimniekus visā Eiropā. Noskaidrots, ka šo slimību izraisa Phytophthora ģints sēne Phytophthora alni, kas ir ļoti agresīvs patogēns. Turklāt pēdējā desmitgadē pasaulē arvien biežāk tiek atklāta kokaugu slimību saistība ar dažādu šo patogēno sēņu klātbūtni.

Savukārt sadaļā “Saimniekojam mežā” “Čiekurs” vārdu dod Jānim Vīgantam, kurš Jelgavas rajona Sidrabenes pagastā apsaimnieko vairāk nekā 400 ha mežā. Viņš arī atzīst, ka cilvēki un mežs ir viņa sirdslieta, jo, neraugoties uz dažādiem dzīves pavērsieniem, mežam viņa dzīvē allaž bijusi īpaša vieta.

Līdzīgi domā arī ievērojamais mežkopis un zinātnieks Krišs Melderis (1880 - 1942): “Mežā nav pretrunu, kādām piesātināta mūsu dzīve, nav riteņa, kas griežas pretējā virzienā, tur ir cēla harmonija kā zvaigžņu gaitās, un šī saskaņotība un lietderīgā sadarbība ir meža kā dzīva organisma spēka un sekmju noslēpums.” Tieši K. Melderis savulaik izveidoja Meža departamentu (tā direktors viņš bija no 1922. g. līdz 1928. g.) un nostiprināja mežsaimniecību Latvijā. Viņš arī vadījis jaundibināto Mežu pētīšanas staciju un lasījis lekcijas Mežkopības nodaļas studentiem. K. Meldera zinātniskā darbība apkopota grāmatā “Mācība par mežu”, kas izdota 1929. gadā. Bet vēl plašākā sabiedrībā visaugstāko novērtējumu ieguvis viņa darbs “Meža vakari”, kurā autors stāsta par mežu, par tā nozīmi un saistību ar citām nozarēm. Pirms 13 gadiem - 1996. gadā - šī grāmata iznāca jau trešoreiz.

Par mūsu ziemeļu kaimiņu - Igaunijas - pieredzi priežu mežaudžu atjaunošanā sējot, jaunākajā “Čiekurs” laidienā stāsta LMZI „Silava” pētnieki Dagnija Lazdiņa un Kaspars Liepiņš. Bet ar privāto mežu apsaimniekošanas pieredzi Lejassaksijā iepazīstina KPC Kuldīgas nodaļas vadītāja Sigita Vaivade. Viņa stāsta par Lejassaksijas Lauksaimniecības kameras (LLK) darbu (pakalpojumu sniegšanu meža īpašniekiem), par meža apsaimniekošanu privātajos mežos, arī vietējo medību apmācību sistēmu un mežsaimnieku apmācību centru (tādu Vācijā pavisam ir 20) nozīmi utt.

“Čiekurs” arī informē par meža komunikatoru konferenci Šveicē (plašāku publikāciju solot nākamajā numurā), rosina pārdomāti novērtēt savus meža īpašumus, kā arī iedrošina palielināt meža vērtību, mazvērtīgu un neproduktīvu mežaudžu vietā veidojot kvalitatīvu mežu.

Bet praktisko padomu sadaļā varam uzzināt par alkšņa un kadiķa ārstnieciskām īpašībām un plašām to izmantošanas iespējām. Piemēram, alkšņu mizu novārījums (ņem 1 ēdamkaroti uz 1 glāzi ūdens) der pret reimatismu, iekaisušām acīm, vārīgām smaganām un kakla sāpēm. Savukārt Vecgada tējas pagatavošanai vajadzēs kadiķu zariņus, melleņu un brūkleņu mētras (var pievienot 1 vaivariņu zariņu un 2 viršu zariņus), visu aplej ar verdošu ūdeni un ļauj ievilkties 4-5 minūtes. Pasniedz karstu.