Mežs

Meža nozarē nav vienprātības

Šonedēļ radikāli atšķirīgi viedokļi par situāciju Latvijas mežos tika pausti Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātē. Tas nepārsteidz, jo seminārā tikās gan kokrūpnieki, gan vides eksperti, gan arī ministriju darbinieki, lai runātu par ilgtspējīgu mežsaimniecību.

Šonedēļ radikāli atšķirīgi viedokļi par situāciju Latvijas mežos tika pausti Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātē. Tas nepārsteidz, jo seminārā tikās gan kokrūpnieki, gan vides eksperti, gan arī ministriju darbinieki, lai runātu par ilgtspējīgu mežsaimniecību.

Viss kārtībā?

Visai lielu sašutumu izraisīja Valsts meža dienesta (VMD) Meža resursu daļas vadītāja Normunda Knēta teiktais, proti: „Aprēķini liecina, ka viss ir kārtībā”. Klātesošie ar šādu meža resursu vērtējumu nebija mierā un viņus arī nespēja pārliecināt resursu uzskaites metodes, kuru pamatā ir atskaites, ko iesnieguši meža īpašnieki. N. Knēts apelēja pie meža īpašnieku godaprāta.

70% biotopu neaizsargāti

Arī Latvijas Dabas fonda pārstāvja Viestura Lārmaņa teiktais neiepriecināja - Latvijā diemžēl aptuveni 70% meža biotopu nav aizsargāti un aptuveni 2% no tiem tiek nocirsti katru gadu. Viņš arī atgādināja, ka pērn ciršanas apjoms palielinājies valsts mežā, kur 84% meža ir ilglaicīgi.

„Jāsecina, ka gan starptautiskie normatīvi, gan arī mūsu pašu Sugu un biotopu likums ir pārkāpts,” atzina V. Lārmanis. Viņš arī uzsvēra: lai gan oficiāli valsts institūcijas ir apņēmušās kartēt un aizsargāt biotopus, tomēr realitāte ir cita. Vēl speciālists norādīja, ka mums ir viss šim svarīgajam darbam nepieciešamais - eksperti, instrumenti, zināšanas. Tāpēc nav pamata apgalvot, ka kartēšanas un aizsardzības pasākumi būtu par dārgu.

ES prasības tiek pildītas

Tomēr Vides ministrijas Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste uzskata, ka minimālās ES prasības tiekot pildītas. Galvenais instruments biotopu aizsardzībai ir aizsargājamo dabas teritoriju tīkls (“Natura 2000”), kas nodrošina ES noteikto sugu un biotopu adekvātu aizsardzību. No tām Latvijā ir sastopams ap 120 dzīvnieku sugu, 20 augu sugu un 60 biotopu. Vēl ministrijas pārstāve minēja mikroliegumus, kas tiek veidoti dabas rezervātos un dabas parkos.

Solīt vieglāk nekā izpildīt

„Pērnā gada seminārā mēs dzirdējām a/s “Latvijas valsts meži” solījumu īpaši sargāt vecas audzes. Tomēr izbraukumos pavisam nejauši esam uzgājuši unikālas dabas vērtības, kas pakļautas ciršanai,” sašutumu neslēpj LU profesors Jānis Priednieks.

Viņš arī demonstrēja fotouzņēmumus no Skrundas mežu teritorijas, kur nocirsta divsimtgadīga priežu audze, kas bija izcils boreālo mežu piemērs. Līdzīgi piemēri uzieti kopumā 28. Meklējot izskaidrojumu notikušajam, viņš pieļāva, ka, iespējams, centrālā administrācija nav informēta par notiekošo mežsaimniecībā, un aicināja veikt izmaiņas aizsargājamo biotopu sarakstā.

Postīto ligzdu īpatsvars strauji pieaudzis

Detalizēti par meža putnu situāciju Latvijā stāstīja LU pārstāvis, ornitologs Māris Strazds. Viņaprāt, tieši putnu skaits ir meža spoguļattēls. Tādējādi eksperta sacītais ļauj secināt, ka šis attēls neiepriecina. Piemēram, ir samazinājies mežirbju skaits. Iemeslu tam daudz, tostarp mežu izciršana un melleņu vākšana, arī plēsēju skaita pieaugums. Izciršanas dēļ pašlaik grūti atrast meža masīvu, kura rādiuss būtu 10 km. Arī mikroliegumi neatrisina visas problēmas, pat vairāk - jebkurš mikroliegums ne tik daudz mazina ietekmi uz teritoriju, bet gan koncentrē to ārpus šīs aizsargplatības.

Šajā teritorijā vajadzētu ierobežot apmeklētību, tomēr tieši vecākos mežos aug mellenes. Tā arī rodas konflikts - melleņu tīkotāju mikroliegumos ir daudz, un nereti viņu darbības dēļ iet bojā putnu ligzdas. Tas savukārt rada vēl vienu papildu problēmu - pastiprinās putnu dziedāšana, kas var radīt maldīgu priekšstatu par putnu skaita pieaugumu.

Raksturojot situāciju mežā, M. Strazds neatrod citus vārdus kā vien “likumīga slepkavošana masveida apjomos.”

Ne tikai pelnīt

Protams, mežs ir nozīmīgs saimnieciskās darbības lauks, ko seminārā pārstāvēja Latvijas Kokrūpniecības biedrības izpilddirektors Kristaps Klauss. „Bieži dzirdam, ka kokrūpnieki ir lielākie dabas naidnieki, jo vēlas visu pārstrādāt kailcirtēs un gūt peļņu. Tā nebūt nav. Ciršanu veicam, piemērojot labāko praksi,” savu un savu kolēģu viedokli pauda kokrūpnieku pārstāvis. Viņš arī minēja vairākas ieceres, proti, palielināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu un attīstīt tālākapstrādi, kas nevar notikt, ja tiek nīdēta pirmapstrāde kā ļaunuma sakne. Kokrūpnieku nākotnes izaicinājums esot arī pilnvērtīga pašreizējo jaudu izmantošana.

K. Klauss pauda domu, ka minimālais nodrošināmais ciršanas apjoms ir vismaz 10 milj. kubikmetru, jo pašlaik dominē atkarība no vietējā apaļā kokmateriāla pieejamības.

No politikas pie reāliem darbiem

Ir jāpiekrīt Uģa Rotberga (Pasaules Dabas fonds) teiktajam: „Grūti Latvijā runāt par ilgtspējīgu mežsaimniecību, ja rūpnieki un dabas draugi neiet pa vienu taku...” Fonds kā nevalstiska organizācija ar mežsaimniecību saistītos konsultatīvos procesos ir piedzīvojusi selektīvu attieksmi. „Visefektīvāk būtu, ja mēs vienkārši ņemtu 10 gadu vecu meža politikas dokumentu un to arī realizētu. Nevajag mums kārtējo stratēģiju,” uzskata U. Rotbergs.

Nedaudz optimismam

Daiga Vilkaste informēja, ka vairākus gadus darbojies kompensāciju likums par saimnieciskās darbības ierobežošanu. Kompensācijās izmaksāts ap 3 milj. latu, diemžēl kopš pērnās vasaras izmaksa apstājusies. D. Vilkaste gan sola, ka, tiklīdz budžetā nauda parādīsies, kompensācijas atkal izmaksās. Turklāt kā daļēju kompensāciju varētu uzskatīt arī pērn aizsāktos “Natura 2000” maksājumus par meža zemēm, kā arī pēdējos budžeta grozījumus, kas paredz, ka zemes īpašniekiem īpaši aizsargājamās teritorijās nekustamā īpašuma nodokļa apmērs nedrīkstēs pārsniegt 2009. gada līmeni.

Kā jau iepriekš tikām informēti, semināra mērķis bija noteikt Latvijas ilgtspējīgas mežsaimniecības problēmas un to risinājumus. Iespējams, semināra dalībnieki atkārtoti nonāca pie problēmu apzināšanas, bet diemžēl ne pie risinājumiem.