Mežs

Saeimas komisijā turpinās debates par meža īpašnieku kooperatīviem

Jau ceturto nedēļu pēc kārtas Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija diskutēs par grozījumiem Kooperatīvo sabiedrību likumā. Piedāvātie grozījumi cita starpā paredz ieviest jaunu kooperatīvo sabiedrību veidu: mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kā arī nosaka, ka atzīšanas procedūru izgājušās kooperatīvās sabiedrības (līdzīgi kā atzītās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības) nemaksās uzņēmuma ienākumu nodokli, jo to biedri par pārpalikuma sadalē gūtajiem papildus ienākumiem jau šodien maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Kādi ir galvenie ieguvumi no meža īpašnieku kooperācijas?Kāpēc kooperatīvu veidošanās meža nozarē būtu atbalstāma? Kā mēs redzam no citu valstu pieredzes, kooperatīvi, mērķtiecīgi strādājot ar meža īpašniekiem, spēj palielināt efektīvi apsaimniekotu mežu platības. Līdz ar to tiek uzlabota zemes izmantošana un palielināta koksnes ražošana, kas valstī rada jaunas darba vietas un dod ieņēmumus gan meža īpašniekiem, gan darbiniekiem, uzņēmējiem un valstij. Savukārt lielāki ienākumi meža īpašniekiem nozīmē mazāku iespēju, ka, īpašums, kas bieži vien ir mantots no paaudzes paaudzē , tiks pārdots, iespējams, vēl kāda ģimene izšķirsies palikt dzīvot lauku apvidū, nevis ekonomisku iemeslu dēļ pārcelsies uz dzīvi pilsētās vai uz citās valstīs.

Kooperatīvi ir arī būtisks instruments pelēkā tirgus īpatsvara mazināšanai koksnes un mežsaimniecisko pakalpojumu tirgū, jo atšķirībā no privātpersonām tie nevar strādāt pelēkajā tirgū.Tieši šī iemesla dēļ tādas valstis kā Igaunija īpaši atbalsta meža īpašnieku kooperatīvu veidošanos un izaugsmi. Kooperatīvi palīdz stabilizēt koksnes tirgu un mazināt tirgus izkropļojumus, tie veido stabilāku un prognozējamāku koksnes plūsmu no privātajiem mežiem. Pie mums Kurzemē šodien ir apmēram 30 tūkstošu mazāku un lielāku meža īpašnieku, bet galda pretējā pusē kā koksnes gala pircēji tādiem sortimentiem kā finierkluči ir tikai daži uzņēmumi, papīrmalkai to ir mazāk par desmit, zāģbaļķiem un kurināmajai šķeldai arī samērā nedaudzi. Šādos apstākļos tirgū starp pircējiem un pārdevējiem nav līdzsvara. Valstī turpina zelt un plaukt koksnes plūsmu organizējošs starpnieku slānis, kas, izmantojot dažādus paņēmienus, parazitē uz bieži vien nezinošajiem, nepieredzējušajiem meža īpašniekiem. Sliktā pieredze un zināšanu trūkums ir novedis pie tā, ka vairāk nekā trešā daļa privāto mežu platību netiek apsaimniekota pēc labas mežsaimnieciskās prakses principiem. Daudzi īpašnieki, kuriem koksnes un pakalpojumu tirgū vairākkārt gadījies „apdedzināties,” ir pametuši savu mežsaimniecību novārtā. Tas parasti nozīmē kvalitatīvu mežaudžu neveidošanos, kopšanas pārtraukšanu un noved pie pāraugušu mežaudžu uzkrāšanās.

Kooperatīvs kā pašiem meža īpašniekiem piederošs uzņēmums ļauj arī mazam meža īpašniekam strādāt caur pašu kooperatīva algotiem profesionāļiem un piedalīties gan šī uzņēmuma pārvaldē, gan gala rezultāta sadalē.Kooperatīvs darbus veic caur kontraktoriem, ieejot tirgū kā meža īpašnieka interešu aizstāvis.Būtībā jau nenodarbojamies ar riteņa izgudrošanu. Meža īpašnieku kooperatīvi jau daudzus gadu desmitus veiksmīgi strādā gan Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā, gan Austrijā un daudzviet citur pasaulē. Mēs uzskatām, ka šobrīd pelēkās koksnes īpatsvars Latvijā ir samazinājies tik tālu, ka kooperācijas veidošana beidzot ir iespējama arī meža nozarē.Tas pat ir ar steigu jādara, kamēr šajā valstī vēl ir pilsoņi, kuri savu mežu grib apsaimniekot paši, nevis pārdot to svešu valstu investoriem.

Ceram, ka arī mūsu ievēlētie Saeimas deputāti pēc visnotaļ garajām debatēm nostāsies Latvijas meža īpašnieku pusē un neturpinās meklēt iemeslus kooperatīvu veidošanās procesa bremzēšanai.No savas puses mēs tam rūpīgi sekosim līdzi.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība „Mežsaimnieks”