Mežs

Koku ciršana aizsargjoslās – meža īpašnieka lēmums

18. aprīlī Saeima apstiprinājusi grozījumus Aizsargjoslu likumā. Pieņemtā likuma redakcija gan neparedz tiesības meža īpašniekam prasīt nocirsto koku atpirkšanu,toties dod lielāku brīvību attiecībā uz meža audzēšanu aizsargjoslā, kā arī precizē bīstamo koku ciršanas kārtību.

Pēc tam, kad Valsts prezidents bija atdevis Saeimai atkārtotai izskatīšanai likuma grozījumu redakciju, kurā bija iestrādāta prasība par nozāģēto bīstamo koku atpirkšanu no meža īpašnieka, tika organizētas darba grupas, kurās iesaistītās puses diskutēja par to, kā radīt nosacījumus, lai cērtot līniju darbību potenciāli apdraudošos kokus aizsargjoslās, meža īpašniekiem tiktu nodarīti pēc iespējas mazāki zaudējumi. Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks skaidro, ka, tā kā priekšlikums par koku atpirkšanu tika noraidīts, tad vienīgais kompromisa variants, par ko darba grupa spēja vienoties, bija lēmums, ka elektrolīniju aizsargjoslās meža īpašnieki mežu var audzēt pēc citiem principiem nekā "parasta meža" apstākļos. Tas nozīmē, ka lēmumu par koku nociršanu visā elektrolīniju aizsargjoslā meža īpašnieks pieņem pats, neskatoties uz koku vecumu un caurmēru. Tādējādi, ja meža īpašnieks cērt elektrolīnijas apdraudošos kokus, viņam ir iespēja nocirst lielāku koksnes apjomu, lai nerastos zaudējumi zāģējot un izvedot atsevišķus kokus.Protams, šajās aizsargjoslās kokus var turpināt audzēt arī pēc tradicionālajiem nosacījumiem.

Savukārt, gadījumos, kad potenciāli bīstamos kokus, kas definēti Aizsargjoslu likumā, elektrolīniju tuvumā konstatēs elektrolīniju īpašnieks, tos var cirst, pirms tam rakstiski informējot meža īpašnieku vismaz vienu mēnesi iepriekš. Latvijas Meža īpašnieku biedrības priekšlikums būs MK noteikumos paredzēt speciālu veidlapu, kuru saņemot, meža īpašnieks var uzzināt par konstatēto bīstamo koku apjomu, izvēlēties vai koku ciršanu veiks pats vai elektrolīniju īpašnieks, kā arī jābūt iespējai norādīt to, vai nocirstos kokus atstāt nesagarumotus vai sagarumot meža īpašnieka norādītos sortimentos un kurā vietā tos nokraut aizsargjoslas robežās.

Meža īpašniekiem, caur kuru mežu iet elektrolīniju trases, ir jāzina šādi fakti par īpašuma apsaimniekošanu:

- Aizsargjosla sastāv no platības zem līnijas, jeb tā saucamā trase, un pārējās aizsargjoslas daļas.

- Netiek palielināts trašu platums (no kokiem brīvā josla zem elektrolīnijas), taču atšķirībā no iepriekšējās likuma redakcijas tiek paredzēta teorētiska iespēja, ka zemes īpašnieks var vienoties ar elektrolīnijas īpašnieku, ka zem pašas līnijas tiek audzētas, piemēram, ziemassvētku eglītes vai enerģētiskās kultūras, kas neapdraud elektrolīniju drošību.

- Kopējais aizsargjoslas platums tiek būtiski palielināts tikai 20 Kv līnijām no esošajiem 6,5 metriem uz katru pusi no līnijas malējiem vadiem uz 30 metriem uz katru pusi no līnijas ass. Saskaņā ar a/s „Sadales tīkli” datiem, aizsargjoslu kopējā platība šāda sprieguma līnijām visos mežos (valsts un privātajos) veidos 28 tūkstoši ha. Šīs ir tās platības, kurās meža īpašnieki varēs turpmāk pieņemt lēmumu, kādu meža audzēšanas modeli izvēlēties, neskatoties uz ciršanas vecumu un caurmēru, bet ievērojot nosacījumu, ka mežs ir jāatjauno.

Aizsargjoslu platumi netiek palielināti 0,4 Kv, 110 un 330 KV līnijām.

Aizsargjoslu likumā bīstamie koki ir definēti šādi:

a) koki ir pastāvīgi novirzījušies no vertikālās ass uz gaisvadu līniju pusi vairāk par 15 grādiem;

b) koki ir ar redzamām trupes pazīmēm;

c) lapu koka stumbra diametrs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla ir mazāks par 1/100 no koka augstuma;

d) koki blakus elektrisko tīklu gaisvadu līnijas trasei aug nenocirstā meža joslā, kuras platums ir mazāks par 30 metriem;

e) lapu kokiem ir nesimetrisks vainags (lielākā daļa zaru aug virzienā uz līnijas vadiem) vai mehāniski bojāta sakņu sistēma;

f) lapu koku attālums no zaru galiem līdz malējam vadam elektrisko tīklu gaisvadu līnijās, kuru spriegums nepārsniedz 1 kilovoltu, ir mazāks par četriem metriem;

g) bebru grauzti koki.

Saskaņā ar likuma deleģējumu, šobrīd ir uzsākts darbs pie MK noteikumu „ Enerģētikas infrastruktūras objektu aizsargjoslu noteikšanas metodika” grozījumiem.

Latvijas Meža īpašnieku biedrība