Mežs

Noteikti Meža nozares Gada balvas „Zelta čiekurs” laureāti

Meža dienu komiteja ir noteikusi Meža nozares Gada balvas „Zelta čiekurs” 2013. gada ieguvējus nominācijā „Par mūža ieguldījumu”, „Par inovatīvu uzņēmējdarbību”, „Par ilgtspējīgu saimniekošanu” un „Par ieguldījumu sabiedrības izglītošanā”. Balva „Zelta čiekurs” ir gadskārtēja meža nozares augstākā atzinība par nozīmīgiem sasniegumiem un ieguldījumu nozares labā.

Balvu „Zelta čiekurs” nominācijā „Par mūža ieguldījumu”, kas tiek piešķirta par nozīmīgu mūža ieguldījumu nozares attīstībā, saņems izcili nozares ļaudis – Jānis Birģelis, Gunārs Klapars, Uldis Krūmiņš, Jānis Mūrnieks un Arnis Treimanis.

Jānis Birģelis– meža nozares stratēģiskais plānotājs un analītiķis, meža selekcijas un ģenētikas pētnieks. Viens no nozīmīgākajiem veikumiem ir Latvijas meža nozares pārvaldes tiesiskā, ekonomiskā un institucionālā pamata izveidošana, nodalot uzraudzības funkcijas no saimnieciskajām, aktīvi līdzdarbojoties Latvijas un ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) projektā „Latvijas meža nozares valsts pārvaldes institucionālās uzbūves optimizācija”. Projekta reformu rezultātā Latvijas valsts mežs tiek apsaimniekots ilgtspējīgi. Jānis Birģelis ir arī konkursa skolēniem „Mūsu mazais pārgājiens” idejas rosinātājs, saliedējot līdzdarbībai arī ārpus konkursa ietvariem tādus nozares līderus un to apvienojošās organizācijas kā AS „Latvijas valsts meži”, Latvijas Kokrūpniecības federācija, Valsts Mežzinātnes institūts „Silava”, Valsts meža dienests, Latvijas Meža īpašnieku biedrība, Meža konsultāciju un pakalpojumu centrs, biedrība „Zaļās mājas” u.c.

Pēc AS „Latvijas valsts meži” izveidošanas tika uzsākts aktīvs meža infrastruktūras attīstības process, kura laikā meža infrastruktūras būvniecības apmērs pieauga vairāk nekā simts reizes. Meža infrastruktūras attīstība nebija iespējama bez tehnoloģisko, ekonomisko un juridisko aspektu sakārtošanas. Gunārs Klapars - augstas klases speciālists ar milzīgu dzīves un profesionālo pieredzi, kurš prata zināšanas par mežu un meža apsaimniekošanu pielāgot meža infrastruktūras izveidei. Gunāra Klapara zināšanas un sniegtās konsultācijas ir pamatā uzņēmuma AS „Latvijas valsts meži” ceļu projektēšanas standarta izveidei, uz kura pamata ir attīstījusies meža infrastruktūras būvniecības kompetence visā Latvijā.

Uldis Krūmiņš uzaudzis mežkopja ģimenē, meža nozarē nostrādājis četrdesmit četrus gadus. Visu savu darba mūžu veltījis efektīvai un racionālai meža apsaimniekošanai, ieviešot ražošanā jaunākās mežzinātnes atziņas. Apveltīts ar izcilām organizatora spējām, sekmējis meža nozares jauno speciālistu sagatavošanu, lasot lekcijas Meža fakultātes studentiem un organizējot seminārus. Kļūstot pat Lubāna mežrūpniecības saimniecības (MRS) direktoru, pārzināja Lubānas zemieni, tās purvus un Vidzemes augstieni līdz Vecpiebalgai un Ērgļiem. Lubānas MRS bija pirmais nozares uzņēmums Latvijā, kur tika ieviests moderns dispečeru dienests. Liels darbs tika ieguldīts lejasgala krautuvju darbu mehanizācijas pilnveidošanā, īpašu vērību veltot ražošanas kultūras pilnveidošanai.

Jānis Mūrnieks trīsdesmit septiņos darba gados devis nozīmīgu ieguldījumu mežsaimniecības nozares attīstībā Jēkabpils pusē. Jau darba karjeras sākumā sevi parādīja kā spējīgu un kompetentu inženieri, kurš labi pārzina meža nozari, ļoti aktīvi interesējas par jaunākajām zinātnes atziņām mežkopībā un cenšas tās ieviest praktiskajā darbā. Būdams Jēkabpils MRS galvenais mežzinis, kopā ar Jēkabpils MRS direktoru Jāni Peilānu, meža atjaunošanas vecāko inženieri Dagniju Kalniņu un Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (tagad – Latvijas Lauksaimniecības universitātes) prof.v.i. I.Mangali piedalījās Vissavienības seminārā par stādāmā materiāla izaudzēšanu un šo darbu mehanizāciju, ko arī atzinīgi novērtēja toreizējais Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrijas ministrs Leons Vītols.

Dr. habil. sc. Ing., Dr. chem., profesors Arnis Treimanis savu darba mūžu veltījis ar mežzinātni saistītu problēmu risināšanai, ievēlēts par Karaliskās zviedru inženierzinātņu akadēmijas locekli, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas īstenais loceklis. Viņa vadībā īstenoti ļoti daudzi pētniecības projekti un sagatavoti zinātniskie raksti. Arnis Treimanis savas zināšanas nodod arī jaunajai paaudzei – gan docējot lekcijas, gan vadot promocijas darbus un citus noslēguma darbus. Bijis doktora disertāciju oficiālais recenzents Lielbritānijā (2012.g.) un Somijā (2013.g.). Zinātniskā darba joma – koksnes un celulozes šķiedras, to struktūra un ķīmiskais sastāvs, tā izmaiņas pārstrādes procesu gaitā; šķiedru parametru ietekme uz papīra un koksnes šķiedru plātņu īpašībām. Pašlaik pievērsies koksnes, koka mizu un celulozes nanodaļiņām. Piedalījies, kā arī vadījis Latvijas un starptautiskus izpētes projektus, ir liela pieredze Eiropas sadarbības zinātnē un tehnoloģijās ietvara (European Cooperation in Science and Technology, COST) aktivitātēs, vadījis COST projektu E54 ar 22 valstu piedalīšanos „Papīru veidojošo šķiedru mikrostruktūra un tās izpēte, izmantojot jaunas tehnoloģijas”. No 2012.gada ir vadītāja vietnieks COST Akcijā FP1105. Arņa Treimaņa un viņa grupas zinātniskā darba rezultāti 2009. gadā iekļauti Latvijas desmit zinātnisko sasniegumu sarakstā.

Laureāti nominācijā „Par inovatīvu uzņēmējdarbību” ir SIA „Wenden Furniture”, z/s „Vairogi” un SIA „Verems”, „Par ieguldījumu sabiedrības izglītošanā” - Pēteris Kaļva, Uldis Spulle un Sigita Vaivade. Laureāti nominācijā „Par ilgtspējīgu saimniekošanu” ir meža īpašnieki Guntars Dolmanis, Velta Kurzemniece un Juris Kūms. Gada balvas ieguvēji šajās nominācijās tiks nosaukti apbalvošanas ceremonijas laikā.

Balvas pretendentu vērtēšanu organizē Zemkopības ministrija, un tā notiek divās kārtās. Pirmajā kārtā kandidātus vērtē eksperti, un otrajā - zemkopības ministres vadītā Meža dienu komiteja.

Meža nozares Gada balvu „Zelta čiekurs”, kas ir augstākā atzinība par sasniegumiem meža nozarē, pasniegs jau desmito reizi. Meža nozares Gada balvas „Zelta čiekurs” pasniegšanas ceremonija notiks 2014. gada aprīlī.

Zelta čiekurs sevī iemieso vienkāršību, atvērtību un Latvijas meža skaistumu: dvēselē vienkāršs, formā izsmalcināts, atvērts kā saule, silts kā mājas svētība un sīksts kā latvietis. Nav precīzāka apzīmējuma cilvēka mīlestībai pret mežu, tāpat kā nav labākas balvas, lai atalgotu cilvēka darbu Latvijas meža labā.