Mežs

1440 eiro par nelikumīgi nomedītu slimu meža cūku un jāveic vesela virkne higiēnas biodrošības pasākumu

Āfrikas cūku mēra skartajā meža teritorijā Burtnieku novada iedzīvotājs nelikumīgi nomedī meža cūku, atstāj mežā iekšējos orgānus, ar traktoru aizved beigto dzīvnieku līdz mājām, pieaicina palīgus, cūku sadala, katrs paņem savu daļu. Darbojoties ar nogalināto dzīvnieku, netiek ievēroti nekādi piesardzības pasākumi, lai apkārtējā vidē neizplatītos iespējamie slimības izraisītāji.

Notverot malu mednieku, uz jautājumu, kāpēc, veicot nogalinātā dzīvnieka pirmapstrādi, nav ievēroti biodrošības pasākumi, nelikumīgās darbības veicējs atbildēja, kas šīs drošības prasības attiecas tikai uz likumīgajiem medniekiem. Viņš nenoliedza, ka ir zinājis par to, ka konkrētais meža masīvs atrodas Āfrika cūku mēra skartajā  zonā. Speciālisti, redzot pamestās dzīvnieka atliekas, pēc ārējām pazīmēm jau varēja secināt, ka nomedītais dzīvnieks ir inficējies ar Āfrikas cūku mēri.

Notikuma īsa vēsture

28. janvārī, pēc informācijas saņemšanas par iespējamām nelikumīgām medībām, Ziemeļvidzemes virsmežniecības vecākais inspektors medību jautājumos, kopā ar Valmieras policijas un Pārtikas un veterinārā dienesta darbiniekiem, devās uz mežu Burtnieku novada Valmieras pagastā. Šī teritorija atrodas slimības skartajā zonā, jo  jau pagājušajā gadā no meža tikušas izvestas 13 beigtas meža cūkas ar Āfrikas cūku mēra pazīmēm.

Nonākot mežā, tika konstatēts, ka tiešām ir bijušas nelikumīgas medības. Pēc  atrastajām pēdām, tika sameklēta māja uz kurieni ar traktoru aizvests nomedītais dzīvnieks. Tā kā medības bijušas nelikumīga , bez tam Āfrikas cūku mēra skartajā teritorijā,  tad  visa meža cūkas gaļa tika izņemta un nogādāta PVD pārbaudei un iznīcināšanai, tāpat visas vietas mežā, kur bija mētājušās meža cūkas atliekas, tika satīrītas.

No vainīgās personas paskaidrojuma izriet, ka meža cūka ir nodurta ar nazi, ko izdarīt ir bijis samērā viegli, bet neviens nav iedomājies, ka meža cūka iespējams varētu būt slima. Zarnas un galvu pametuši mežā. Meža cūku iznesuši no meža, ielikuši traktora piekabē un aizveduši dīrāt. Gaļu savā starpā sadalījuši un viens no vainīgajiem savu daļu ar traktoru aizvedis uz savu māju apmēram 15 km attālumā.

No iepriekš aprakstītās situācijas var secināt, ka galvenais faktors, kas palīdz izplatīties Āfrikas cūku mērim, ir cilvēks, ar savu apzināto vai neapzināto rīcību. Konkrētajai situācijai jau pašā sākumā vajadzēja radīt aizdomas, jo normāls, vesels meža dzīvnieks labprātīgi neiziet uz kontaktu ar cilvēku, dabīgi ir tas, ja meža dzīvnieks baidās no cilvēka. Situācija, ka tik viegli tiek nomedīta  (nodurta) meža cūka, liek domāt, ka dzīvnieks varētu būt slims.

Malumedniekiem šī nelikumīgi nomedītā meža cūkas izmaksās 1440 eiro.

UZMANĪBU!  Ja mežā gadās atrast meža cūku – beigtu vai vēl dzīvu, kura nebaidās no cilvēka – nekādā gadījumā nedrīkst dzīvnieku aiztikt, un nekavējoties par atradumu jāziņo Valsts meža dienestam vai Pārtikas veterinārajam dienestam.

PVD INFORMĀCIJA! Āfrikas cūku mēris ir ļoti lipīga mājas cūku un meža cūku infekcijas slimība, dzīvnieku mirstība ir gandrīz simtprocentīga. Āfrikas cūku mēra apkarošanu apgrūtina tas, ka vēl joprojām pret šo infekcijas slimību nav izstrādāta vakcīna. Slimības vīrusam ir augsta izturība ārējā vidē un gaļas produktos. Vislielākais slimības izplatības veicinātājs ir cilvēks, pārvietojot lielos attālumos inficētu gaļu, t. sk. medījumu gaļu.