Citas ziņas sadaļā
Noteikti Meža nozares Gada balvas "Zelta čiekurs" laureāti
Piešķir finansējumu medību saimniecības attīstības projektiem
Meža cūku medības ar dzinējiem visu februāri
Lauksaimniekus aicina apgūt zināšanas par medībām
Dabas aizsardzības pārvalde uzsākusi administratīvo lietvedību par dižtūjas nociršanu
2017.gada koks - parastā priede
Mežu nozares stiprināšanā galvenais - sadarbība
Meža konference 2016 - "Izaicinājumi un iespējas meža apsaimniekošanā"
Pieteikšanās Medību saimniecības attīstības fonda finansējuma saņemšanai 2017. gadam
FSC sertifikāta zaudēšana rada bažas par valsts mežu apsaimniekošanu
MežsBaltalkšņus drīkstēs cirst ūdenstilpju aizsargjoslāsSaeimas Preses dienests
19.11.2015 Lai mazinātu ierobežojumus baltalkšņu audžu apsaimniekošanā ūdenstilpju aizsargjoslās, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 11.novembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Aizsargjoslu likumā. Grozījumi paredz mazināt koku ciršanas ierobežojumus mežaudzēs virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās, kurās dominējošā koku suga ir baltalksnis. Turpmāk to drīkstēs darīt, ievērojot atsevišķus nosacījumus. Deputāti trešdien, 11. novembrī, atbalstīja priekšlikumu, ka, veicot kailcirti mežaudzē, kurā valdošā suga ir baltalksnis, būs jāsaglabā ozoli, liepas, vīksnas, gobas, kļavas, priedes, vītoli, melnalkšņi un mežābeles, kā arī būs aizliegta koku ciršana nogāzēs, kuru slīpums pārsniedz 30 grādus. Tāpat kokus nedrīkstēs cirst no 1.aprīļa līdz 30.jūnijam, kailcirtes platība virszemes ūdens aizsargjoslā nedrīkstēs pārsniegt vienu hektāru, kā arī, atjaunojot mežaudzi, egļu īpatsvars nedrīkstēs pārsniegt 80 procentus no kopējā koku skaita. Izmaiņas arī paredz aizliegt 10 metrus platā joslā pie ūdenstilpēm ierīkot tehnoloģiskos koridorus kokmateriālu pievešanai. Likumprojekta autori norāda, ka līdz ar grozījumiem zemes īpašnieki varēs novākt brūkošās baltalkšņu audzes un veidot mērķtiecīgi apsaimniekotas mežaudzes. Baltalkšņi ūdenstilpju aizsargjoslās aizņem ap septiņiem tūkstošiem hektāru lielu platību, un to skaits pēdējos 30 gados ir strauji pieaudzis. Baltalksnis pēc 40 gadu vecuma sāk brukt, un tā dēļ upēs pasliktinās bioloģiskā kvalitāte un sāk veidoties aizdambējumi. Patlaban likums noteic aizliegumu ūdenstilpju aizsargjoslās 50 metru platā joslā veikt kailcirtes, izņemot koku ciršanu ārkārtas situāciju seku likvidēšanai, kā arī palieņu pļavu atjaunošanai un apsaimniekošanai. Ja aizsargjosla ir šaurāka par 50 metriem, kailcirte aizliegta visā aizsargjoslas platumā. Grozījumi Aizsargjoslu likumā trešajā galīgajā lasījumā vēl jāskata Saeimai. Saeimas Preses dienests |