Mežs

PVD komentārs par Valsts kontroles revīzijas ziņojumu attiecībā uz ĀCM apkarošanai piešķirtā finansējuma izlietojumu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD)
16.02.2016

Pārtikas un veterinārais dienests ir iepazinies ar Valsts kontroles atzinumu, kurā tā norādījusi, ka  par saņemto finansējumu PVD iegādājies 22 automašīnas, kas nepieciešamas gan kontrolpunktu vajadzībām, gan mežacūku līķu pārvadāšanai un saimniecību apsekošanai, tostarp sešas no automašīnām atstājot centrālās pārvaldes Rīgā rīcībā un neizmantojot tās paredzētajiem mērķiem - šo automašīnu maršruts pamatā esot bijis no mājām uz darbu un atpakaļ. Turklāt dienestā piemaksas par darbu saistībā ar cūku mēra apkarošanu tikušas vadošajiem darbiniekiem, nevis infekcijas apkarošanā iesaistītajiem zemākā ranga darbiniekiem. 

Pārtikas un veterinārais dienests vēlas norādīt, ka neviena no Āfrikas cūku mēra apkarošanai paredzētajām automašīnām nav PVD centrālā aparāta darbinieku rīcībā. Jāatzīst, ka piecas no iegādātajām automašīnām uzreiz netika nogādātas PVD pārvaldēs un kontroles punktos, jo slimības apkarošanas sākumpunktā nebija precīzi zināms, kādā virzienā slimība izplatīsies un attiecīgi – kurā reģionā šis tehniskais atbalsts būs visvairāk nepieciešams. Tomēr dažu mēnešu laikā pēc automašīnu piegādes, tās tika nogādātas PVD pārvaldēm, kuru teritorijā izplatījās Āfrikas cūku mēris un tās joprojām tur tiek izmantotas paredzētajiem mērķiem. Valsts kontroles konstatētais, ka automašīnu maršruts bijis no mājām uz darbavietu, ir pamatots - Āfrikas cūku mēra apkarošanas darbi, tostarp izsaukumi uz vietām, kur atrasti meža cūku līķi, kas nekavējoties jāsavāc, notiek ne tikai darba dienās un ne tikai darba laikā, tāpēc automašīnas patiešām netiek atstātas pārvaldes stāvvietā, bet tuvāk inspektoru dzīvesvietām, lai nekavējoties dotos izsaukumos jebkurā diennakts laikā.

Pārtikas un veterinārais dienests kategoriski noraida pārmetumus, ka piemaksas par darba intensitāti un virsstundām būtu izmaksātas PVD vadošajiem darbiniekiem. Piemaksas saņēmuši visi tajās PVD pārvaldēs strādājošie dažāda ranga inspektori, kuri bija tieši iesaistīti Āfrikas cūku mēra apkarošanas darbos, tostarp arī PVD pārvalžu vadītāji, kuri vienlaikus ir arī inspektori un personīgi piedalījās gan mežacūku līķu savākšanā, gan darbos sērgas skartajos punktos.

„Pārtikas un veterinārais dienests, ir rūpīgi iepazinies ar Valsts kontroles ziņojumu un gadījumos, kur konstatētas kādas nepilnības resursu pārvaldībā, tās novērsīs. Tomēr svarīgākais, ka neraugoties uz pesimistiskajām prognozēm, profesionālas un saskaņotas darbības rezultātā mums ir izdevies panākt slimības lēnāku izplatīšanos Latvijā. Mums nav ilūziju, un tas arī nav iespējams, ka slimība neizplatīsies tālāk, taču, jo vēlāk tas notiks, jo labāk cūku turētājiem, uzņēmējiem – Latvijai kopumā”, saka PVD ģenerāldirektors Māris Balodis.

2014. gadā (no 26. jūnija, kad tika konstatēts pirmais ĀCM gadījums Latvijā) ĀCM konstatēts 217 meža cūkām un 72 mājas cūkām (32 saimniecībās; likvidētas 564 mājas cūkas). 2015. gadā ĀCM konstatēts 1048 meža cūkām un 213 mājas cūkām (10 saimniecībās; likvidētas 213 mājas cūkas). Mājas cūkām pēdējo reizi Āfrikas cūku mēris konstatēts 2015. gada 9. septembrī . Uz 2016. gada 12. februāri ĀCM konstatēts 150 meža cūkām.

ĀCM apkarošanas efektivitāte

2014. gadā mājas cūkām saslimšana tika konstatēta 32 novietnēs, skarot 564 cūkas. Ieviešot biodrošības pasākumus kompleksā ar cūku nokaušanu tajās piemājas novietnēs, kas nespēja ieviest un nodrošināt biodrošības pasākumus, uzliesmojumu izplatību īsā laika periodā izdevās apturēt. Salīdzinājumam – jau 2015. gadā mājas cūkām konstatēti trīs reizes mazāk saslimšanas gadījumi, turklāt visi - nelielās novietnēs, t.i. 10 uzliesmojumi, skarot 213 cūkas, neskatoties uz to, ka ĀCM vīruss apkārtējā vidē izplatīts 48 novadu teritorijās (iepretim 13 novadiem 2014.gadā).

Papildus jānorāda, ka visi 2015. gadā konstatētie saslimšanas gadījumi bija t.s. primārie saslimšanas gadījumi, kad infekcija novietnē iekļuvusi netieša kontakta ceļā ar inficētām meža cūkām, nevis ievazāta no kādas citas cūku novietnes vai izplatīta tālāk uz citām cūku novietnēm. Tas, ka ir izdevies nodrošināt, ka slimība nav izplatījusies no novietnes uz novietni, ir būtisks slimības ierobežošanas pasākumu kvalitātes rādītājs.

2014. gada 18. jūlijā stājās spēkā Ministru kabineta 2014. gada 15. jūlija noteikumi Nr. 410 “Grozījumi MK 2013. gada 20. augusta noteikumos Nr. 621 "Noteikumi par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām", kuri noteica konkrētas biodrošības prasības cūku turēšanas novietnēm. PVD uzsāka mērķtiecīgas novietņu pārbaudes, lai konsultētu, izskaidrotu un kontrolētu šo prasību ieviešanas gaitu.

Kopš prasību oficiālas ieviešanas un pārbaužu uzsākšanas biodrošības prasībām neatbilstošo novietņu skaits ir ievērojami samazinājies. Ja uz 2014. gada 1. septembri valstī kā biodrošības prasībām atbilstošas tika konstatētas tikai 16 % novietņu, tad uz 2015. gada 1. decembri šis rādītājs jau sasniedz 77 % (Latgalē pat 90% apmērā). Ja pirms Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma tikai retā saimniecība bija dzirdējusi par biodrošību, nemaz nerunājot par tās nodrošināšanu, tad tagad var teikt, ka teju katrā saimniecībā, kurā tiek turētas mājas cūkas, ir ieviesti biodrošības pasākumi – sākot ar to, ka cūkas nedrīkst tikt turētas ā ra aplokos un beidzot ar to, ka saimnieki, dodoties kūtī, nevelk to pašu apģērbu, kas bija mugurā dodoties uz mežu, ir iegādāti dezinfekcijas līdzekļi u.c.

Papildus tiek kontrolēta ceļotāju personīgā bagāža uz robežas. Ieceļojot Eiropas Savienībā no trešajām valstīm, nedrīkst ievest nekādus dzīvnieku izcelsmes produktus! Arī sviestmaizi ar desu nē, nemaz nerunājot par speķi un citiem gaļas produktiem. Muita un robežsardze veic rūpīgas pārbaudes un izņem neatļautos pārtikas produktus.

Šobrīd par galveno uzdevumu Āfrikas cūku mēra apkarošanā PVD uzskata būtisku meža cūku populācijas samazinājumu Latvijas teritorijā, ko iespējams panākt intensīvi medījot sieviešu kārtas meža cūkas, tādējādi būtiski samazinot meža cūku populācijas pieaugumu pavasarī. Lai samazinātu meža cūku populāciju, PVD īsteno EK līdzfinansētu programmu medniekiem, kas veicina sieviešu kārtas meža cūku medīšanu. Par katru nomedītu sieviešu kārtas meža cūku, mednieks var saņemt samaksu 100 eiro apmērā. Divarpus mēnešu laikā (no 2015. gada 20. novembra līdz 2016. gada 5. februārim) Pārtikas un veterinārajā dienestā mednieki iesnieguši 7 871 nomedītu sieviešu kārtas meža cūku paraugu. Meža cūku blīvumam būtu jāsamazinās vismaz līdz vienai meža cūkai uz diviem kvadrātkilometriem. Ja to, iesaistoties mednieku kolektīviem, izdosies paveikt, Āfrikas cūku mēra izplatību varētu palēnināt vēl vairāk.

Latvijas rīcību ĀCM ierobežošanas un apkarošanas pasākumos atzinīgi novērtējuši Eiropas Savienības zinātnieki un eksperti no dažādiem ES vadošajiem zinātniskajiem institūtiem ar pieredzi ĀCM apkarošanā. Joprojām ikdienā notiek cieša sadarbība, gan ar Eiropas Komisiju, gan Eiropas zinātnisko institūtu pārstāvjiem, gan ar kolēģiem no ES dalībvalstu veterinārajiem dienestiem, lai kopīgi rastu risinājumus saistībā ar problēmām ĀCM apkarošanā.

Arī kaimiņvalstu kompetentās uzraudzības dienesti realizē slimības ierobežošanas pasākumus, tomēr Āfrikas cūku mēris turpina izplatīties. Ja raugāmies uz Āfrikas cūku mēra izplatību no teritoriālā viedokļa, tad visplašāk ĀCM ir skāris Igaunijas teritoriju, otrajā vietā seko Lietuva, tad – Latvija. 2014. un 2015. gadā Igaunijā ĀCM uzliesmoja 18 saimniecībās (likvidētas 22 115 cūkas), Lietuvā 19 saimniecībās (likvidētas 19 473 cūkas). Kā jau minēts iepriekš, Latvijā ĀCM dēļ likvidētas 777 mājas cūkas.


Pārtikas un veterinārais dienests (PVD)

x

Paroles atgadināšana